"Baltijas vienotības" kaunpilnas beigas: Baltijas valstis izformēja kopējo pret Krieviju vērsto bataljonu
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības departamenti pieņēma lēmumu par kopīgā "Baltijas bataljona" BALTBAT izformēšanu 2021. gadā. Turpmāk viņi plāno koncentrēties uz sadarbību izlūkošanas jomā un dalību nekinētiskajās operācijās. Tomēr jautājums pa to, kas kļuva par iemeslu kopīgā bataljona izformēšanai, palika atklāts.
Beidzot saprata: Latvija lūdz Putinu apturēt tranzīta zaudējumu
Latvijas televīzijas kanāla TV3 redakcijas rīcībā nonāca vēstule, kurā Latvijas valdība lūdz Krieviju apturēt tranzītkravu pārorientācijas procesu uz Ļeņingradas apgabala ostām. Vēstule tika saskaņota ar Ārlietu ministriju un Latvijas vēstniecību Krievijā. Turklāt žurnālistiem kļuva zināms, ka Latvijas ostu pārstāvji grasījās nosūtīt atsevišķu vēstuli saviem Krievijas kolēģiem. Cik liels ir Latvijas izmisums, ja ir jāvēršas pie "agresora-Krievijas"?
“Okupantu” laikā Latvija dzīvojusi labāk, nekā pirms un pēc PSRS: pierādīts ar skaitļiem
Viena no padomju sistēmas idejām bija panākt tautas labklājības līmeņa paaugstināšanos. Šim mērķim tika veltīts īpaši daudz uzmanības. Zināms, ka Latvijas PSR dzīvoja labi, kā jau pienākas Baltijas republikai PSRS sastāvā, tomēr vienmēr būs ar salīdzināt. Izskatīsim konkrētus sasniegumus šajā jomā un mēģināsim atbildēt uz jautājumu, ko Latvija ir ieguvusi padomju sistēmas laikā, kas nāca Kārļa Ulmaņa diktatūras vietā, un ko republika pazaudēja, izejot no PSRS sastāva.
“Progresīviem latviešiem” kļuva kauns par iznīcināto Latvijas rūpniecību
Latvijas deindustrializācija pēc PSRS sabrukuma — tā ir nepatiesība, kuru izplata ar mērķi diskreditēt valsti, pierāda Džordža Sorosa fonda sponsorētais Latvijas izdevums. Šim apgalvojumam ir fenomenāls raksturs ne tikai tāpēc, ka organizācija, kura sauc faktu pārbaudi par savu specializāciju, manipulē ar datiem, mēģinot noliegt acīmredzamo. Latviešu sabiedrības zemapziņā notiek pārmaiņas: sabrukušas padomju rūpnīcas agrāk tika sauktas par sasniegumiem un Baltijas valstu ienākšanas simbolu pēcindustriālajā ekonomikā, bet tagad patentētie liberāļi mēģina pierādīt, ka Latvija — ir rūpniecības lielvalsts.
Latvijas tranzīta nozare ir mirusi
Latvijas satiksmes ministrija ir apkopojusi datus par jūras ostu un dzelzceļa darbu pēdējo deviņu mēnešu laikā. Latvijas tranzīta nozares krituma statistika ir situsi kārtējos antirekordus. Kopumā Latviju šķērsoja 33,197 miljoni tonnu kravu — tas ir gandrīz par 30% mazāk nekā analoģiskajā laika periodā pagājušajā gadā. Latvijas tranzīta bēdīgais stāvoklis ir kļūvis tik acīmredzams, ka Latvijas valdība pat negrasās to glābt.
Masku nav, bet jūs turaties: Latvijas valdība atstāj cilvēkus vienatnē ar koronavīrusu
Rīgā 37. maršruta autobuss ir apmēram uz pusi pilns ar cilvēkiem. Visi pasažieri ir maskās. Jaunu valdības rīkojumu — obligāta sejas masku lietošana sabiedriskajā transportā sakarā ar COVID-19 izplatību — galvaspilsētas iedzīvotāji izpilda gandrīz bez ierunām.
Latvijas ostas iestājas pret valdību
Latvijā turpina apspriest skandalozo ostu reformu, kuru aizvadītā gada beigās iniciēja republikas valdība. Pret reformu iestājas biznesa pārstāvji un pašvaldības. Uzreiz aiz Liepājas pamodās arī Rīga: ja Latvijas valdība nemainīs savu nostāju, galvaspilsētas ostas uzņēmumi var palikt bez investīcijām.
Latvija pārraus BRELL elektroenerģijas loku Baltkrievijas elektroenerģijas boikotēšanai
Pēc ilgām pārrunām Latvija, Lietuva un Igaunija izstrādāja kopējo metodoloģiju par to, kā notiks elektroenerģijas tirdzniecība ar trešajām valstīm. Metodoloģijā ir iekļauta tā saucamā produkcijas izcelsmes garantēšanas sistēma. Saskaņā ar jauniem noteikumiem, Baltijas tirgū importētajai elektrībai ir jābūt pierādījumiem, ka tā nav ražota Baltkrievijā. Lai arī tehniski tas nav iespējams. Vienīgais drošais veids, kā pārtraukt Baltkrievijas elektrības importu — norobežoties no Baltkrievijas un Krievijas, priekšlaicīgi pārraujot elektroenerģijas loku BRELL.
