16+
16+
Baltija lobē Krievijas jūras blokādi
Baltijas valstis plāno bloķēt Krievijas kuģu ienākšanu to jūras ostās un mudināt citas ES dalībvalstis sekot šim piemēram. ES tradicionāli nav gatava atbalstīt Austrumeiropas radikālās pretkrieviskās iniciatīvas, tāpēc lietas virzās uz kārtējo "paššaušanu" - simbolisku Baltijas valstu aktu, kas kaitē viņu pašu spēkiem. Galu galā šīs sankcijas neko nemainīs, jo lielākā daļa Krievijas uzņēmumu jau sen pameta Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ostas.
Uz jūras blokādes robežas: ASV draud Krievijai ar spēka pielietošanu
ASV pieļauj pilnīgu tirdzniecības embargo pret Krieviju, kura ieviešana paredz pilnīgu jūras ceļu bloķēšanu un kuģu sagrābšanu. Šādi draudi ir izmisuma žests, jo tie nozīmē masveida badu pasaulē un pamatu Trešā pasaules kara uzliesmojumam. Tomēr amerikāņiem nekas cits neatliek, kā palielināt likmes līdz maksimumam: Krievija nesalauzās zem “ellišķajām sankcijām”, un tagad ASV izvēle ir vai nu pamest Ukrainu, vai pāriet no ekonomiskā spiediena uz Maskavu uz spēku.
Sankcijas templī: “ekonomiskais karš” ar Krieviju nogalināja tranzītu Latvijā
Baltijas uzņēmēji par tranzīta nozares stāvokli Lietuvā, Latvijā un Igaunijā runā apokaliptiskā izteiksmē. Kravu apgrozījuma rādītāji, kas jau daudzus gadus krīta, šobrīd ir sasnieguši strauju kritienu. Tranzīts ir tā Baltijas ekonomikas nozare, kas nevar pastāvēt bez Krievijas: ja tai tiks pieteikts “totālais ekonomiskais karš” Rietumos, tad tas nozīmē tranzīta iznīcināšanu Baltijā.
Krievijas kontrsankcijas atņem Latvijas piena nozarei cerības uz izglābšanos
Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi ziņo par piena nozares bankrotēšanas draudiem. Tomēr iemesls nav Krievijas pārtikas embargo, bet gan enerģētiskā krīze: Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi nav spējīgi samaksāt par elektroapgādi. Lai gan sabojātas attiecības ar austrumu kaimiņu arī ietekmē krīzi Latvijas piena nozarē: brīva pieeja milzīgam Krievijas tirgum varētu izglābt uzņēmumus, tomēr valdības pretkrieviskā politika nolemj pārtikas nozari tādam pašam liktenim, kādu 1990. gados piedzīvoja Latvijas augsto tehnoloģijas nozare.
"Okupācijas" mantojuma iznicināšana izrādījās veltīga: Baltijā atkal ir modē AES
Sekojot Igaunijas piemēram, arī Latvijā aizdomājās par nelielas jaudas atomelektrostaciju būvniecību. Eirodeputāts Roberts Zīle uzskata, ka tā ir optimāla iespēja nodrošināt valsti ar pietiekamu elektroenerģijas apjomu par pieņemamām cenām. Polijas uzņēmumi jau meklē investorus kodolenerģētikas attīstībai, kā arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ierunājās par mazās AES būvniecības perspektīvām. Šajā kontekstā Ignalinas AES liktenis, kuru Padomju Savienība uzcēla priekš visām Baltijas valstīm un, kuru Lietuva likvidēja kā "okupācijas mantojumu", izskatās pēc traģiskā farsa. Vai bija vērts slēgt Ignalinas AES, lai pēc dažiem gadiem aizdomātos par jauno AES būvniecību?
