“Okupantu” laikā Latvija dzīvojusi labāk, nekā pirms un pēc PSRS: pierādīts ar skaitļiem
Kultūra
16 novembris

“Okupantu” laikā Latvija dzīvojusi labāk, nekā pirms un pēc PSRS: pierādīts ar skaitļiem

Viena no padomju sistēmas idejām bija panākt tautas labklājības līmeņa paaugstināšanos. Šim mērķim tika veltīts īpaši daudz uzmanības. Zināms, ka Latvijas PSR dzīvoja labi, kā jau pienākas Baltijas republikai PSRS sastāvā, tomēr vienmēr būs ar salīdzināt. Izskatīsim konkrētus sasniegumus šajā jomā un mēģināsim atbildēt uz jautājumu, ko Latvija ir ieguvusi padomju sistēmas laikā, kas nāca Kārļa Ulmaņa diktatūras vietā, un ko republika pazaudēja, izejot no PSRS sastāva.

“Okupantu” laikā Latvija dzīvojusi labāk, nekā pirms un pēc PSRS: pierādīts ar skaitļiem
“Progresīviem latviešiem” kļuva kauns par iznīcināto Latvijas rūpniecību
Politika
“Progresīviem latviešiem” kļuva kauns par iznīcināto Latvijas rūpniecību

“Progresīviem latviešiem” kļuva kauns par iznīcināto Latvijas rūpniecību

Latvijas deindustrializācija pēc PSRS sabrukuma — tā ir nepatiesība, kuru izplata ar mērķi diskreditēt valsti, pierāda Džordža Sorosa fonda sponsorētais Latvijas izdevums. Šim apgalvojumam ir fenomenāls raksturs ne tikai tāpēc, ka organizācija, kura sauc faktu pārbaudi par savu specializāciju, manipulē ar datiem, mēģinot noliegt acīmredzamo. Latviešu sabiedrības zemapziņā notiek pārmaiņas: sabrukušas padomju rūpnīcas agrāk tika sauktas par sasniegumiem un Baltijas valstu ienākšanas simbolu pēcindustriālajā ekonomikā, bet tagad patentētie liberāļi mēģina pierādīt, ka Latvija — ir rūpniecības lielvalsts.  

7 novembris 
Latvijas tranzīta nozare ir mirusi
Ekonomika
Latvijas tranzīta nozare ir mirusi

Latvijas tranzīta nozare ir mirusi

Latvijas satiksmes ministrija ir apkopojusi datus par jūras ostu un dzelzceļa darbu pēdējo deviņu mēnešu laikā. Latvijas tranzīta nozares krituma statistika ir situsi kārtējos antirekordus. Kopumā Latviju šķērsoja 33,197 miljoni tonnu kravu — tas ir gandrīz par 30% mazāk nekā analoģiskajā laika periodā pagājušajā gadā. Latvijas tranzīta bēdīgais stāvoklis ir kļūvis tik acīmredzams, ka Latvijas valdība pat negrasās to glābt.  

19 oktobris 
Masku nav, bet jūs turaties: Latvijas valdība atstāj cilvēkus vienatnē ar koronavīrusu

Masku nav, bet jūs turaties: Latvijas valdība atstāj cilvēkus vienatnē ar koronavīrusu

Rīgā 37. maršruta autobuss ir apmēram uz pusi pilns ar cilvēkiem. Visi pasažieri ir maskās. Jaunu valdības rīkojumu — obligāta sejas masku lietošana sabiedriskajā transportā sakarā ar COVID-19 izplatību — galvaspilsētas iedzīvotāji izpilda gandrīz bez ierunām.

Latvijas ostas iestājas pret valdību
Ekonomika
7 oktobris 

Latvijas ostas iestājas pret valdību

Latvijā turpina apspriest skandalozo ostu reformu, kuru aizvadītā gada beigās iniciēja republikas valdība. Pret reformu iestājas biznesa pārstāvji un pašvaldības. Uzreiz aiz Liepājas pamodās arī Rīga: ja Latvijas valdība nemainīs savu nostāju, galvaspilsētas ostas uzņēmumi var palikt bez investīcijām.

Latvijas ostas iestājas pret valdību
Latvija pārraus BRELL elektroenerģijas loku Baltkrievijas elektroenerģijas boikotēšanai

Latvija pārraus BRELL elektroenerģijas loku Baltkrievijas elektroenerģijas boikotēšanai

Pēc ilgām pārrunām Latvija, Lietuva un Igaunija izstrādāja kopējo metodoloģiju par to, kā notiks elektroenerģijas tirdzniecība ar trešajām valstīm. Metodoloģijā ir iekļauta tā saucamā produkcijas izcelsmes garantēšanas sistēma. Saskaņā ar jauniem noteikumiem, Baltijas tirgū importētajai elektrībai ir jābūt pierādījumiem, ka tā nav ražota Baltkrievijā. Lai arī tehniski tas nav iespējams. Vienīgais drošais veids, kā pārtraukt Baltkrievijas elektrības importu — norobežoties no Baltkrievijas un Krievijas, priekšlaicīgi pārraujot elektroenerģijas loku BRELL.

