Politika un sabiedrība

Masku nav, bet jūs turaties: Latvijas valdība atstāj cilvēkus vienatnē ar koronavīrusu
Politika
12 oktobris

Masku nav, bet jūs turaties: Latvijas valdība atstāj cilvēkus vienatnē ar koronavīrusu

Rīgā 37. maršruta autobuss ir apmēram uz pusi pilns ar cilvēkiem. Visi pasažieri ir maskās. Jaunu valdības rīkojumu — obligāta sejas masku lietošana sabiedriskajā transportā sakarā ar COVID-19 izplatību — galvaspilsētas iedzīvotāji izpilda gandrīz bez ierunām.

Masku nav, bet jūs turaties: Latvijas valdība atstāj cilvēkus vienatnē ar koronavīrusu
Putins pielīdzināja Latvijas “varoņus” nacistiem
Politika
Putins pielīdzināja Latvijas “varoņus” nacistiem

Putins pielīdzināja Latvijas “varoņus” nacistiem

Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu par naudas izmaksu Lielā Tēvijas kara veterāniem, cīnītājiem ar pēckara pagrīdes bandītiem Ukrainā un Baltijas valstīs. Šādi Krievija oficiāli pielīdzina banderoviešus un “meža brāļus” nacistiem. Šis ir vēsturiski svarīgākas pārmaiņas Krievijas politikā salīdzinājumā ar Padomju Savienību.

21 septembris 
Kā tiks nogalināta jūsu rūpniecība: baltkrievu zināšanai
Politika
Kā tiks nogalināta jūsu rūpniecība: baltkrievu zināšanai

Kā tiks nogalināta jūsu rūpniecība: baltkrievu zināšanai

Nupat par pilnīgu bankrotēšanu paziņoja pēdējais padomju industrijas monstrs Latvijā — Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR). Jūs noteikti esat par to dzirdējuši: elektrovilcienus ar lepniem burtiem RVR joprojām var sastapt bijušās Padomju savienības teritorijā. Pastāstīšu, kā tas nomira. Pie reizes izstāstīšu, kā nomira latviešu rūpniecības giganti — VEF un RAF.

29 augusts 
Paklusēt un pagaidīt: kāpēc Latvija tik vāji reaģē uz notikumiem Baltkrievijā

Paklusēt un pagaidīt: kāpēc Latvija tik vāji reaģē uz notikumiem Baltkrievijā

Neskatoties uz it kā nosodošiem izteikumiem par esošu Baltkrievijas prezidentu, Latvijas politiķi joprojām nav izstrādājuši vienotu uzvedības modeli. Acīmredzami viņi uzskata, ka izdosies tik cauri ar vispārīgām frāzēm, un cer, ka situācija atrisināsies pati no sevis.

Komandieris dzer, bet mums šņabis netiek. Pēc pirmā krievu uzbrukuma mūsu ierakumos — nav neviena: no latviešu esesovieša dienasgrāmatas
Politika
31 jūlijs 

Komandieris dzer, bet mums šņabis netiek. Pēc pirmā krievu uzbrukuma mūsu ierakumos — nav neviena: no latviešu esesovieša dienasgrāmatas

I Z R A K S T I
no 42. pulka 19. latviešu grenadieru SS divīzijas (lat. Nr.2) štāba rotas karavīra dienasgrāmatas.
15.10.44. g. “13:00 no kreisās puses sākās stiprā artilērijas uguns. Izskrienam no blindāžas un redzam krievus, kuri 20 metru attāluma no mums guļ aiz stiepju žoga un bļauj. Mēs visi seši cilvēki sākam šaut, bet rota visu laiku ir zem tādas uguns, kā šķiet, ka mums trāpa kāda mīna. Tālāk viss notiek strauji. Zem stipra spiediena puiši pa kreisi no mums pamet tranšejas, un mēs varam tikai nedaudz retināt krievu flangus, kuri ar automātiem rokās kā trakie iet uz priekšu.