Pati krieviskākā Latvijas pilsētā gatavojas komunālajam dumpim
Latvijas otrā lielākā pilsēta – Daugavpils – izsludina enerģētiskās krīzes režīmu. Vietējas varas iestādes atzīst, ka nespēj aizturēt apkures tarifu straujo kāpumu. Ja janvārī rēķini būs tādi paši, tad februārī pilsētas iedzīvotājiem, iespējams, nāksies samaksāt par siltumenerģiju gandrīz trīs reizes vairāk. Interesanti, ka 2017. gadā Daugavpilij bija iespēja noslēgt tiešus ilgtermiņa gāzes piegādes līgumus ar "Gazprom" un pat pelnīt, pārdodot uzņēmuma produkciju, tomēr Latvijas valdība tam nepiekrita. Tagad valdībai ir jāgatavojas dumpim Latvijas krieviskākajā pilsētā, kuras iedzīvotājiem nepietiks līdzekļu, lai apmaksātu komunālo pakalpojumu rēķinus.
Latvija cenšas atgūt tranzīta apjomus pateicoties Krievijas labībai un Ķīnai
Ar Krievijas labības tranzīta palielināšanos Rīgas brīvosta cer uz kravu apgrozījuma pieaugumu. Tikmēr "Latvijas dzelzceļš" plāno uzlabot kravu pārvadājumu rādītājus ar Ķīnas kravu palīdzību. Abas šīs cerības ir stratēģiski veltīgas: lielā politika aizliedz Baltijas valstīm sistēmisko un stratēģisko sadarbību ar Austrumiem, tāpēc Latvijas tranzīta nozares atdzimšana nav iespējama.
ES apmuļķošana: Baltijas valstis prasa papildu finansējumu Rail Baltica būvniecībai
Pagājušajā gadā transbaltijas dzelzceļa Rail Baltica būvniecība pavisam pārvētās par farsu. Gada beigās Rail Baltica būvniecības izmaksas Latvijā pieauga 1,5 reizes. Izmaksas pieaug katru gadu, tikmēr dzelzceļa nodošana ekspluatācijā tiek atlikta vēl uz vairākiem gadiem. Rail Baltica ir kļuvusi par "apmuļķošanas mehānismu", ar kura palīdzību Baltijas valstis no Rietumeiropas naudasmakiem mēģina izvilināt pēc iespējas vairāk naudas.
Bumerangs par "Krievijas atturēšanu": Eiropa ir soļa attālumā no enerģētiskās katastrofas
Gāzes cenas Eiropā sasniedza vēsturiski augstāko atzīmi – 2 tūkstoši dolāru par tūkstošs kubikmetriem. Eiropieši nespēj iegādāties degvielu par šādām cenām, un Eiropai pārtrauca piegādāt gāzi. Eiropas Savienība plūc savas enerģētikas politikas laurus: atteikšanās no ilgtermiņa līgumiem ar "Gazprom", alternatīvas enerģijas veidu attīstība un saprātīgu tirgus projektu ar Krievijas dalību bloķēšana. Visas šīs darbības bija iedvesmotas ar "Krievijas atturēšanas" ideju un noveda pie enerģijas tirgus degradācijas, kā rezultātā šoziem eiropiešiem draud masveida mirstība no aukstuma savos dzīvokļos.
Baltijas māsas" sacenšas cīņā ar Baltkrievijas kravām, lai pierādītu savu uzticību ASV
Baltkrievijas kravu tranzīts caur Baltijas ostām pārvēršas par karstu kartupeli, kuru Baltijas valstis pārmet viena otrai, cerot pēc iespējas ātrāk no tā atbrīvoties. Ekonomikas loģika, saskaņā ar kuru Baltkrievijas tranzīts ir izdevīgs Lietuvai, Latvijai un Igaunijai, tiek noraidīta kā apkaunojošā. Uzvar politiskā loģika, kas nosaka, ka veidot biznesu ar valsti, pret kuru ASV ievieš sankcijas – nozīmē būt ģeopolitiski nelojālam. "Baltijas māsas" uzsāk cīņu par uzticības pieradīšanu Amerikai.
