Politika un sabiedrība

Komandieris dzer, bet mums šņabis netiek. Pēc pirmā krievu uzbrukuma mūsu ierakumos — nav neviena: no latviešu esesovieša dienasgrāmatas
Politika
31 jūlijs

Komandieris dzer, bet mums šņabis netiek. Pēc pirmā krievu uzbrukuma mūsu ierakumos — nav neviena: no latviešu esesovieša dienasgrāmatas

I Z R A K S T I
no 42. pulka 19. latviešu grenadieru SS divīzijas (lat. Nr.2) štāba rotas karavīra dienasgrāmatas.
15.10.44. g. “13:00 no kreisās puses sākās stiprā artilērijas uguns. Izskrienam no blindāžas un redzam krievus, kuri 20 metru attāluma no mums guļ aiz stiepju žoga un bļauj. Mēs visi seši cilvēki sākam šaut, bet rota visu laiku ir zem tādas uguns, kā šķiet, ka mums trāpa kāda mīna. Tālāk viss notiek strauji. Zem stipra spiediena puiši pa kreisi no mums pamet tranšejas, un mēs varam tikai nedaudz retināt krievu flangus, kuri ar automātiem rokās kā trakie iet uz priekšu.

Komandieris dzer, bet mums šņabis netiek. Pēc pirmā krievu uzbrukuma mūsu ierakumos — nav neviena: no latviešu esesovieša dienasgrāmatas
Latvijas vēstnieks Krievijā nokritizēja RuBaltic.Ru rakstu par Baltijas valstu pievienošanu PSRS
Politika
Latvijas vēstnieks Krievijā nokritizēja RuBaltic.Ru rakstu par Baltijas valstu pievienošanu PSRS

Latvijas vēstnieks Krievijā nokritizēja RuBaltic.Ru rakstu par Baltijas valstu pievienošanu PSRS

Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš intervijā radiostacijai “Eho Moskvi” nokritizēja RuBaltic.Ru rakstu par Baltijas valstu pievienošanu PSRS.
Vēstnieks atgādināja Latvijas pozīciju par Padomju Savienības lomu Otrajā pasaules karā, saskaņā ar kuru Sarkanā armija okupēja Baltijas valstis, kuras nepretojās, lai nepieļautu militāro konfliktu ar Hitlera Vāciju. Šajā jautājumā viņa kā Latvijas valdības oficiālā pārstāvja viedoklis principiāli atšķiras no Krievijas vēsturnieku un Kremļa viedokļa.

8 jūlijs 
Putins atņēma Latvijai pēdējās cerības saņemt kompensācijas par “padomju okupāciju”
Politika
Putins atņēma Latvijai pēdējās cerības saņemt kompensācijas par “padomju okupāciju”

Putins atņēma Latvijai pēdējās cerības saņemt kompensācijas par “padomju okupāciju”

Krievijas prezidenta Vladimira Putina raksts par Otro pasaules karu izraisīja tūlītēju un galēji negatīvu reakciju Baltijas valstīs. Baltijas valstu sašutums ir skaidrs, tā iemesli ir acīmredzami: Putins atteicās no jebkādiem kompromisiem un piekāpšanās Otra pasaules kara jautājumos, ka arī bez ierunām noraidīja Baltijas valstu “padomju okupācijas” doktrīnu. Latvija, Lietuva un Igaunija uz visiem laikiem var aizmirst par materiālo kompensāciju saņemšanu par pusgadsimta pavadīšanu PSRS sastāvā.

30 jūnijs 
«Vai tad mēs esam okupanti?» Krievi dzīvoja Latvijā, vēl pirms Latvijas valsts izveidošanās

«Vai tad mēs esam okupanti?» Krievi dzīvoja Latvijā, vēl pirms Latvijas valsts izveidošanās

Kāpēc Latvijas krievi 9. maijā nāk pie Uzvaras pieminekļa un kāpēc vēlās, lai viņu bērni mācās krievu valodā? Kā jūtās krievi, kuri piedzimuši PSRS ēras nobeigumā un visu savu dzīvi nodzīvoja Latvijā? Par to analītiskais portāls RuBaltic.Ru parunāja ar rīdzinieci krievieti Olgu GOGINU-MIROĻUBOVU, kuras emocionālā vēstule Facebook profilā saviem latviešu vienaudžiem izraisīja lielu rezonansi Latvijā.