Komandieris dzer, bet mums šņabis netiek. Pēc pirmā krievu uzbrukuma mūsu ierakumos — nav neviena: no latviešu esesovieša dienasgrāmatas
Latvijas vēstnieks Krievijā nokritizēja RuBaltic.Ru rakstu par Baltijas valstu pievienošanu PSRS

Latvijas vēstnieks Krievijā nokritizēja RuBaltic.Ru rakstu par Baltijas valstu pievienošanu PSRS

Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš intervijā radiostacijai “Eho Moskvi” nokritizēja RuBaltic.Ru rakstu par Baltijas valstu pievienošanu PSRS.
Vēstnieks atgādināja Latvijas pozīciju par Padomju Savienības lomu Otrajā pasaules karā, saskaņā ar kuru Sarkanā armija okupēja Baltijas valstis, kuras nepretojās, lai nepieļautu militāro konfliktu ar Hitlera Vāciju. Šajā jautājumā viņa kā Latvijas valdības oficiālā pārstāvja viedoklis principiāli atšķiras no Krievijas vēsturnieku un Kremļa viedokļa.

Putins atņēma Latvijai pēdējās cerības saņemt kompensācijas par “padomju okupāciju”
Politika
Putins atņēma Latvijai pēdējās cerības saņemt kompensācijas par “padomju okupāciju”

Putins atņēma Latvijai pēdējās cerības saņemt kompensācijas par “padomju okupāciju”

Krievijas prezidenta Vladimira Putina raksts par Otro pasaules karu izraisīja tūlītēju un galēji negatīvu reakciju Baltijas valstīs. Baltijas valstu sašutums ir skaidrs, tā iemesli ir acīmredzami: Putins atteicās no jebkādiem kompromisiem un piekāpšanās Otra pasaules kara jautājumos, ka arī bez ierunām noraidīja Baltijas valstu “padomju okupācijas” doktrīnu. Latvija, Lietuva un Igaunija uz visiem laikiem var aizmirst par materiālo kompensāciju saņemšanu par pusgadsimta pavadīšanu PSRS sastāvā.

30 jūnijs 
«Vai tad mēs esam okupanti?» Krievi dzīvoja Latvijā, vēl pirms Latvijas valsts izveidošanās
Politika
«Vai tad mēs esam okupanti?» Krievi dzīvoja Latvijā, vēl pirms Latvijas valsts izveidošanās

«Vai tad mēs esam okupanti?» Krievi dzīvoja Latvijā, vēl pirms Latvijas valsts izveidošanās

Kāpēc Latvijas krievi 9. maijā nāk pie Uzvaras pieminekļa un kāpēc vēlās, lai viņu bērni mācās krievu valodā? Kā jūtās krievi, kuri piedzimuši PSRS ēras nobeigumā un visu savu dzīvi nodzīvoja Latvijā? Par to analītiskais portāls RuBaltic.Ru parunāja ar rīdzinieci krievieti Olgu GOGINU-MIROĻUBOVU, kuras emocionālā vēstule Facebook profilā saviem latviešu vienaudžiem izraisīja lielu rezonansi Latvijā.

21 maijs 
Vācu feldmaršals pārklājās ar plankumiem, bet franču ģenerālis nokrita dejas laikā: kā tika parakstīts Akts par Vācijas kapitulāciju
Politika
9 maijs

Vācu feldmaršals pārklājās ar plankumiem, bet franču ģenerālis nokrita dejas laikā: kā tika parakstīts Akts par Vācijas kapitulāciju

“Vāciešiem tika piedāvāts sēsties pie atsevišķa galda, kas speciāli viņiem bija novietots netālu no ieejas.
Pieceļoties es teicu: “Piedāvāju vāciešu delegācijai pienākt pie galda. Šeit jūs parakstīsiet Aktu par Vācijas bezierunu kapitulāciju”.
Keitels ātri piecēlās, vēršot uz mums nelabu skatienu, tad nolaida acis un, nesteidzīgi paņemot no galda feldmaršala zizli, nedrošā solī devās pie mūsu galda. Viņa monoklis nokrita un palika karājamies uz auklas. Seja pārklājas ar sarkaniem plankumiem... Uzvelkot monokli, Keitels apsēdās uz krēsla malas un ar nedaudz trīcošu roku parakstīja piecus Akta eksemplārus. Aiz viņa parakstus uzlika Štumpfs un Friderburgs.

