Ar ko biedē Latviju: "Krievijas agresija" zem katra krūma
Valsts Drošības dienests nāca klāja ar tradicionālo pārskatu par 2020. gadu. Starp pārējo Baltijas valstu specdienestu pārskatiem Latvijas atskaite ir īpaši interesanta. Pārskata dominējošā noskaņa ir bailes. Latvijas valdība ir tik ļoti nepārliecināta par sevi, kā baidās visa. Diskusijas, pasākumi, sociālie tīkli, svētki un žurnālisti — tas viss "rada apdraudējumu" Latvijas drošībai. Šāda sajūta rodas no visiem līdzīgā satura Baltijas valstu dokumentiem, tomēr jau sen tas nebija parādīts tik krasi.
"Okupācijas mantojums" atkal ir modē: Latvija nolēma atjaunot rūpniecību
Premjerministrs Krišjānis Kariņš ir paziņojis par tālāko virzīšanos uz "viedo reindustrializāciju". Kariņš uzskata, ka rūpniecības atdzimšana palīdzes Latvijai sasniegt pēdējos trīsdesmit gadus loloto mērķi — pietuvoties Ziemeļvalstu dzīves līmenim. Šādas idejas ir absurdas ne tikai tāpēc, ka valsts, kura apzināti iznīcināja savu rūpniecību un pat lepojās ar to, tagad sapņo pacelt dzīves līmeni, atjaunojot rūpniecības apjomus, bet galvenokārt, tāpēc, ka Latvijas postpadomju politikas dēļ valsts ir nonākusi stāvoklī, kurā jaunā industrializācija nav iespējama.
Eiropa nostājas Krievijas un krievu pusē konfliktā ar Latviju
Latvijai ir jāreaģē uz ksenofobijas izpausmi sabiedrībā, jāatsakās no latviešu valodas atbalstīšanas ar kvotu ieviešanas metodi vai ar sankcijām un jāveicina cīņa ar stereotipiem politiskajā diskursā. Tie ir secinājumi no Eiropas Padomes Ministru komitejas rezolūcijas (EPMK). Šis nav vienīgais piemērs, kad Latvijas varas iestāžu diskriminācijas politika attiecībā pret nacionālajām minoritātēm netiek atbalstīta Rietumos. Tomēr starptautiskās organizācijas un Eiropas Savienības institūcijas nesteidzās šo situāciju ietekmēt.
Ogles vairs nav: Latvijas samaksa par Krievijas televīzijas kanālu aizliegumu
Rīgas brīvosta ziņoja par tranzīta ogles apjoma kritumu par 99% šajā gadā. Krievijas ogles vienkārši nav. Tās ir ievērojamas ziņas, ņemot vērā, ka tieši ogles pārkraušanu Latvijas valdība mēģināja glābt, prasot Maskavai atgriezt tranzītu. Tajā pašā laikā Latvija nevis mīkstināja, bet tikai pastiprināja pret Krieviju vērsto politiku. Lūk, arī rezultāts.
Toksiskās valstis: Krievija pasludinājusi spriedumu attiecībām ar Baltijas valstīm
Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Marija Zaharova nosauca Baltijas valstis par toksiskām. Tā ir pirmā reize, kad Krievijas varas pārstāvis tik bargi un atklāti novērtē Latviju, Lietuvu un Igauniju. Baltijas valstu atzīšana par toksiskām ir oficiāls apstiprinājums tam, ka Krievija nevēlas turpināt attīstīt attiecības ar šo reģionu. Baltijas valstis turpinās ātrā tempā zaudēt Krievijas tirgus, investorus un tranzītu.
Inčukalna dabasgāzes krātuve: "okupanti" uzbūvēja Baltijas valstu enerģētisko neatkarību
Ar grandiozu rūpniecību un lielisku tranzīta infrastruktūru Baltijas valstīs mantoja no PSRS arī vienu no lielākajam dabasgāzes krātuvēm Eiropā — Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuvi. Ja Baltijas reģiona ražošanas potenciāls tika nežēlīgi izšķiests, bet transporta sistēma ir nolemta dīkstāvei vietējo politiķu rusofobijas dēļ, tad dabasgāzes krātuvei neko nevar nodarīt pat Baltijas valstu valdība. Krievijas dabasgāze ir vajadzīga vienmēr un visur — nežēlīga cīņa pret krievu-vācu enerģētikas attiecībām ir pierādījums tam.
Latvija izpārdod dzelzceļu metāllūžņos
"Latvijas dzelzceļš" (LDz) no februāra līdz maijam plāno pārdot 4300 tonnu metāllūžņu. Paziņojums tika publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ar vārdu "metāllūžņi" ir domātas sliedes, pārmiju daļas un citi Latvijas dzelzceļa infrastruktūras elementi, kuri izrādījās nevajadzīgi kravu pārvadājumu krituma apstākļos. Līdzīgas izsoles kļuva par labu LDz tradīciju. Godīgi var teikt, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina politikas dēļ, Latvijai nākas izpārdot savu dzelzceļu.
"Baltijas vienotības" kaunpilnas beigas: Baltijas valstis izformēja kopējo pret Krieviju vērsto bataljonu
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības departamenti pieņēma lēmumu par kopīgā "Baltijas bataljona" BALTBAT izformēšanu 2021. gadā. Turpmāk viņi plāno koncentrēties uz sadarbību izlūkošanas jomā un dalību nekinētiskajās operācijās. Tomēr jautājums pa to, kas kļuva par iemeslu kopīgā bataljona izformēšanai, palika atklāts.