Vācu feldmaršals pārklājās ar plankumiem, bet franču ģenerālis nokrita dejas laikā: kā tika parakstīts Akts par Vācijas kapitulāciju
Politika
9 maijs 

Vācu feldmaršals pārklājās ar plankumiem, bet franču ģenerālis nokrita dejas laikā: kā tika parakstīts Akts par Vācijas kapitulāciju

“Vāciešiem tika piedāvāts sēsties pie atsevišķa galda, kas speciāli viņiem bija novietots netālu no ieejas.
Pieceļoties es teicu: “Piedāvāju vāciešu delegācijai pienākt pie galda. Šeit jūs parakstīsiet Aktu par Vācijas bezierunu kapitulāciju”.
Keitels ātri piecēlās, vēršot uz mums nelabu skatienu, tad nolaida acis un, nesteidzīgi paņemot no galda feldmaršala zizli, nedrošā solī devās pie mūsu galda. Viņa monoklis nokrita un palika karājamies uz auklas. Seja pārklājas ar sarkaniem plankumiem... Uzvelkot monokli, Keitels apsēdās uz krēsla malas un ar nedaudz trīcošu roku parakstīja piecus Akta eksemplārus. Aiz viņa parakstus uzlika Štumpfs un Friderburgs.

Vācu feldmaršals pārklājās ar plankumiem, bet franču ģenerālis nokrita dejas laikā: kā tika parakstīts Akts par Vācijas kapitulāciju
NATO rīko mācības par spīti epidēmijai

NATO rīko mācības par spīti epidēmijai

No 13. līdz 18. aprīlim Latvijā notiek militāras mācības “Steele Brawler”: “Meža Mackeviči” poligonā Daugavpils novadā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa uzsāka savstarpējas sadarbības pilnveidošanu ar Latvijas Nacionāliem bruņotiem spēkiem. Nevienu nemulsina fakts, ka sakarā ar koronavīrusa epidēmiju Latvijā ir ieviests aizliegums rīkot publiskus pasākumus virs 200 cilvēkiem. Kad runa ir par “Krievijas agresijas” noturēšanu, piesardzības pasākumi paliek otrajā plānā.

Dedzināja padomju ciemus, aizdzina iedzīvotājus: noziegumi, ko pastrādāja latviešu leģionāri, kuri katru gadu maršē pa Rīgas ielām
Politika
Dedzināja padomju ciemus, aizdzina iedzīvotājus: noziegumi, ko pastrādāja latviešu leģionāri, kuri katru gadu maršē pa Rīgas ielām

Dedzināja padomju ciemus, aizdzina iedzīvotājus: noziegumi, ko pastrādāja latviešu leģionāri, kuri katru gadu maršē pa Rīgas ielām

Latviešu emigrantu memuāristi un mūsdienu oficiālie vēsturnieki savos darbos nemainīgi uzsver, ka latviešu SS leģionāri karoja vienīgi pret boļševismu priekšējā frontes zonā un nav saistīti ar zvērībām, kas notika aiz frontes un piefrontes zonā. Tomēr arhīva dokumenti un tajos fiksētie pierādījumi atklāj mums pavisam citu ainu: divu latviešu ieroču SS divīziju karavīri epizodiski piedalījās pretpartizānu un soda akcijās un tika mānīti zvērībās attiecībā pret padomju un Polijas karagūstekņiem. Tomēr vismazāk zinātniskajās publikācijās tiek atspoguļots jautājums par latviešu SS leģionāru dalību piefrontes joslas “tīrīšanā”, dalību miermīlīgo iedzīvotāju aizdzīšanā un ciemu sadedzināšanā, vācu karaspēka aiziešanas laikā. Zemāk tiek publicēti SS hauptšturmfīrera Valērija Kiršteina (1889–1967) liecības, kas sniedz priekšstatu par latviešu SS leģionāru līdzdalību noziegumos pret piefrontes zonas miermīlīgiem iedzīvotājiem, kā arī atklāj šo ļaundarību mērogu. Jāatzīmē, ka 1944. gadā V. Kiršteins bija labi informēts oficieris, ieņemot 19. latviešu ieroču SS grenadieru divīzijas priekšnieka palīga amatu.

