Raimonds Pauls krita Latvijas valdības nežēlastībā
Padomju estrādes klasiķa Raimonda Paula skaļie paziņojumi par Latviju – "Rietumu dziļo provinci", kura sabojājot attiecības ar Krieviju, ir nolemta palikt par perifēriju, ir dzirdami tālu aiz Latvijas robežām. Pauls regulāri atļaujas kritizēt Latvijas realitāti, tomēr tagad viņš var netikt cauri sveikā: ņemot vērā gaidāmās Saeimas vēlēšanas, fenomenāli nepopulārai Latvijas valdībai būs izdevīgi sankcionēt informatīvo karu pret slavenu komponistu, apsūdzot viņu Latvijas pozīciju graušanā starptautiskajā arēnā.
Kazahstāna ir mūsu: Krievija ieņēma nozīmīgāko stratēģisko virsotni cīņā ar ASV
Kazahstānas haotizācija un sabrukums Krievijai nozīmētu ģeopolitisko katastrofu, tomēr notikusī prorietumu grupējuma sakāve un KDLO militāro vienību ienākšana valstī piešķir Maskavai svarīgāko stratēģisko pozīciju pārrunās ar ASV par NATO klātbūtni Austrumeiropā.
ES apmuļķošana: Baltijas valstis prasa papildu finansējumu Rail Baltica būvniecībai
Pagājušajā gadā transbaltijas dzelzceļa Rail Baltica būvniecība pavisam pārvētās par farsu. Gada beigās Rail Baltica būvniecības izmaksas Latvijā pieauga 1,5 reizes. Izmaksas pieaug katru gadu, tikmēr dzelzceļa nodošana ekspluatācijā tiek atlikta vēl uz vairākiem gadiem. Rail Baltica ir kļuvusi par "apmuļķošanas mehānismu", ar kura palīdzību Baltijas valstis no Rietumeiropas naudasmakiem mēģina izvilināt pēc iespējas vairāk naudas.
Četri 2021. gada secinājumi Krievijas kaimiņiem
Aizejošais gads kļuva par pavērsiena punktu Krievijas kaimiņvalstīm. Tas parādīja, ka uz rietumu sabiedrotajiem nevar paļauties, Ķīna ir spējīga cīnīties par savam interesēm uz pasaules arēnas, bet atkarība no Krievijas trīsdesmit gadus pēc PSRS sabrukuma ne tikai saglabājās, bet arī palielinās. Analītiskais portāls RuBaltic.Ru izdarīja četrus secinājumus par Krievijas kaimiņvalstu aizvadīto politisko gadu.
"Tu arī, Brut!": Latvija atteicās nosūtīt karavīrus uz Ukrainu
Neskatoties uz Krievijas "agresīvo" politiku, šobrīd Latvijai nepastāv tieši militārie draudi. Par to paziņoja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Turklāt, viņš izslēdza iespēju nosūtīt uz Ukrainu Latvijas karavīrus: "Krievijas agresijas" gadījumā Rīga sagaidīs papildspēkus no Amerikas. Bet neviens NATO karavīrs necīnīsies par valsti, kura nav Alianses dalībvalsts.
Bumerangs par "Krievijas atturēšanu": Eiropa ir soļa attālumā no enerģētiskās katastrofas
Gāzes cenas Eiropā sasniedza vēsturiski augstāko atzīmi – 2 tūkstoši dolāru par tūkstošs kubikmetriem. Eiropieši nespēj iegādāties degvielu par šādām cenām, un Eiropai pārtrauca piegādāt gāzi. Eiropas Savienība plūc savas enerģētikas politikas laurus: atteikšanās no ilgtermiņa līgumiem ar "Gazprom", alternatīvas enerģijas veidu attīstība un saprātīgu tirgus projektu ar Krievijas dalību bloķēšana. Visas šīs darbības bija iedvesmotas ar "Krievijas atturēšanas" ideju un noveda pie enerģijas tirgus degradācijas, kā rezultātā šoziem eiropiešiem draud masveida mirstība no aukstuma savos dzīvokļos.
Baltijas māsas" sacenšas cīņā ar Baltkrievijas kravām, lai pierādītu savu uzticību ASV
Baltkrievijas kravu tranzīts caur Baltijas ostām pārvēršas par karstu kartupeli, kuru Baltijas valstis pārmet viena otrai, cerot pēc iespējas ātrāk no tā atbrīvoties. Ekonomikas loģika, saskaņā ar kuru Baltkrievijas tranzīts ir izdevīgs Lietuvai, Latvijai un Igaunijai, tiek noraidīta kā apkaunojošā. Uzvar politiskā loģika, kas nosaka, ka veidot biznesu ar valsti, pret kuru ASV ievieš sankcijas – nozīmē būt ģeopolitiski nelojālam. "Baltijas māsas" uzsāk cīņu par uzticības pieradīšanu Amerikai.
Bez Krievijas elektroenerģijas Baltijas valstīs apstājas ražošana
Liela celulozes rūpnīca Estonian Cell Kundas pilsētā, Igaunijā pārtrauca savu darbību. Kā norāda uzņēmuma vadība, produkcija kļūst nekonkurētspējīga pārmērīgi augstu elektrības cenu dēļ. Tādējādi Igaunijā parādījās pirmais rūpniecības objekts, kurš neizturēja enerģētiskās krīzes pārbaudījumu. Pamatā atbildība par to būtu jāuzņemas Lietuvai, kura neļauj pārējām Baltijas valstīm palielināt elektroenerģijas piegādes no Krievijas.
