Kā tiks nogalināta jūsu rūpniecība: baltkrievu zināšanai
Politika
29 augusts

Kā tiks nogalināta jūsu rūpniecība: baltkrievu zināšanai

Nupat par pilnīgu bankrotēšanu paziņoja pēdējais padomju industrijas monstrs Latvijā — Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR). Jūs noteikti esat par to dzirdējuši: elektrovilcienus ar lepniem burtiem RVR joprojām var sastapt bijušās Padomju savienības teritorijā. Pastāstīšu, kā tas nomira. Pie reizes izstāstīšu, kā nomira latviešu rūpniecības giganti — VEF un RAF.

Kā tiks nogalināta jūsu rūpniecība: baltkrievu zināšanai
Paklusēt un pagaidīt: kāpēc Latvija tik vāji reaģē uz notikumiem Baltkrievijā
Politika
Paklusēt un pagaidīt: kāpēc Latvija tik vāji reaģē uz notikumiem Baltkrievijā

Paklusēt un pagaidīt: kāpēc Latvija tik vāji reaģē uz notikumiem Baltkrievijā

Neskatoties uz it kā nosodošiem izteikumiem par esošu Baltkrievijas prezidentu, Latvijas politiķi joprojām nav izstrādājuši vienotu uzvedības modeli. Acīmredzami viņi uzskata, ka izdosies tik cauri ar vispārīgām frāzēm, un cer, ka situācija atrisināsies pati no sevis.

25 augusts 
Latvijas vēlas izvietot ASV karaspēku par Krievijas naudu
Ekonomika
Latvijas vēlas izvietot ASV karaspēku par Krievijas naudu

Latvijas vēlas izvietot ASV karaspēku par Krievijas naudu

Latvija ir gatava attīstīt tirdzniecību, transporta sakarus un tūrismu ar Krieviju, bet tajā pašā laikā tā negrasās atkāpties no pretkrievijas. politikas un mēģina panākt ASV karaspēka izvietošanu uz robežas ar Krieviju.  Tas izriet no Latvijas vēstnieka Krievijā Māra Riekstiņa runas, kurš izteica postpadomju republiku kopējo principu: rīkoties pret Krieviju un vienlaikus gūt peļņu no sakariem ar to. Spriežot pēc vēstnieka teiktā, par naudu, kura tiks iegūta no ekonomiskās sadarbības ar Krievijas Federāciju Latvijas grasās izvietot pie sevis ASV karavīrus.  

11 augusts 
Eiropas Savienība draud Latvijai ar sankcijām

Eiropas Savienība draud Latvijai ar sankcijām

Turpmāko piecu līdz septiņu gadu laikā Latvijai ir jāatgūst Eiropas Savienībai 250 miljonus eiro, kas tika piešķirti nacionālā aviopārvadātāja airBaltic atbalstam. Par to paziņoja Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Gadījumā, ja ar aizdevuma atgūšanu radīsies problēmas, ES ir paredzējusi noteikt pret Latviju “nosacītas sankcijas”. Lai gan procedūras detaļas netiek atklātas, no teiktā var secināt, ka Baltijas valstu un Briseles attiecību raksturs ir mainījies.

Komandieris dzer, bet mums šņabis netiek. Pēc pirmā krievu uzbrukuma mūsu ierakumos — nav neviena: no latviešu esesovieša dienasgrāmatas
Politika
31 jūlijs 

Komandieris dzer, bet mums šņabis netiek. Pēc pirmā krievu uzbrukuma mūsu ierakumos — nav neviena: no latviešu esesovieša dienasgrāmatas

I Z R A K S T I
no 42. pulka 19. latviešu grenadieru SS divīzijas (lat. Nr.2) štāba rotas karavīra dienasgrāmatas.
15.10.44. g. “13:00 no kreisās puses sākās stiprā artilērijas uguns. Izskrienam no blindāžas un redzam krievus, kuri 20 metru attāluma no mums guļ aiz stiepju žoga un bļauj. Mēs visi seši cilvēki sākam šaut, bet rota visu laiku ir zem tādas uguns, kā šķiet, ka mums trāpa kāda mīna. Tālāk viss notiek strauji. Zem stipra spiediena puiši pa kreisi no mums pamet tranšejas, un mēs varam tikai nedaudz retināt krievu flangus, kuri ar automātiem rokās kā trakie iet uz priekšu.