Latvija zaudēja Krievijai Baltkrievijas tranzītu
“Latvijas dzelzceļš” (LDz) sūdzas par Krievijas kravu zaudēšanu. LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs apgalvo, ka kompensēt kādreizējos apjomus nav iespējams. Lai gan pavisam nesen Latvijas valdībai bija unikāla iespēja palīdzēt savam ostu un dzelzceļa nozarēm: Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka grasās slēgt tranzīta ceļu ar Lietuvu. Par alternatīvu varētu kļūt Rīga, Ventspils un Liepāja. Tomēr Latvija nolēma neiesaistīties cīņā par jaunām kravu plūsmām, kuras valstij ir tik ļoti nepieciešamas.
Putins pielīdzināja Latvijas “varoņus” nacistiem
Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu par naudas izmaksu Lielā Tēvijas kara veterāniem, cīnītājiem ar pēckara pagrīdes bandītiem Ukrainā un Baltijas valstīs. Šādi Krievija oficiāli pielīdzina banderoviešus un “meža brāļus” nacistiem. Šis ir vēsturiski svarīgākas pārmaiņas Krievijas politikā salīdzinājumā ar Padomju Savienību.
Latvija aizvietos elektroenerģiju no Krievijas un Baltkrievijas ar “vējdzirnavām”
Latvijas un Igaunijas ekonomikas ministri saskaņoja memorandu par vēja elektrostaciju izveidi Rīgas līcī. Projekts solās kļūt par pirmo Baltijas valstu kopīgo aizsākumu atjaunojamās elektroenerģijas sfērā. Tomēr “zaļo” tehnoloģiju attīstīšana var radīt būtiskus zaudējumus un papildu slodzi valsts budžetam, bet peļņas guvējas būs ārzemju kompānijas, kuras jau sen skatās uz Baltijas atjaunojamo enerģijas resursu sektoru.
Kā tiks nogalināta jūsu rūpniecība: baltkrievu zināšanai
Nupat par pilnīgu bankrotēšanu paziņoja pēdējais padomju industrijas monstrs Latvijā — Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR). Jūs noteikti esat par to dzirdējuši: elektrovilcienus ar lepniem burtiem RVR joprojām var sastapt bijušās Padomju savienības teritorijā. Pastāstīšu, kā tas nomira. Pie reizes izstāstīšu, kā nomira latviešu rūpniecības giganti — VEF un RAF.
Paklusēt un pagaidīt: kāpēc Latvija tik vāji reaģē uz notikumiem Baltkrievijā
Neskatoties uz it kā nosodošiem izteikumiem par esošu Baltkrievijas prezidentu, Latvijas politiķi joprojām nav izstrādājuši vienotu uzvedības modeli. Acīmredzami viņi uzskata, ka izdosies tik cauri ar vispārīgām frāzēm, un cer, ka situācija atrisināsies pati no sevis.
Latvijas vēlas izvietot ASV karaspēku par Krievijas naudu
Latvija ir gatava attīstīt tirdzniecību, transporta sakarus un tūrismu ar Krieviju, bet tajā pašā laikā tā negrasās atkāpties no pretkrievijas. politikas un mēģina panākt ASV karaspēka izvietošanu uz robežas ar Krieviju. Tas izriet no Latvijas vēstnieka Krievijā Māra Riekstiņa runas, kurš izteica postpadomju republiku kopējo principu: rīkoties pret Krieviju un vienlaikus gūt peļņu no sakariem ar to. Spriežot pēc vēstnieka teiktā, par naudu, kura tiks iegūta no ekonomiskās sadarbības ar Krievijas Federāciju Latvijas grasās izvietot pie sevis ASV karavīrus.
Eiropas Savienība draud Latvijai ar sankcijām
Turpmāko piecu līdz septiņu gadu laikā Latvijai ir jāatgūst Eiropas Savienībai 250 miljonus eiro, kas tika piešķirti nacionālā aviopārvadātāja airBaltic atbalstam. Par to paziņoja Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Gadījumā, ja ar aizdevuma atgūšanu radīsies problēmas, ES ir paredzējusi noteikt pret Latviju “nosacītas sankcijas”. Lai gan procedūras detaļas netiek atklātas, no teiktā var secināt, ka Baltijas valstu un Briseles attiecību raksturs ir mainījies.
Komandieris dzer, bet mums šņabis netiek. Pēc pirmā krievu uzbrukuma mūsu ierakumos — nav neviena: no latviešu esesovieša dienasgrāmatas
I Z R A K S T I
no 42. pulka 19. latviešu grenadieru SS divīzijas (lat. Nr.2) štāba rotas karavīra dienasgrāmatas.
15.10.44. g. “13:00 no kreisās puses sākās stiprā artilērijas uguns. Izskrienam no blindāžas un redzam krievus, kuri 20 metru attāluma no mums guļ aiz stiepju žoga un bļauj. Mēs visi seši cilvēki sākam šaut, bet rota visu laiku ir zem tādas uguns, kā šķiet, ka mums trāpa kāda mīna. Tālāk viss notiek strauji. Zem stipra spiediena puiši pa kreisi no mums pamet tranšejas, un mēs varam tikai nedaudz retināt krievu flangus, kuri ar automātiem rokās kā trakie iet uz priekšu.