1 aprīlis 
Tramps paņēma Latvijas aizsardzībai paredzētos līdzekļus sienas būvniecībai uz robežas ar Meksiku
Politika
Tramps paņēma Latvijas aizsardzībai paredzētos līdzekļus sienas būvniecībai uz robežas ar Meksiku

Tramps paņēma Latvijas aizsardzībai paredzētos līdzekļus sienas būvniecībai uz robežas ar Meksiku

Vašingtona grasās būtiski samazināt finansēšanu Eiropas Atturēšanas iniciatīvai (European Deterrence Initiative — EDI), kura tika izveidota pēc Krimas pievienošanai Krievijai un piecu gadu laikā “izauga” līdz rekordlieliem 6,5 miljardiem dolāru. Bet tagad ASV prezidents Donalds Tramps nolēma samazināt finansēšanu: daļu līdzekļu, kuri paredzēti Krievijas “atturēšanai” NATO austrumu robežās, Tramps novirzīs savas mīļas sienas būvniecībai uz robežas ar Meksiku.

13 marts 
Putins zem katra krūma: Latviju pārņēmis priekšvēlēšanu spiegu mānijas vilnis
Politika
13 marts

Putins zem katra krūma: Latviju pārņēmis priekšvēlēšanu spiegu mānijas vilnis

Latviju viens pēc otrā satricina spiegošanas skandāli. “Latvijas dzelzceļu” vaino sadarbībā ar Baltkrievijas uzņēmumu, kas ir saistīts ar armijniekiem. Populārs serviss “Yandex Taxi” tiek bloķēts pēc vairākiem ziņojumiem par tā sadarbību ar Krievijas specdienestiem. Valdība piedāvā pastiprināt nosacījumus uzturēšanas atļaujas saņemšanai ārzemniekiem, lai Latvijā pēc iespējas mazāk apmestos Kremļa aģenti. Dīvaina sakritība, bet paranojas saasinājums tiek vērots tieši pirms ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē, kuru mērķis ir atņemt Nila Ušakova “krievu partijai” varu galvaspilsētā.

Putins zem katra krūma: Latviju pārņēmis priekšvēlēšanu spiegu mānijas vilnis
Pēdējais latviešu dezertieris: 50 gadus slēpās mežos no padomju varas un ieradās policijā tikai 1995. gadā.
Politika
11 februāris

Pēdējais latviešu dezertieris: 50 gadus slēpās mežos no padomju varas un ieradās policijā tikai 1995. gadā.

Tas ir unikāls gadījums, kuram nav analogu pasaulē, un, iespējams, pat ir Holivudas režisoru uzmanības cienīgs. Stāsts par to, kā 20 gadus vecs jaunietis izpostīja savu dzīvi, ar gļēvulību nolēma sevi sodam un izgāja no brīvprātīgā ieslodzījuma tikai 70 gadu vecumā — 1995. gada maijā, pārliecinoties, ka no Latvijas ir izvests Krievijas karaspēks.

Pēdējais latviešu dezertieris: 50 gadus slēpās mežos no padomju varas un ieradās policijā tikai 1995. gadā.
“Ieskatoties mucā, es ieraudzīju nogrieztas vīriešu galvas”: latviešu esesiešu “varoņdarbi” Baltkrievijā
Politika
“Ieskatoties mucā, es ieraudzīju nogrieztas vīriešu galvas”: latviešu esesiešu “varoņdarbi” Baltkrievijā

“Ieskatoties mucā, es ieraudzīju nogrieztas vīriešu galvas”: latviešu esesiešu “varoņdarbi” Baltkrievijā

1956. gadā militāri-vēsturiskais emigrantu žurnāls “Časovoj” publicēja bijušā Krievijas atbrīvošanas armijas štāba sevišķu uzdevumu virsnieka poručika V. Baltiņa (latvieša) rakstu ar nosaukumu “Nedrīkstu klusēt”. Stāsts ir par latviešu darbībām Baltkrievijā (Vitebskas apgabals):

