Latvija lūdz Krievijai glābt dzelzceļa nozari
A/S "Latvijas dzelzceļš" pārvadāto kravu apjoms 2020. gadā samazinājās par 42%. Par to ziņo uzņēmuma preses dienests. Bet tikmēr LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs tikās ar savu Krievijas kolēģi "Oktobra dzelzceļa" vadītāja pirmo vietnieku Sergeju Dorofejevski. Pārrunu laikā izskanēja jauns LDz glābšanas plāns: kravas ir jāatņem tālbraucējiem.
Pateicoties sankcijām Krievija piepildīja Latviju ar labību
Krievijas agrorūpniecības produkcijas piegādes uz Latviju ir sasniegušas rekordlielus apjomus. Pirmajā ceturksnī Krievijas eksports uz Latviju palielinājās par 64%. Pateicoties pašas uzsāktajam sankciju karam, Latvija iekļuva lielāko Krievijas pārtikas patērētāju desmitniekā, lai gan tajā pašā laikā sankciju dēļ ir pazaudējusi Krievijas tirgu.
Latvija saņēma "melno zīmi" par krievu diskrimināciju
Maskava ieviesa atbildes sankcijas pret Eiropas Savienību. "Melnajā sarakstā" nonāca astoņi ierēdņi un oficiālo ES iestāžu pārstāvji, kuriem tagad ir liegta iebraukšana Krievijā. Starp tiem ir divi Latvijas pilsoņi un viens igaunis, kuri izcēlās ar krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju un krievu valodas izskaušanu savā valstī. Baltijas valstīm izrādītā uzmanība neatbilst šo valstu politiskajam svaram ES, vietējai valdībai tas ir nopietns iemesls uztraukumam.
Latvijas un Krievijas diplomātiskās attiecības ir uz sabrukuma robežas
Solidarizējoties ar Čehiju, Latvija, Lietuva un Igaunija paziņoja par Krievijas diplomātu izraidīšanu no valsts. Savukārt Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova paziņoja, ka Baltijas valstu vēstniecības jau var izvēlēties darbiniekus, kuriem nāksies kravāt koferus. Vienlaicīgi Kremlis paziņoja par Krievijas un personīgi Vladimira Putina atteikšanos no dalības Pasaules somugru tautu kongresā Igaunijā. Pastāv iespēja, ka lielais diplomātiskais karš ar Rietumiem liks Krievijas valdībai aizdomāties par diplomātisko attiecību pārtraukšanu ar Baltijas valstīm.
Latvijas ostas tiek nacionalizētas turpmākai nodošanai metāllūžņos
Latvijas valdība akceptēja skandalozo ostu pārvaldības reformu. Saeimas izskatīšanai tika nodoti Ministru kabineta izstrādātie likuma grozījumi. "Reformēšanas" process ir izpildvaras mēģinājums pārņemt pilnīgu kontroli pār Baltijas jūras ostām. Latvijas ostu pārstāvjiem būtu jāsatraucas par šo reformu: izpostītās Latvijas rūpniecības pieredze parāda, ka jezga ar īpašnieku maiņu bieži noved pie bankrotēšanas, kā arī inventāra sadales un nodošanas metāllūžņos. Tas ir process, ko Latvijā kopš 1990. gadiem sauc par "optimizāciju" un "reformām".
Latvijas cīņa ar vārda brīvību sliktākajās PSRS tradīcijās pierāda valsts degradāciju
No Latvijas atkal tika saņemta nu jau Baltijas valstīm raksturīga ziņa par kārtējā Krievijas plašsaziņas līdzekļa bloķēšanu. Pēdējo mēnešu laikā šādu aizliegumu skaits strauji pieaug, bet politiskajai cenzūrai izgudrotie iegansti kļūst pavisam aplami. Pielietojot padomju taktiku "slāpēt ienaidnieku balsis", Latvija, Lietuva un Igaunija ļoti veiksmīgi gāž mītu par savas attīstības "veiksmīgumu". Baltijas valstis gluži kā Padomju Savienība nespēj pastāvēt atklātā informācijas telpā ar pilnvērtīgu vārda brīvību un īstu opozīciju, kas runā patiesību par Baltijas republiku pēcpadomju rezultātiem.
Ar ko biedē Latviju: "Krievijas agresija" zem katra krūma
Valsts Drošības dienests nāca klāja ar tradicionālo pārskatu par 2020. gadu. Starp pārējo Baltijas valstu specdienestu pārskatiem Latvijas atskaite ir īpaši interesanta. Pārskata dominējošā noskaņa ir bailes. Latvijas valdība ir tik ļoti nepārliecināta par sevi, kā baidās visa. Diskusijas, pasākumi, sociālie tīkli, svētki un žurnālisti — tas viss "rada apdraudējumu" Latvijas drošībai. Šāda sajūta rodas no visiem līdzīgā satura Baltijas valstu dokumentiem, tomēr jau sen tas nebija parādīts tik krasi.
"Okupācijas mantojums" atkal ir modē: Latvija nolēma atjaunot rūpniecību
Premjerministrs Krišjānis Kariņš ir paziņojis par tālāko virzīšanos uz "viedo reindustrializāciju". Kariņš uzskata, ka rūpniecības atdzimšana palīdzes Latvijai sasniegt pēdējos trīsdesmit gadus loloto mērķi — pietuvoties Ziemeļvalstu dzīves līmenim. Šādas idejas ir absurdas ne tikai tāpēc, ka valsts, kura apzināti iznīcināja savu rūpniecību un pat lepojās ar to, tagad sapņo pacelt dzīves līmeni, atjaunojot rūpniecības apjomus, bet galvenokārt, tāpēc, ka Latvijas postpadomju politikas dēļ valsts ir nonākusi stāvoklī, kurā jaunā industrializācija nav iespējama.