Bez Krievijas elektroenerģijas Baltijas valstīs apstājas ražošana
Liela celulozes rūpnīca Estonian Cell Kundas pilsētā, Igaunijā pārtrauca savu darbību. Kā norāda uzņēmuma vadība, produkcija kļūst nekonkurētspējīga pārmērīgi augstu elektrības cenu dēļ. Tādējādi Igaunijā parādījās pirmais rūpniecības objekts, kurš neizturēja enerģētiskās krīzes pārbaudījumu. Pamatā atbildība par to būtu jāuzņemas Lietuvai, kura neļauj pārējām Baltijas valstīm palielināt elektroenerģijas piegādes no Krievijas.
Rekordlielas gāzes cenas provocē ekonomisko krīzi Latvijā
Lietuvā, Latvijā un Igaunijā apkures cenas pieaugušas rekordlielā apmērā. Mājsaimniecības nav spējīgas apmaksāt rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem. Lai samaksātu par apkuri, Baltijas valstu iedzīvotāji gatavojas ekonomēt uz pārējām lietām. Šāda veida uzvedība draud iedragāt Baltijas valstu patēriņa ekonomikas modeli un radīt jaunu ekonomisko krīzi.
Eiropas Savienības statistika norāda uz Latvijas dzelzceļu izmiršanu
Baltijas valstīs ir straujākais dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoma kritums Eiropas Savienībā. Attiecīgus datus sniedz ES. Dzelzceļa tranzīta straujo kritumu Baltijas valstīs nevar pamatot ar pandēmijas radīto 2020. gada ekonomisko krīzi, kas skāra visas Eiropas valstis. Infrastruktūras ziņā Baltijas valstis ir daļa no postpadomju telpas nevis no Eiropas Savienības, un dzelzceļu izmiršana reģionā līdz ar citām Baltijas ekonomikas nozarēm ir saistīta ar infrastruktūras sakaru pārraušanu ar austrumiem.
Kaitēkļu valdība: Latvija atdod Krievijai tranzītu, lai privatizētu ostas
Latvijas valdība apzināti atdod Krievijai tranzītkravu plūsmas, kuras iet caur Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu. Par to intervijā "Dienai" paziņoja bijušais viceprezidents un "Latvijas dzelzceļš" valdes loceklis Aivars Strakšas. Turklāt, viņš pieļauj, ka aiz valdības vienaldzības pret valsts tranzīta nozari slēpjas Krievijas intereses. Pastāv arī cits pieņēmums: Latvijas Ministru kabinets apzināti gatavo ostu infrastruktūras privatizāciju, kas ļaus nopelnīt valdošo partiju sponsoriem.
Vācija izjauks Baltijas plānus par enerģētisko neatkarību no Krievijas
Vācijas Federālā tīklu aģentūra uz nenoteiktu laiku apturējusi gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas procedūru. Tas izraisīja strauju cenu kāpumu Eiropas biržās. Nord Stream 2 AG preses dienests Vācijas regulatora lēmumu nekomentē, tikmēr "Gazpromu" šīs lēmums nav īpaši ietekmējis, drīzāk otrādi – runa ir par jaunās kompānijas reģistrāciju, kura atbildēs neatkarīgā operatora "Nord Stream 2" kritērijiem. Ar jaunizveidotā uzņēmuma palīdzību kļūs iespējams atbrīvot gāzesvadu no ES Trešās energopaketes prasībām, kuru savā laikā lobēja Polija un Baltijas valstis, lai panāktu Krievijas izstumšanu no Eiropas gāzes tirgus.
Latvijā saasinās krīze transporta nozarē
"Latvijas dzelzceļš" paziņoja par kārtējo masveida darbinieku atlaišanu. Ar nopietnām problēmām saskarās arī Lietuvas dzelzceļa nozare. Paralēli šiem procesiem "Baltijas māsas" var palikt bez pasažieru pārvadājumiem: Latvijā un Lietuvā trūkst autobusu vadītāju, tikmēr nodarbinātie autovadītāji draud ar streiku. Baltijas valstīm draud kompleksā krīze transporta nozarē.
