Krievi padomju Baltijā: vēl viens pierādījums, ka "okupācija" nenotika
Krievvalodīgo iedzīvotāju stāvoklis katrā Baltijas valstī atšķiras. Latvijā krievvalodīgie ir trešdaļa no kopēja iedzīvotāju skaita, bet Lietuvā krievu ir mazāk nekā 5%. Tagadējā situācija ir izveidojusies padomju laikā, kad republiku valdības – etniskie lietuvieši, latvieši un igauņi – paši lēma par migrantu ieviešanu no citām Padomju Savienības republikām, par viņu skaitu un darbiem, kurus viņi veiks. "Krievu jautājums" – ir vēl viens pierādījums tam, ka Lietuvas, Latvijas un Igaunijas "padomju okupācija" ir izdomājums.
Eiropas Savienības statistika norāda uz Latvijas dzelzceļu izmiršanu
Baltijas valstīs ir straujākais dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoma kritums Eiropas Savienībā. Attiecīgus datus sniedz ES. Dzelzceļa tranzīta straujo kritumu Baltijas valstīs nevar pamatot ar pandēmijas radīto 2020. gada ekonomisko krīzi, kas skāra visas Eiropas valstis. Infrastruktūras ziņā Baltijas valstis ir daļa no postpadomju telpas nevis no Eiropas Savienības, un dzelzceļu izmiršana reģionā līdz ar citām Baltijas ekonomikas nozarēm ir saistīta ar infrastruktūras sakaru pārraušanu ar austrumiem.
Kaitēkļu valdība: Latvija atdod Krievijai tranzītu, lai privatizētu ostas
Latvijas valdība apzināti atdod Krievijai tranzītkravu plūsmas, kuras iet caur Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu. Par to intervijā "Dienai" paziņoja bijušais viceprezidents un "Latvijas dzelzceļš" valdes loceklis Aivars Strakšas. Turklāt, viņš pieļauj, ka aiz valdības vienaldzības pret valsts tranzīta nozari slēpjas Krievijas intereses. Pastāv arī cits pieņēmums: Latvijas Ministru kabinets apzināti gatavo ostu infrastruktūras privatizāciju, kas ļaus nopelnīt valdošo partiju sponsoriem.
Vācija izjauks Baltijas plānus par enerģētisko neatkarību no Krievijas
Vācijas Federālā tīklu aģentūra uz nenoteiktu laiku apturējusi gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas procedūru. Tas izraisīja strauju cenu kāpumu Eiropas biržās. Nord Stream 2 AG preses dienests Vācijas regulatora lēmumu nekomentē, tikmēr "Gazpromu" šīs lēmums nav īpaši ietekmējis, drīzāk otrādi – runa ir par jaunās kompānijas reģistrāciju, kura atbildēs neatkarīgā operatora "Nord Stream 2" kritērijiem. Ar jaunizveidotā uzņēmuma palīdzību kļūs iespējams atbrīvot gāzesvadu no ES Trešās energopaketes prasībām, kuru savā laikā lobēja Polija un Baltijas valstis, lai panāktu Krievijas izstumšanu no Eiropas gāzes tirgus.
Latvijā saasinās krīze transporta nozarē
"Latvijas dzelzceļš" paziņoja par kārtējo masveida darbinieku atlaišanu. Ar nopietnām problēmām saskarās arī Lietuvas dzelzceļa nozare. Paralēli šiem procesiem "Baltijas māsas" var palikt bez pasažieru pārvadājumiem: Latvijā un Lietuvā trūkst autobusu vadītāju, tikmēr nodarbinātie autovadītāji draud ar streiku. Baltijas valstīm draud kompleksā krīze transporta nozarē.