4 februāris 
“Meža kaķi” pret padomju varu: kara noslēgumā vācieši sagatavoja “meža brāļu” specvienības
Politika
“Meža kaķi” pret padomju varu: kara noslēgumā vācieši sagatavoja “meža brāļu” specvienības

“Meža kaķi” pret padomju varu: kara noslēgumā vācieši sagatavoja “meža brāļu” specvienības

Organizāciju “Meža kaķi” 1944. gada oktobrī izveidoja Manfreds Pekhau no latviešiem, kuri dienēja Latvijas SS leģionā un policijas bataljonos, bet vēlāk izgājuši speciālu diversantu sagatavošanu. Organizācijā bija vairāk nekā 600 cilvēku, to vadīja latvietis, SS karaspēka unteršturmfīrers Jankavs.

4 februāris 
Jaunajā gadā Latvijai draud destabilizācija
Politika
Jaunajā gadā Latvijai draud destabilizācija

Jaunajā gadā Latvijai draud destabilizācija

2019. gads Latvijā bija politisku notikumu bagāts. Nila Ušakova aiziešana no Rīgas mēra amata, Rīgas un Ventspils ostas nonākšana valsts kontrolē, amerikāņu sankcijas pret “pēdējo oligarhu” Aivaru Lembergu un jauna valdība ar ASV pilsoni Krišjāni Kariņu priekšgalā. Kādi notikumi ir viszīmīgākie un ko Latvijas iedzīvotājiem sagaidīt nākamajā gadā, analītiskajam portālam RuBaltic.Ru pastāstīja politologs Ojārs SKUDRA.

30 decembris 2019 
Laiks parādīt Latvijas valdībai — nedrīkst ņirgāties par cilvēkiem
Politika
Laiks parādīt Latvijas valdībai — nedrīkst ņirgāties par cilvēkiem

Laiks parādīt Latvijas valdībai — nedrīkst ņirgāties par cilvēkiem

Nesen startējusi kampaņa par Saeimas atlaišanu, negaidīti parādīja sabiedrības masu aktivitāti – šodien ir savākti vairāk nekā ceturtdaļa iedzīvotāju parakstu no nepieciešamajiem 155 tūkstošiem. Kas izraisīja šādu ažiotāžu, vai ir iespējams savākt nepieciešamo balsu skaitu un pie kā var novest šāda akcija, portālam RuBaltic.Ru pastāstīja viens no šī pasākuma iniciatoriem, “Centra partijas” priekšsēdētājs Normunds GROSTIŅŠ.

3 decembris 2019 
Latvija lūdz ASV jaunas raķetes un helikopterus
Politika
Latvija lūdz ASV jaunas raķetes un helikopterus

Latvija lūdz ASV jaunas raķetes un helikopterus

Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks ķēries prasīt saviem amerikāņu kuratoriem kārtējās žēlastības dāvanas. Viņaprāt, valstij ir nepieciešami jauni kaujas helikopteri, raķešu sistēmas un NATO spēku pastāvīgā klātbūtne. To pašu vēlas arī citas Baltijas valstis ņemot vērā to, ka Baltais nams nesen skaidri lika saprast: Amerika negrasās mūžīgi sniegt militāro palīdzību sabiedrotājiem. Lai kāda militārā tehnika netiktu piegādāta Austrumeiropā, konflikta gadījumā ar Krieviju risināt problēmu nāksies patstāvīgi.

19 novembris 2019 
Nils Ušakovs atgriezīsies Rīgā, ja iedzīvotājiem nepiemeklēs citu
Politika
Nils Ušakovs atgriezīsies Rīgā, ja iedzīvotājiem nepiemeklēs citu

Nils Ušakovs atgriezīsies Rīgā, ja iedzīvotājiem nepiemeklēs citu

Nesen notikušā sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” kongresā par valdes priekšsēdētāju Nila Ušakova vietā kļuva ilggadējais Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs. Viņam būs jāizved partija no krīzes. Cik lielas ir partijas problēmas, kāds rezultāts būtu optimāls “Saskaņai” gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, kas sagaida šo politisko spēku, vai Nils Ušakovs atgriezīsies Rīgas domē un vai tur būs “Latvijas Krievu savienība” analītiskajam portālam RuBaltic.Ru pastāstīja politologs Ojārs Skudra.

11 novembris 2019