Komandieris dzer, bet mums šņabis netiek. Pēc pirmā krievu uzbrukuma mūsu ierakumos — nav neviena: no latviešu esesovieša dienasgrāmatas
Šizofrēnija latviski: “Latvijas dzelzceļš” iekaros jūru

Šizofrēnija latviski: “Latvijas dzelzceļš” iekaros jūru

Uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” uzsāk jaunizveidotā biznesa modeļa ieviešanu. Par to paziņoja LDz priekšsēdētājs Māris Kleinbergs. Saskaņā ar viņa ieceri, kravas plūsmu samazinājumu kompensēs sniegto pakalpojumu spektra paplašināšana: Latvijas dzelzceļu operators ienāk jūras un auto ekspedīcijas tirgū. Šādi Kleinbergs vēlas glābt savu uzņēmumu, bet ar dzelzceļa nozares glābšanu tam nav nekāda sakara.

Ar Krievijas kravu aiziešanu “Latvijas dzelzceļš” palika uz izdzīvošanas sliekšņa
Ekonomika
Ar Krievijas kravu aiziešanu “Latvijas dzelzceļš” palika uz izdzīvošanas sliekšņa

Ar Krievijas kravu aiziešanu “Latvijas dzelzceļš” palika uz izdzīvošanas sliekšņa

“Latvijas dzelzceļš” (LDz) neattaisnoti optimistiski prognozēja savu attīstību. Ar šādu secinājumu nāca klāja Valsts kontrole, kuras ziņojums tika iesniegts Saeimas publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. Vadoties pēc nepareizām prognozēm tika veidoti dzelzceļa elektrifikācijas un citi infrastruktūras plāni. Tagad LDz ir citi uzdevumi — lūgt atbalstu no valsts budžeta un radikāli samazināt izdevumus, lai izdzīvotu.

14 jūlijs 
Latvijas vēstnieks Krievijā nokritizēja RuBaltic.Ru rakstu par Baltijas valstu pievienošanu PSRS
Politika
Latvijas vēstnieks Krievijā nokritizēja RuBaltic.Ru rakstu par Baltijas valstu pievienošanu PSRS

Latvijas vēstnieks Krievijā nokritizēja RuBaltic.Ru rakstu par Baltijas valstu pievienošanu PSRS

Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš intervijā radiostacijai “Eho Moskvi” nokritizēja RuBaltic.Ru rakstu par Baltijas valstu pievienošanu PSRS.
Vēstnieks atgādināja Latvijas pozīciju par Padomju Savienības lomu Otrajā pasaules karā, saskaņā ar kuru Sarkanā armija okupēja Baltijas valstis, kuras nepretojās, lai nepieļautu militāro konfliktu ar Hitlera Vāciju. Šajā jautājumā viņa kā Latvijas valdības oficiālā pārstāvja viedoklis principiāli atšķiras no Krievijas vēsturnieku un Kremļa viedokļa.

8 jūlijs 
Putins atņēma Latvijai pēdējās cerības saņemt kompensācijas par “padomju okupāciju”
Politika
30 jūnijs

Putins atņēma Latvijai pēdējās cerības saņemt kompensācijas par “padomju okupāciju”

Krievijas prezidenta Vladimira Putina raksts par Otro pasaules karu izraisīja tūlītēju un galēji negatīvu reakciju Baltijas valstīs. Baltijas valstu sašutums ir skaidrs, tā iemesli ir acīmredzami: Putins atteicās no jebkādiem kompromisiem un piekāpšanās Otra pasaules kara jautājumos, ka arī bez ierunām noraidīja Baltijas valstu “padomju okupācijas” doktrīnu. Latvija, Lietuva un Igaunija uz visiem laikiem var aizmirst par materiālo kompensāciju saņemšanu par pusgadsimta pavadīšanu PSRS sastāvā.