Ukrainas vietā Latvija izvēlējās elektroenerģiju no Krievijas
Lietuva, Latvija un Igaunija būtiski palielināja elektroenerģijas importu no Krievijas. Par to liecina uzņēmuma "Inter RAO" 2021. gada pirmo deviņu mēnešu ražošanas rezultāti. Tikmēr Krievijas Federācija atteicās piegādāt elektrību Ukrainai, kurai tā ir ļoti nepieciešama apkures sezonas pārvarēšanai. Drīzumā Baltijas valstīs var rasties nepatīkams jautājums: kā var turpināt palielināt uzņēmuma "Inter RAO" produkcijas importu, ja uzņēmumu izmanto Ukrainas "pārmācīšanai"?
Maurs izdarīja savu lietu: Latvija izrēķinās ar Nila Ušakova "pareizajiem krieviem
Eiroparlaments ieteica atcelt bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova deputāta imunitāti. Šāds lēmums nevarēja būt pieņemts bez spiediena no Ušakova dzimtenes – Latvijas, kurā pret "Saskaņas" līderi ir uzsākts kriminālprocess. Ušakova vienošanās ar Latvijas valdību, saskaņā ar kuru "krievu mērs" dodas uz Briseli un tādējādi izvairās no kriminālvajāšanas, vairs nav spēkā. Gadu pirms Saeimas vēlēšanām Latvijas politiskajam režīmam ir nepieciešama krievu kustības "tīrīšana", ieskaitot daļu, kura visiem spēkiem demonstrēja lojalitāti un sapņoja kļūt par šī politiskā režīma daļu.
Vēsturnieks: sākumā Baltijas valstis nacistus attaisnoja, bet tagad slavina
Krievijas Federācijas Sabiedrisko lietu palātā atklāja izstādi "Baltijas 30 neatkarības gadi. Politieslodzītie. Cenzūra. Neonacisms". Kāpēc tieši šie vārdi raksturo situāciju mūsdienu Lietuvā, Latvijā un Igaunijā? Kāpēc šeit uzvar neiecietība pret alternatīvo skatpunktu? Kā Baltijā mainās attieksme pret nacistu palīgiem un Sarkanās Armijas karavīriem? Par to analītiskajam portālam RuBaltic.Ru pastāstīja fonda "Vēsturiskā atmiņa" pētniecisko programmu vadītājs Vladimirs SIMINDEJS.
Eiropas Savienība atteicās finansēt Latvijas cīņu ar "Lukašenko migrantiem"
ES atteicās piešķirt finansējumu žogu būvēšanai uz ārējām robežām. Par to pēc apspriedes ar dalībvalstu līderiem paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Lukašenko "hidrīda agresijas" upuriem piedāvā visa veida palīdzību ¬– no Frontex aģentūras darbinieku pakalpojumiem un humanitārai palīdzībai nelegāliem migrantiem. Bet finansēt žoga būvniecību apkārt "Eiropas pēdējai diktatūrai", neviens nepiekrīt.
Krievija ir Ķīna: NATO un Baltijas valstis mēģina atgūt ASV uzmanību
Sabiedrotie Eiropā cenšas atgūt Amerikas Savienoto Valstu uzmanību. Tikmēr ASV arvien mazāk uzmanības velta Vecajai pasaulei un arvien vairāk pievēršas cīņai ar Ķīnu. Kopējais mērķis nodrošināt sev aizokeāna saimnieka interesi apvieno Baltijas valstis un Ziemeļatlantijas alianses sekretariātu. Cīnoties par saimnieka labvēlību, viņi secināja, ka Ķīna un Krievija – ir viens un tas pats, un šo valstu "atturēšanu" nedrīkst nošķirt.
Runāsim tikai ar ASV: Krievija pārtrauca attiecības ar NATO
Krievija aptur savas pastāvīgās pārstāvniecības NATO darbību. Maskavai šāds solis nozīmē atteikšanos no liekā diplomātiskā korektuma. NATO nav pilnvērtīgā starptautiskā organizācija – tas ir tikai ASV instruments. Ar amerikāņiem Krievija turpinās runāt gan par NATO, gan par NATO biedriem, piemēram, par Baltijas valstīm, kuru dēļ Maskavas dialogs ar Ziemeļatlantijas aliansi agrāk tika uzskatīts par īpaši vērtīgu.