ASV apbalvoja Latvijas prokuroru par krimināllietu pret "Amerikas ienaidnieku"
Latvijas prokurors Juris Juriss atzīts par vienu no "pretkorupcijas čempioniem", kuri "ar savu darbu padara pasauli labāku, apkarojot korupciju un cīnoties par pārredzamību un atbildību". Attiecīgo apbalvojumu prokuroram pasniedza ASV Valsts departaments. Amerikāņi neslēpj, ka apbalvoja Jurisu par saukšanu pie atbildības bijušo Ventspils mēru Aivaru Lembergu – vienu no Latvijas bagātākiem cilvēkiem, kurš atbalstīja labas kaimiņattiecības ar Krieviju. Tas nav vienīgais gadījums, kad par "pretkorupcijas čempioniem" saskaņā ar ASV Valsts departamenta versiju kļūst tie, kas aizstāv ASV intereses.
Rekordlielas gāzes cenas provocē ekonomisko krīzi Latvijā
Lietuvā, Latvijā un Igaunijā apkures cenas pieaugušas rekordlielā apmērā. Mājsaimniecības nav spējīgas apmaksāt rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem. Lai samaksātu par apkuri, Baltijas valstu iedzīvotāji gatavojas ekonomēt uz pārējām lietām. Šāda veida uzvedība draud iedragāt Baltijas valstu patēriņa ekonomikas modeli un radīt jaunu ekonomisko krīzi.
Migranti kā Putina ierocis: Latvijā saskatīja jaunu veidu, kā Krievija var okupēt Baltijas valstis
ASV un Krievijas prezidentu gaidāmās tikšanās priekšvakarā aktīvi izplatās dažādas pasakas par "Krievijas agresiju", tai skaitā simtreiz stāstītais mīts par Krievijas iebrukumu Baltijā. Tagad par iebrukuma rīku uzskata migrantus uz Baltkrievijas robežas, kuru uzdevums ir attīrīt ceļu Krievijas karaspēkam. Šādu pasaku publiskā stāstīšana nozīmē, ka mīts par Krievijas plāniem ieņemt Baltijas valstis ir tik ļoti novecojis, ka nākas stāstīt patieso murgu, lai tas atkal kļūtu aktuāls.
Jūs slavināt nacismu Eiropā: Latvija cieta lielāko diplomātisko zaudējumu
Beļģijā nolēma aizvākt Latvijas SS leģionam veltīto memoriālu, kurā izveidē aktīvi piedalījās Latvija. Starptautiskā vēsturnieku komisija atzina, ka monuments slavina nacismu Eiropā. Latvijas pārstāvju tradicionālais attaisnojums, ka latviešu leģionāri zem svastikas cīnījās par latviešu neatkarību no "padomju okupācijas", netika ņemts vērā. Latvija cieta pēdējo gadu lielāko ārpolitisko zaudējumu.
Putins izvirzīja ultimātu Rietumiem: NATO jāpamet Baltijas valstis un Ukraina
"Nervu karš" starp Rietumiem un Krieviju Ukrainas dēļ ir sasniedzis savu apogeju: Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Eiropa atgriežas pie "militārās konfrontācijas murga". Paralēli Krievijas prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, kā Eiropa var izvairīties no "briesmīgā scenārija". Ir nepieciešamas juridiski saistošas garantijas no turpmākās NATO paplašināšanas uz austrumiem. Maskava pieprasa ne tikai neuzņemt Aliansē jaunas valstis, kuras robežojās ar Krieviju, bet arī neizvietot ieročus pie Krievijas robežām valstīs, kuras jau ir NATO sastāvā: Polijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
Lietuva uzdāvinās Krievijas ostām Ķīnas tranzītu uz Baltiju
Taivānu apmeklēja Baltijas valstu parlamentāriešu delegācija. "Baltijas māsu" pārstāvji vēlas pārņemt Lietuvas iniciatīvu un piedāvāja atvērt Latvijā un Igaunijā Taivānas diplomātisko pārstāvniecību, neņemot vērā Ķīnas viedokli. Lietuvai šāda "Baltijas vienotība" nozīmēs ārpolitisko uzvaru, bet vēl lielākā mērā tā būs Krievijas uzvara: pateicoties Viļņai, Ķīnas tranzīts pametīs Baltijas valstis un aizies uz Krievijas ostām.
Krievi padomju Baltijā: vēl viens pierādījums, ka "okupācija" nenotika
Krievvalodīgo iedzīvotāju stāvoklis katrā Baltijas valstī atšķiras. Latvijā krievvalodīgie ir trešdaļa no kopēja iedzīvotāju skaita, bet Lietuvā krievu ir mazāk nekā 5%. Tagadējā situācija ir izveidojusies padomju laikā, kad republiku valdības – etniskie lietuvieši, latvieši un igauņi – paši lēma par migrantu ieviešanu no citām Padomju Savienības republikām, par viņu skaitu un darbiem, kurus viņi veiks. "Krievu jautājums" – ir vēl viens pierādījums tam, ka Lietuvas, Latvijas un Igaunijas "padomju okupācija" ir izdomājums.
Eiropas Savienības statistika norāda uz Latvijas dzelzceļu izmiršanu
Baltijas valstīs ir straujākais dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoma kritums Eiropas Savienībā. Attiecīgus datus sniedz ES. Dzelzceļa tranzīta straujo kritumu Baltijas valstīs nevar pamatot ar pandēmijas radīto 2020. gada ekonomisko krīzi, kas skāra visas Eiropas valstis. Infrastruktūras ziņā Baltijas valstis ir daļa no postpadomju telpas nevis no Eiropas Savienības, un dzelzceļu izmiršana reģionā līdz ar citām Baltijas ekonomikas nozarēm ir saistīta ar infrastruktūras sakaru pārraušanu ar austrumiem.