Putins atņēma Latvijai pēdējās cerības saņemt kompensācijas par “padomju okupāciju”
«Vai tad mēs esam okupanti?» Krievi dzīvoja Latvijā, vēl pirms Latvijas valsts izveidošanās
Politika
21 maijs

«Vai tad mēs esam okupanti?» Krievi dzīvoja Latvijā, vēl pirms Latvijas valsts izveidošanās

Kāpēc Latvijas krievi 9. maijā nāk pie Uzvaras pieminekļa un kāpēc vēlās, lai viņu bērni mācās krievu valodā? Kā jūtās krievi, kuri piedzimuši PSRS ēras nobeigumā un visu savu dzīvi nodzīvoja Latvijā? Par to analītiskais portāls RuBaltic.Ru parunāja ar rīdzinieci krievieti Olgu GOGINU-MIROĻUBOVU, kuras emocionālā vēstule Facebook profilā saviem latviešu vienaudžiem izraisīja lielu rezonansi Latvijā.

«Vai tad mēs esam okupanti?» Krievi dzīvoja Latvijā, vēl pirms Latvijas valsts izveidošanās
Latvijas ostas iet postā arī bez jebkāda koronavīrusa
Ekonomika
Latvijas ostas iet postā arī bez jebkāda koronavīrusa

Latvijas ostas iet postā arī bez jebkāda koronavīrusa

Latvijas ostas atjaunoja kravas apgrozījuma krituma rekordus. Ar katastrofālo stāvokli, kurā nonāca Latvijas dzelzceļš, tas nozīmē, ka loģistikas nozare Latvijā atrodas pirmsnāves stāvoklī. Latvijas valdības mēģinājumi pamatot transporta sfēras bēdīgo stāvokli ar koronavīrusa pandēmiju un tās izraisīto globālo krīzi cietis neveiksmi, jo kravas apgrozījums Krievijas ostās Baltijas jūrā par to pašu periodu krietni palielinājās.  

21 maijs 
Vācu feldmaršals pārklājās ar plankumiem, bet franču ģenerālis nokrita dejas laikā: kā tika parakstīts Akts par Vācijas kapitulāciju
Politika
Vācu feldmaršals pārklājās ar plankumiem, bet franču ģenerālis nokrita dejas laikā: kā tika parakstīts Akts par Vācijas kapitulāciju

Vācu feldmaršals pārklājās ar plankumiem, bet franču ģenerālis nokrita dejas laikā: kā tika parakstīts Akts par Vācijas kapitulāciju

“Vāciešiem tika piedāvāts sēsties pie atsevišķa galda, kas speciāli viņiem bija novietots netālu no ieejas.
Pieceļoties es teicu: “Piedāvāju vāciešu delegācijai pienākt pie galda. Šeit jūs parakstīsiet Aktu par Vācijas bezierunu kapitulāciju”.
Keitels ātri piecēlās, vēršot uz mums nelabu skatienu, tad nolaida acis un, nesteidzīgi paņemot no galda feldmaršala zizli, nedrošā solī devās pie mūsu galda. Viņa monoklis nokrita un palika karājamies uz auklas. Seja pārklājas ar sarkaniem plankumiem... Uzvelkot monokli, Keitels apsēdās uz krēsla malas un ar nedaudz trīcošu roku parakstīja piecus Akta eksemplārus. Aiz viņa parakstus uzlika Štumpfs un Friderburgs.

9 maijs 
NATO rīko mācības par spīti epidēmijai
Politika
NATO rīko mācības par spīti epidēmijai

NATO rīko mācības par spīti epidēmijai

No 13. līdz 18. aprīlim Latvijā notiek militāras mācības “Steele Brawler”: “Meža Mackeviči” poligonā Daugavpils novadā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa uzsāka savstarpējas sadarbības pilnveidošanu ar Latvijas Nacionāliem bruņotiem spēkiem. Nevienu nemulsina fakts, ka sakarā ar koronavīrusa epidēmiju Latvijā ir ieviests aizliegums rīkot publiskus pasākumus virs 200 cilvēkiem. Kad runa ir par “Krievijas agresijas” noturēšanu, piesardzības pasākumi paliek otrajā plānā.