Bezjēdzīgās sankcijas: Lietuva rekordlielā tempā palielina importu no Baltkrievijas
Šā gada janvārī-septembrī Lietuva importēja baltkrievu preces gandrīz 800 miljonu eiro vērtībā, par 50% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Ar šādiem datiem nāca klāja Lietuvas Statistikas departaments. Lai cik paradoksāli tas neizklausītos, bet atdzīvināt tirdzniecību starp Baltkrieviju un Lietuvu palīdzēja… sankcijas pret Lukašenko režīmu. Tieši sankcijas veicina produkcijas, kura drīzumā var būt aizliegta, importa izaugsmi Eiropas Savienībā.
Energoeksperts: Putins vēlas tirgot gāzi Eiropai caur Krievijas biržu un par rubļiem
Krievijas "Gazprom" nemanipulē ar gāzes cenām un pilnībā izpilda savas līgumsaistības. Par to paziņoja Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timmermanss. Tomēr viņa viedoklim nepiekrīt daudzi rietumu politiķi, kuri joprojām vaino Krieviju "enerģētisko ieroču" izmantošanā. Par to, kurš izprovocēja gāzes krīzi Eiropā, kā Vladimirs Putins nobiedēja spekulantus, un kāpēc "Gazprom" jāattīsta sava birža, analītiskajam portālam RuBaltic.Ru pastāstīja Krievijas energoeksperts Aleksandrs SOBKO.
Vienīgā izeja: Latvija atzina nepieciešamību palaist "Ziemeļu plūsmu‑2"
"Ziemeļu plūsmas-2" nodošana ekspluatācijā ir vienīgais risinājums situācijas stabilizēšanai Eiropas gāzes tirgū. Ar šādu paziņojumu nāca klāja bijušais Latvijas premjerministrs, A/S "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Latvijas nacionālistiem tas ir kārtējais iemesls, lai apvainotu Kalvīti Krievijas interešu lobēšanā, tomēr skaidru kontrargumentu viņiem nav. Baltijas valstu cīņa ar "Ziemeļu plūsmu-2" ir bezjēdzīga, bet no gāzes cauruļvada palaišanas Latvija, Lietuva un Igaunija gūs konkrētu peļņu.
Krievija ir iemācījusies efektīvi pretoties NATO Baltijas jūras reģionā
NATO turpina palielināt militāro grupējumu Austrumeiropā Krievijas robežu tuvumā. Mēdiju grupas "Rossija segodņa" bāzē tika prezentēts šai problēmai veltīts ziņojums "Minimālā atbilde pieaugošajiem izaicinājumiem". Par to, kā Krievija ir iemācījusies reaģēt uz ārējiem draudiem, kādi ir Baltijas valstu bruņotie spēki un kāpēc Polija būtu jāuztver nopietni, analītiskajam portālam RuBaltic.Ru pastāstīja ziņojuma līdzautors – ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas Valsts universitātes Eiropas pētījumu katedras profesors, Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezidents Nikolajs Meževičs.
Latvija zaudēja Krievijai "pārtikas karu"
2021. gada astoņos mēnešos Latvija ir palielinājusi Krievijas agrorūpnieciskās produkcijas iepirkšanu par 48%. Par to liecina "Agroeksport" (Krievijas Federācijas Zemkopības ministrijas ARK Eksporta attīstības produkcijas federālais centrs) pēdējie dati. Tāds ir Baltijas valstīm nelabvēlīgs rezultāts "pārtikas karā" ar Krieviju, kas norisinās kopš 2014. gada. Tikmēr Krievija ne vien tika galā ar importa aizvietošanu ARK sfērā, bet arī spēja iekarot jaunus realizācijas tirgus nedraudzīgajās Eiropas Savienības valstīs.
