Strauji zaudējot savu popularitāti Latvijas valdošie nacionālisti, paredzami nolēma izspēlēt "krievu karti". Krievu valodu vēlas liegt mācīt skolās pat kā svešvalodu, jo tā nav Eiropas Savienības valoda.
"Mēs esam Eiropas Savienībā, līdz ar to ir loģiski un dabiski - kā svešvaloda tiek mācīta Eiropas Savienības valoda un, protams, starptautiskā saziņas valoda - angļu valoda. Es uzskatu, ka otrajai svešvalodai vajadzētu būt Eiropas Savienības valodai – franču, vācu, itāļu, spāņu," tikšanas laikā ar izglītības ministri Anitu Muižnieci paziņoja Latvijas prezidents Egils Levits.
Pagājušā gada nogalē Levits apgalvoja, ka Latvijā krievu valoda ir tāda pati svešvaloda kā jebkura cita, tāpēc nekādas privilēģijas vai oficiālu statusu tai nevar piešķirt. Toreiz šāda pozīcija šķita pārāk barga: valsts prezidents neatbalsta īpašu attieksmi pret valodu, kura ir dzimta par 40% viņa valsts iedzīvotāju.
Tagad izrādās, ka tā bija pārāk maiga pozīcija.
Krievu valoda ne tikai nav labāka par citām – tā ir daudz sliktāka par citām svešvalodām, jo nav ES oficiālā valoda, tāpēc tā nav jāpasniedz Latvijas skolās pat kā svešvaloda.
Kāpēc prezidenta Egila Levita nostāja valodas jautājumā pēkšņi kļuva tik stingra? Lai rastu atbildi, pietiek noskatīties pēdējās ar valsts prezidentu saistītās ziņu pārraides.
Pirms trim nedēļām valsts prezidents tika izsvilpts pieminekļa padomju disidentam atklāšanas laikā. Cilvēku pūlis trokšņoja un kliedza prezidentam iet prom – no tribīnes un vispār no valsts.
Vienlaicīgi Egils Levits nonāca arī citā skandālā. Tajā pašā pasākumā, kur viņu izsvilpoja, viņš nenoņēma cepuri valsts himnas izpildījuma laikā.
Šādā veidā prezidents izdarīja administratīvo pārkāpumu.
Saskaņā ar Likumu par Latvijas valsts himnu, vīriešiem ir jānoņem cepures himnas izpildījuma laikā; šīs prasības nepildīšana tiek uzskatīta par necieņas izrādīšanu valstij un tiek piemērots sods līdz 700 eiro.
Par ko Levits tā aizdomājās, ka aizmirsa noņemt cepuri? Vai par to, ka iedzīvotāji viņu izsvilpo, vai arī par to, ka viņa antireitings ir 60%, un viņš ir nepopulārākais prezidents Latvijas vēsturē.
Fakts paliek fakts. Cilvēks, kura pienākumos ietilpst rituālo ceremoniju vadīšana, lentīšu pārgriešana un stāvēšana ar patriotisko sejas izteiksmi himnas izpildījuma laikā, pat ar šo nevar normāli tikt galā.
"Jautājums par tautas ievēlētu prezidentu ir tuvs realitātei kā nekad agrāk. Un Egils Levits ir izdarījis visu, lai Latvijā beidzot būtu tautas ievēlēts prezidents. Viņš taču mums bija "spoža zvaigzne" un "vislabākais prezidents" – tā viņu pieteica, kad ievēlēja parlamentā. Bet izrādījās, man nav saprotams, kā tas vispār ir iespējams, visnepopulārākais. Turklāt ne tikai kā prezidents, bet arī cilvēks Latvijā," par Levitu runā Saeimas deputāts Didzis Šmits.
Lēmums vienā vērienā iznīcināt krievu skolas Latvijā un aizliegt krievvalodīgajiem mācīties krievu valodu pat kā svešvalodu ir politiskā neveiksminieka izmisīgs mēģinājums apturēt savas popularitātes straujo kritumu, izspēlējot "krievu kārti" un stimulējot latviešu vairākuma nacionālistisko noskaņojumu.
Nevelti prezidenta iniciatīvu uzreiz uzņēma Latvijas valdība. Arī tā ir tik pat kritiski nepopulāra, kā prezidents Egils Levits: dažas valdošās koalīcijas partijas nepārvar piecu procentu barjeru, bet citas gandrīz to pārvar, tikmēr līdz parlamenta vēlēšanām atlika vien pāris mēneši...
Pats par sevi saprotams un šādā situācijā automātiski pieņemts lēmums: izdarīt likmi uz nacionālismu un Latvijas sabiedrības dalīšanu latviešu vairākumā un krievvalodīgā mazākumā. Tikai pastāv šaubas, ka šī vienkāršā, bet efektīvā pieeja šobrīd nostrādās tikpat veiksmīgi kā agrāk.
Latvijas iedzīvotāju vispārējo vilšanos valdībā izraisīja objektīva valdošo politiķu nespēja risināt valsts priekšā esošus uzdevumus, un no krievu valodas stundu piespiedu aizvietošanas ar vācu stundām, valsts pārvaldes efektivitāte nepalielināsies.
Valdības bezpalīdzību cīņā ar COVID-19 pandēmiju neizlabos jauna kampaņa pret krievu skolām. Komunālos tarifus nesamazinās. Un nepārliecinās latviešus par valdības patriotismu.
Ja runājam par valsts valodas sargāšanu, ko vairāk nekā 30 gadus izmanto kā ieganstu cīņai ar krieviem un viņu valodu, tad arī prezidents Levits un Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš latviski runā nepareizi.
Latvijas prezidents – bijušais Vācijas pilsonis. Premjerministrs – ASV pilsonis.
Viņi abi tika nosūtīti uz Latviju ar ģeopolitiskām instrukcijām "atturēt Krieviju" Austrumeiropā, bet pati Latvijas Republika tās pirmajām personām nav interesanta.
Pretējā gadījumā viņi īstenotu politiku, kas atbilst Latvijas interesēm. Un noņemtu cepuri, kad skan viņu valsts himna.