Latvija zaudēja Krievijai Baltkrievijas tranzītu
Ekonomika
Latvija zaudēja Krievijai Baltkrievijas tranzītu

Latvija zaudēja Krievijai Baltkrievijas tranzītu

“Latvijas dzelzceļš” (LDz) sūdzas par Krievijas kravu zaudēšanu. LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs apgalvo, ka kompensēt kādreizējos apjomus nav iespējams. Lai gan pavisam nesen Latvijas valdībai bija unikāla iespēja palīdzēt savam ostu un dzelzceļa nozarēm: Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka grasās slēgt tranzīta ceļu ar Lietuvu. Par alternatīvu varētu kļūt Rīga, Ventspils un Liepāja. Tomēr Latvija nolēma neiesaistīties cīņā par jaunām kravu plūsmām, kuras valstij ir tik ļoti nepieciešamas.

28 septembris 
Putins pielīdzināja Latvijas “varoņus” nacistiem
Politika
Putins pielīdzināja Latvijas “varoņus” nacistiem

Putins pielīdzināja Latvijas “varoņus” nacistiem

Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu par naudas izmaksu Lielā Tēvijas kara veterāniem, cīnītājiem ar pēckara pagrīdes bandītiem Ukrainā un Baltijas valstīs. Šādi Krievija oficiāli pielīdzina banderoviešus un “meža brāļus” nacistiem. Šis ir vēsturiski svarīgākas pārmaiņas Krievijas politikā salīdzinājumā ar Padomju Savienību.

21 septembris 
Latvija aizvietos elektroenerģiju no Krievijas un Baltkrievijas ar “vējdzirnavām”
Ekonomika
21 septembris

Latvija aizvietos elektroenerģiju no Krievijas un Baltkrievijas ar “vējdzirnavām”

Latvijas un Igaunijas ekonomikas ministri saskaņoja memorandu par vēja elektrostaciju izveidi Rīgas līcī. Projekts solās kļūt par pirmo Baltijas valstu kopīgo aizsākumu atjaunojamās elektroenerģijas sfērā. Tomēr “zaļo” tehnoloģiju attīstīšana var radīt būtiskus zaudējumus un papildu slodzi valsts budžetam, bet peļņas guvējas būs ārzemju kompānijas, kuras jau sen skatās uz Baltijas atjaunojamo enerģijas resursu sektoru.

Latvija aizvietos elektroenerģiju no Krievijas un Baltkrievijas ar “vējdzirnavām”
Kā tiks nogalināta jūsu rūpniecība: baltkrievu zināšanai
Politika
29 augusts

Kā tiks nogalināta jūsu rūpniecība: baltkrievu zināšanai

Nupat par pilnīgu bankrotēšanu paziņoja pēdējais padomju industrijas monstrs Latvijā — Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR). Jūs noteikti esat par to dzirdējuši: elektrovilcienus ar lepniem burtiem RVR joprojām var sastapt bijušās Padomju savienības teritorijā. Pastāstīšu, kā tas nomira. Pie reizes izstāstīšu, kā nomira latviešu rūpniecības giganti — VEF un RAF.

Kā tiks nogalināta jūsu rūpniecība: baltkrievu zināšanai
Paklusēt un pagaidīt: kāpēc Latvija tik vāji reaģē uz notikumiem Baltkrievijā
Politika
Paklusēt un pagaidīt: kāpēc Latvija tik vāji reaģē uz notikumiem Baltkrievijā

Paklusēt un pagaidīt: kāpēc Latvija tik vāji reaģē uz notikumiem Baltkrievijā

Neskatoties uz it kā nosodošiem izteikumiem par esošu Baltkrievijas prezidentu, Latvijas politiķi joprojām nav izstrādājuši vienotu uzvedības modeli. Acīmredzami viņi uzskata, ka izdosies tik cauri ar vispārīgām frāzēm, un cer, ka situācija atrisināsies pati no sevis.