Vācu feldmaršals pārklājās ar plankumiem, bet franču ģenerālis nokrita dejas laikā: kā tika parakstīts Akts par Vācijas kapitulāciju
NATO rīko mācības par spīti epidēmijai
Politika
20 aprīlis

NATO rīko mācības par spīti epidēmijai

No 13. līdz 18. aprīlim Latvijā notiek militāras mācības “Steele Brawler”: “Meža Mackeviči” poligonā Daugavpils novadā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa uzsāka savstarpējas sadarbības pilnveidošanu ar Latvijas Nacionāliem bruņotiem spēkiem. Nevienu nemulsina fakts, ka sakarā ar koronavīrusa epidēmiju Latvijā ir ieviests aizliegums rīkot publiskus pasākumus virs 200 cilvēkiem. Kad runa ir par “Krievijas agresijas” noturēšanu, piesardzības pasākumi paliek otrajā plānā.

NATO rīko mācības par spīti epidēmijai
Dedzināja padomju ciemus, aizdzina iedzīvotājus: noziegumi, ko pastrādāja latviešu leģionāri, kuri katru gadu maršē pa Rīgas ielām
Politika
Dedzināja padomju ciemus, aizdzina iedzīvotājus: noziegumi, ko pastrādāja latviešu leģionāri, kuri katru gadu maršē pa Rīgas ielām

Dedzināja padomju ciemus, aizdzina iedzīvotājus: noziegumi, ko pastrādāja latviešu leģionāri, kuri katru gadu maršē pa Rīgas ielām

Latviešu emigrantu memuāristi un mūsdienu oficiālie vēsturnieki savos darbos nemainīgi uzsver, ka latviešu SS leģionāri karoja vienīgi pret boļševismu priekšējā frontes zonā un nav saistīti ar zvērībām, kas notika aiz frontes un piefrontes zonā. Tomēr arhīva dokumenti un tajos fiksētie pierādījumi atklāj mums pavisam citu ainu: divu latviešu ieroču SS divīziju karavīri epizodiski piedalījās pretpartizānu un soda akcijās un tika mānīti zvērībās attiecībā pret padomju un Polijas karagūstekņiem. Tomēr vismazāk zinātniskajās publikācijās tiek atspoguļots jautājums par latviešu SS leģionāru dalību piefrontes joslas “tīrīšanā”, dalību miermīlīgo iedzīvotāju aizdzīšanā un ciemu sadedzināšanā, vācu karaspēka aiziešanas laikā. Zemāk tiek publicēti SS hauptšturmfīrera Valērija Kiršteina (1889–1967) liecības, kas sniedz priekšstatu par latviešu SS leģionāru līdzdalību noziegumos pret piefrontes zonas miermīlīgiem iedzīvotājiem, kā arī atklāj šo ļaundarību mērogu. Jāatzīmē, ka 1944. gadā V. Kiršteins bija labi informēts oficieris, ieņemot 19. latviešu ieroču SS grenadieru divīzijas priekšnieka palīga amatu.

1 aprīlis 
Tramps paņēma Latvijas aizsardzībai paredzētos līdzekļus sienas būvniecībai uz robežas ar Meksiku
Politika
Tramps paņēma Latvijas aizsardzībai paredzētos līdzekļus sienas būvniecībai uz robežas ar Meksiku

Tramps paņēma Latvijas aizsardzībai paredzētos līdzekļus sienas būvniecībai uz robežas ar Meksiku

Vašingtona grasās būtiski samazināt finansēšanu Eiropas Atturēšanas iniciatīvai (European Deterrence Initiative — EDI), kura tika izveidota pēc Krimas pievienošanai Krievijai un piecu gadu laikā “izauga” līdz rekordlieliem 6,5 miljardiem dolāru. Bet tagad ASV prezidents Donalds Tramps nolēma samazināt finansēšanu: daļu līdzekļu, kuri paredzēti Krievijas “atturēšanai” NATO austrumu robežās, Tramps novirzīs savas mīļas sienas būvniecībai uz robežas ar Meksiku.