Beidzot saprata: Latvija lūdz Putinu apturēt tranzīta zaudējumu
Latvijas televīzijas kanāla TV3 redakcijas rīcībā nonāca vēstule, kurā Latvijas valdība lūdz Krieviju apturēt tranzītkravu pārorientācijas procesu uz Ļeņingradas apgabala ostām. Vēstule tika saskaņota ar Ārlietu ministriju un Latvijas vēstniecību Krievijā. Turklāt žurnālistiem kļuva zināms, ka Latvijas ostu pārstāvji grasījās nosūtīt atsevišķu vēstuli saviem Krievijas kolēģiem. Cik liels ir Latvijas izmisums, ja ir jāvēršas pie "agresora-Krievijas"?
“Okupantu” laikā Latvija dzīvojusi labāk, nekā pirms un pēc PSRS: pierādīts ar skaitļiem
Viena no padomju sistēmas idejām bija panākt tautas labklājības līmeņa paaugstināšanos. Šim mērķim tika veltīts īpaši daudz uzmanības. Zināms, ka Latvijas PSR dzīvoja labi, kā jau pienākas Baltijas republikai PSRS sastāvā, tomēr vienmēr būs ar salīdzināt. Izskatīsim konkrētus sasniegumus šajā jomā un mēģināsim atbildēt uz jautājumu, ko Latvija ir ieguvusi padomju sistēmas laikā, kas nāca Kārļa Ulmaņa diktatūras vietā, un ko republika pazaudēja, izejot no PSRS sastāva.
“Progresīviem latviešiem” kļuva kauns par iznīcināto Latvijas rūpniecību
Latvijas deindustrializācija pēc PSRS sabrukuma — tā ir nepatiesība, kuru izplata ar mērķi diskreditēt valsti, pierāda Džordža Sorosa fonda sponsorētais Latvijas izdevums. Šim apgalvojumam ir fenomenāls raksturs ne tikai tāpēc, ka organizācija, kura sauc faktu pārbaudi par savu specializāciju, manipulē ar datiem, mēģinot noliegt acīmredzamo. Latviešu sabiedrības zemapziņā notiek pārmaiņas: sabrukušas padomju rūpnīcas agrāk tika sauktas par sasniegumiem un Baltijas valstu ienākšanas simbolu pēcindustriālajā ekonomikā, bet tagad patentētie liberāļi mēģina pierādīt, ka Latvija — ir rūpniecības lielvalsts.
Latvijas tranzīta nozare ir mirusi
Latvijas satiksmes ministrija ir apkopojusi datus par jūras ostu un dzelzceļa darbu pēdējo deviņu mēnešu laikā. Latvijas tranzīta nozares krituma statistika ir situsi kārtējos antirekordus. Kopumā Latviju šķērsoja 33,197 miljoni tonnu kravu — tas ir gandrīz par 30% mazāk nekā analoģiskajā laika periodā pagājušajā gadā. Latvijas tranzīta bēdīgais stāvoklis ir kļūvis tik acīmredzams, ka Latvijas valdība pat negrasās to glābt.
Masku nav, bet jūs turaties: Latvijas valdība atstāj cilvēkus vienatnē ar koronavīrusu
Rīgā 37. maršruta autobuss ir apmēram uz pusi pilns ar cilvēkiem. Visi pasažieri ir maskās. Jaunu valdības rīkojumu — obligāta sejas masku lietošana sabiedriskajā transportā sakarā ar COVID-19 izplatību — galvaspilsētas iedzīvotāji izpilda gandrīz bez ierunām.
Latvijas ostas iestājas pret valdību
Latvijā turpina apspriest skandalozo ostu reformu, kuru aizvadītā gada beigās iniciēja republikas valdība. Pret reformu iestājas biznesa pārstāvji un pašvaldības. Uzreiz aiz Liepājas pamodās arī Rīga: ja Latvijas valdība nemainīs savu nostāju, galvaspilsētas ostas uzņēmumi var palikt bez investīcijām.
Latvija pārraus BRELL elektroenerģijas loku Baltkrievijas elektroenerģijas boikotēšanai
Pēc ilgām pārrunām Latvija, Lietuva un Igaunija izstrādāja kopējo metodoloģiju par to, kā notiks elektroenerģijas tirdzniecība ar trešajām valstīm. Metodoloģijā ir iekļauta tā saucamā produkcijas izcelsmes garantēšanas sistēma. Saskaņā ar jauniem noteikumiem, Baltijas tirgū importētajai elektrībai ir jābūt pierādījumiem, ka tā nav ražota Baltkrievijā. Lai arī tehniski tas nav iespējams. Vienīgais drošais veids, kā pārtraukt Baltkrievijas elektrības importu — norobežoties no Baltkrievijas un Krievijas, priekšlaicīgi pārraujot elektroenerģijas loku BRELL.
Latvija zaudēja Krievijai Baltkrievijas tranzītu
“Latvijas dzelzceļš” (LDz) sūdzas par Krievijas kravu zaudēšanu. LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs apgalvo, ka kompensēt kādreizējos apjomus nav iespējams. Lai gan pavisam nesen Latvijas valdībai bija unikāla iespēja palīdzēt savam ostu un dzelzceļa nozarēm: Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka grasās slēgt tranzīta ceļu ar Lietuvu. Par alternatīvu varētu kļūt Rīga, Ventspils un Liepāja. Tomēr Latvija nolēma neiesaistīties cīņā par jaunām kravu plūsmām, kuras valstij ir tik ļoti nepieciešamas.