25 augusts 
Latvijas vēlas izvietot ASV karaspēku par Krievijas naudu
Ekonomika
Latvijas vēlas izvietot ASV karaspēku par Krievijas naudu

Latvijas vēlas izvietot ASV karaspēku par Krievijas naudu

Latvija ir gatava attīstīt tirdzniecību, transporta sakarus un tūrismu ar Krieviju, bet tajā pašā laikā tā negrasās atkāpties no pretkrievijas. politikas un mēģina panākt ASV karaspēka izvietošanu uz robežas ar Krieviju.  Tas izriet no Latvijas vēstnieka Krievijā Māra Riekstiņa runas, kurš izteica postpadomju republiku kopējo principu: rīkoties pret Krieviju un vienlaikus gūt peļņu no sakariem ar to. Spriežot pēc vēstnieka teiktā, par naudu, kura tiks iegūta no ekonomiskās sadarbības ar Krievijas Federāciju Latvijas grasās izvietot pie sevis ASV karavīrus.  

11 augusts 
Eiropas Savienība draud Latvijai ar sankcijām
Ekonomika
Eiropas Savienība draud Latvijai ar sankcijām

Eiropas Savienība draud Latvijai ar sankcijām

Turpmāko piecu līdz septiņu gadu laikā Latvijai ir jāatgūst Eiropas Savienībai 250 miljonus eiro, kas tika piešķirti nacionālā aviopārvadātāja airBaltic atbalstam. Par to paziņoja Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Gadījumā, ja ar aizdevuma atgūšanu radīsies problēmas, ES ir paredzējusi noteikt pret Latviju “nosacītas sankcijas”. Lai gan procedūras detaļas netiek atklātas, no teiktā var secināt, ka Baltijas valstu un Briseles attiecību raksturs ir mainījies.

5 augusts 
Komandieris dzer, bet mums šņabis netiek. Pēc pirmā krievu uzbrukuma mūsu ierakumos — nav neviena: no latviešu esesovieša dienasgrāmatas
Politika
Komandieris dzer, bet mums šņabis netiek. Pēc pirmā krievu uzbrukuma mūsu ierakumos — nav neviena: no latviešu esesovieša dienasgrāmatas

Komandieris dzer, bet mums šņabis netiek. Pēc pirmā krievu uzbrukuma mūsu ierakumos — nav neviena: no latviešu esesovieša dienasgrāmatas

I Z R A K S T I
no 42. pulka 19. latviešu grenadieru SS divīzijas (lat. Nr.2) štāba rotas karavīra dienasgrāmatas.
15.10.44. g. “13:00 no kreisās puses sākās stiprā artilērijas uguns. Izskrienam no blindāžas un redzam krievus, kuri 20 metru attāluma no mums guļ aiz stiepju žoga un bļauj. Mēs visi seši cilvēki sākam šaut, bet rota visu laiku ir zem tādas uguns, kā šķiet, ka mums trāpa kāda mīna. Tālāk viss notiek strauji. Zem stipra spiediena puiši pa kreisi no mums pamet tranšejas, un mēs varam tikai nedaudz retināt krievu flangus, kuri ar automātiem rokās kā trakie iet uz priekšu.

31 jūlijs 
Šizofrēnija latviski: “Latvijas dzelzceļš” iekaros jūru
Ekonomika
Šizofrēnija latviski: “Latvijas dzelzceļš” iekaros jūru

Šizofrēnija latviski: “Latvijas dzelzceļš” iekaros jūru

Uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” uzsāk jaunizveidotā biznesa modeļa ieviešanu. Par to paziņoja LDz priekšsēdētājs Māris Kleinbergs. Saskaņā ar viņa ieceri, kravas plūsmu samazinājumu kompensēs sniegto pakalpojumu spektra paplašināšana: Latvijas dzelzceļu operators ienāk jūras un auto ekspedīcijas tirgū. Šādi Kleinbergs vēlas glābt savu uzņēmumu, bet ar dzelzceļa nozares glābšanu tam nav nekāda sakara.

31 jūlijs 
Ar Krievijas kravu aiziešanu “Latvijas dzelzceļš” palika uz izdzīvošanas sliekšņa
Ekonomika
Ar Krievijas kravu aiziešanu “Latvijas dzelzceļš” palika uz izdzīvošanas sliekšņa

Ar Krievijas kravu aiziešanu “Latvijas dzelzceļš” palika uz izdzīvošanas sliekšņa

“Latvijas dzelzceļš” (LDz) neattaisnoti optimistiski prognozēja savu attīstību. Ar šādu secinājumu nāca klāja Valsts kontrole, kuras ziņojums tika iesniegts Saeimas publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. Vadoties pēc nepareizām prognozēm tika veidoti dzelzceļa elektrifikācijas un citi infrastruktūras plāni. Tagad LDz ir citi uzdevumi — lūgt atbalstu no valsts budžeta un radikāli samazināt izdevumus, lai izdzīvotu.

14 jūlijs