Eiropa nostājas Krievijas un krievu pusē konfliktā ar Latviju
Latvijai ir jāreaģē uz ksenofobijas izpausmi sabiedrībā, jāatsakās no latviešu valodas atbalstīšanas ar kvotu ieviešanas metodi vai ar sankcijām un jāveicina cīņa ar stereotipiem politiskajā diskursā. Tie ir secinājumi no Eiropas Padomes Ministru komitejas rezolūcijas (EPMK). Šis nav vienīgais piemērs, kad Latvijas varas iestāžu diskriminācijas politika attiecībā pret nacionālajām minoritātēm netiek atbalstīta Rietumos. Tomēr starptautiskās organizācijas un Eiropas Savienības institūcijas nesteidzās šo situāciju ietekmēt.
Ogles vairs nav: Latvijas samaksa par Krievijas televīzijas kanālu aizliegumu
Rīgas brīvosta ziņoja par tranzīta ogles apjoma kritumu par 99% šajā gadā. Krievijas ogles vienkārši nav. Tās ir ievērojamas ziņas, ņemot vērā, ka tieši ogles pārkraušanu Latvijas valdība mēģināja glābt, prasot Maskavai atgriezt tranzītu. Tajā pašā laikā Latvija nevis mīkstināja, bet tikai pastiprināja pret Krieviju vērsto politiku. Lūk, arī rezultāts.
Toksiskās valstis: Krievija pasludinājusi spriedumu attiecībām ar Baltijas valstīm
Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Marija Zaharova nosauca Baltijas valstis par toksiskām. Tā ir pirmā reize, kad Krievijas varas pārstāvis tik bargi un atklāti novērtē Latviju, Lietuvu un Igauniju. Baltijas valstu atzīšana par toksiskām ir oficiāls apstiprinājums tam, ka Krievija nevēlas turpināt attīstīt attiecības ar šo reģionu. Baltijas valstis turpinās ātrā tempā zaudēt Krievijas tirgus, investorus un tranzītu.
Inčukalna dabasgāzes krātuve: "okupanti" uzbūvēja Baltijas valstu enerģētisko neatkarību
Ar grandiozu rūpniecību un lielisku tranzīta infrastruktūru Baltijas valstīs mantoja no PSRS arī vienu no lielākajam dabasgāzes krātuvēm Eiropā — Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuvi. Ja Baltijas reģiona ražošanas potenciāls tika nežēlīgi izšķiests, bet transporta sistēma ir nolemta dīkstāvei vietējo politiķu rusofobijas dēļ, tad dabasgāzes krātuvei neko nevar nodarīt pat Baltijas valstu valdība. Krievijas dabasgāze ir vajadzīga vienmēr un visur — nežēlīga cīņa pret krievu-vācu enerģētikas attiecībām ir pierādījums tam.
Latvija izpārdod dzelzceļu metāllūžņos
"Latvijas dzelzceļš" (LDz) no februāra līdz maijam plāno pārdot 4300 tonnu metāllūžņu. Paziņojums tika publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ar vārdu "metāllūžņi" ir domātas sliedes, pārmiju daļas un citi Latvijas dzelzceļa infrastruktūras elementi, kuri izrādījās nevajadzīgi kravu pārvadājumu krituma apstākļos. Līdzīgas izsoles kļuva par labu LDz tradīciju. Godīgi var teikt, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina politikas dēļ, Latvijai nākas izpārdot savu dzelzceļu.
"Baltijas vienotības" kaunpilnas beigas: Baltijas valstis izformēja kopējo pret Krieviju vērsto bataljonu
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības departamenti pieņēma lēmumu par kopīgā "Baltijas bataljona" BALTBAT izformēšanu 2021. gadā. Turpmāk viņi plāno koncentrēties uz sadarbību izlūkošanas jomā un dalību nekinētiskajās operācijās. Tomēr jautājums pa to, kas kļuva par iemeslu kopīgā bataljona izformēšanai, palika atklāts.
Beidzot saprata: Latvija lūdz Putinu apturēt tranzīta zaudējumu
Latvijas televīzijas kanāla TV3 redakcijas rīcībā nonāca vēstule, kurā Latvijas valdība lūdz Krieviju apturēt tranzītkravu pārorientācijas procesu uz Ļeņingradas apgabala ostām. Vēstule tika saskaņota ar Ārlietu ministriju un Latvijas vēstniecību Krievijā. Turklāt žurnālistiem kļuva zināms, ka Latvijas ostu pārstāvji grasījās nosūtīt atsevišķu vēstuli saviem Krievijas kolēģiem. Cik liels ir Latvijas izmisums, ja ir jāvēršas pie "agresora-Krievijas"?
“Okupantu” laikā Latvija dzīvojusi labāk, nekā pirms un pēc PSRS: pierādīts ar skaitļiem
Viena no padomju sistēmas idejām bija panākt tautas labklājības līmeņa paaugstināšanos. Šim mērķim tika veltīts īpaši daudz uzmanības. Zināms, ka Latvijas PSR dzīvoja labi, kā jau pienākas Baltijas republikai PSRS sastāvā, tomēr vienmēr būs ar salīdzināt. Izskatīsim konkrētus sasniegumus šajā jomā un mēģināsim atbildēt uz jautājumu, ko Latvija ir ieguvusi padomju sistēmas laikā, kas nāca Kārļa Ulmaņa diktatūras vietā, un ko republika pazaudēja, izejot no PSRS sastāva.