13 marts 
Putins zem katra krūma: Latviju pārņēmis priekšvēlēšanu spiegu mānijas vilnis
Politika
Putins zem katra krūma: Latviju pārņēmis priekšvēlēšanu spiegu mānijas vilnis

Putins zem katra krūma: Latviju pārņēmis priekšvēlēšanu spiegu mānijas vilnis

Latviju viens pēc otrā satricina spiegošanas skandāli. “Latvijas dzelzceļu” vaino sadarbībā ar Baltkrievijas uzņēmumu, kas ir saistīts ar armijniekiem. Populārs serviss “Yandex Taxi” tiek bloķēts pēc vairākiem ziņojumiem par tā sadarbību ar Krievijas specdienestiem. Valdība piedāvā pastiprināt nosacījumus uzturēšanas atļaujas saņemšanai ārzemniekiem, lai Latvijā pēc iespējas mazāk apmestos Kremļa aģenti. Dīvaina sakritība, bet paranojas saasinājums tiek vērots tieši pirms ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē, kuru mērķis ir atņemt Nila Ušakova “krievu partijai” varu galvaspilsētā.

13 marts 
Pēdējais latviešu dezertieris: 50 gadus slēpās mežos no padomju varas un ieradās policijā tikai 1995. gadā.
Politika
Pēdējais latviešu dezertieris: 50 gadus slēpās mežos no padomju varas un ieradās policijā tikai 1995. gadā.

Pēdējais latviešu dezertieris: 50 gadus slēpās mežos no padomju varas un ieradās policijā tikai 1995. gadā.

Tas ir unikāls gadījums, kuram nav analogu pasaulē, un, iespējams, pat ir Holivudas režisoru uzmanības cienīgs. Stāsts par to, kā 20 gadus vecs jaunietis izpostīja savu dzīvi, ar gļēvulību nolēma sevi sodam un izgāja no brīvprātīgā ieslodzījuma tikai 70 gadu vecumā — 1995. gada maijā, pārliecinoties, ka no Latvijas ir izvests Krievijas karaspēks.

11 februāris 
“Ieskatoties mucā, es ieraudzīju nogrieztas vīriešu galvas”: latviešu esesiešu “varoņdarbi” Baltkrievijā
Politika
“Ieskatoties mucā, es ieraudzīju nogrieztas vīriešu galvas”: latviešu esesiešu “varoņdarbi” Baltkrievijā

“Ieskatoties mucā, es ieraudzīju nogrieztas vīriešu galvas”: latviešu esesiešu “varoņdarbi” Baltkrievijā

1956. gadā militāri-vēsturiskais emigrantu žurnāls “Časovoj” publicēja bijušā Krievijas atbrīvošanas armijas štāba sevišķu uzdevumu virsnieka poručika V. Baltiņa (latvieša) rakstu ar nosaukumu “Nedrīkstu klusēt”. Stāsts ir par latviešu darbībām Baltkrievijā (Vitebskas apgabals):

4 februāris 
“Meža kaķi” pret padomju varu: kara noslēgumā vācieši sagatavoja “meža brāļu” specvienības
Politika
“Meža kaķi” pret padomju varu: kara noslēgumā vācieši sagatavoja “meža brāļu” specvienības

“Meža kaķi” pret padomju varu: kara noslēgumā vācieši sagatavoja “meža brāļu” specvienības

Organizāciju “Meža kaķi” 1944. gada oktobrī izveidoja Manfreds Pekhau no latviešiem, kuri dienēja Latvijas SS leģionā un policijas bataljonos, bet vēlāk izgājuši speciālu diversantu sagatavošanu. Organizācijā bija vairāk nekā 600 cilvēku, to vadīja latvietis, SS karaspēka unteršturmfīrers Jankavs.

4 februāris