20 aprīlis 
“Koronakrīze” iznīcina Baltijas valstu infrastruktūru
Ekonomika
“Koronakrīze” iznīcina Baltijas valstu infrastruktūru

“Koronakrīze” iznīcina Baltijas valstu infrastruktūru

Koronavīrusa pandēmijas dēļ Lietuvā uz laiku pārtrauc Ignalinas atomelektrostacijas (IAES) ekspluatācijas apturēšanas darbus. Latvijas nacionālais aviopārvadātājs airBaltic regulāri atlaiž darbiniekus. Baltijas valstu dzelzceļi un ostas vēl pirms krīzes ziņoja par rekordlieliem zaudējumiem. Bet Baltijas transporta un enerģētikas infrastruktūrām, kuras vēl pirms koronavīrusa atradās kritiskā stāvoklī, COVID-19 pandēmija draud ar galīgo krahu.

13 aprīlis 
Dedzināja padomju ciemus, aizdzina iedzīvotājus: noziegumi, ko pastrādāja latviešu leģionāri, kuri katru gadu maršē pa Rīgas ielām
Politika
Dedzināja padomju ciemus, aizdzina iedzīvotājus: noziegumi, ko pastrādāja latviešu leģionāri, kuri katru gadu maršē pa Rīgas ielām

Dedzināja padomju ciemus, aizdzina iedzīvotājus: noziegumi, ko pastrādāja latviešu leģionāri, kuri katru gadu maršē pa Rīgas ielām

Latviešu emigrantu memuāristi un mūsdienu oficiālie vēsturnieki savos darbos nemainīgi uzsver, ka latviešu SS leģionāri karoja vienīgi pret boļševismu priekšējā frontes zonā un nav saistīti ar zvērībām, kas notika aiz frontes un piefrontes zonā. Tomēr arhīva dokumenti un tajos fiksētie pierādījumi atklāj mums pavisam citu ainu: divu latviešu ieroču SS divīziju karavīri epizodiski piedalījās pretpartizānu un soda akcijās un tika mānīti zvērībās attiecībā pret padomju un Polijas karagūstekņiem. Tomēr vismazāk zinātniskajās publikācijās tiek atspoguļots jautājums par latviešu SS leģionāru dalību piefrontes joslas “tīrīšanā”, dalību miermīlīgo iedzīvotāju aizdzīšanā un ciemu sadedzināšanā, vācu karaspēka aiziešanas laikā. Zemāk tiek publicēti SS hauptšturmfīrera Valērija Kiršteina (1889–1967) liecības, kas sniedz priekšstatu par latviešu SS leģionāru līdzdalību noziegumos pret piefrontes zonas miermīlīgiem iedzīvotājiem, kā arī atklāj šo ļaundarību mērogu. Jāatzīmē, ka 1944. gadā V. Kiršteins bija labi informēts oficieris, ieņemot 19. latviešu ieroču SS grenadieru divīzijas priekšnieka palīga amatu.

1 aprīlis 
PSRS izglāba cilvēci: Molotova – Ribentropa pakts noteica Hitlera sakāvi
Kultūra
PSRS izglāba cilvēci: Molotova – Ribentropa pakts noteica Hitlera sakāvi

PSRS izglāba cilvēci: Molotova – Ribentropa pakts noteica Hitlera sakāvi

Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs atzina Padomju Savienības vadošo lomu nacistiskās Vācijas sakāvē. Tomēr tajā pašā laikā Čaputovičs kārtējo reizi vainoja Maskavu Molotova – Ribentropa pakta pieņemšanā. Tomēr neuzbrukšanas līgums starp PSRS un Trešo reihu kļuva par izšķirošo faktoru Hitlera sakāvē. Bez šī situatīvā darījuma PSRS tiktu strauji iznīcināta, kas izšķirtu nacisma dominēšanu pasaulē. Padomju Savienība izglāba pasauli un Molotova – Ribentropa pakta izšķirošo ietekmi Nirnbergas tribunālā atzina pat nacistu bonzas.

20 marts