Ekonomika Ekonomika

Sankcijas templī: “ekonomiskais karš” ar Krieviju nogalināja tranzītu Latvijā

 

Baltijas uzņēmēji par tranzīta nozares stāvokli Lietuvā, Latvijā un Igaunijā runā apokaliptiskā izteiksmē. Kravu apgrozījuma rādītāji, kas jau daudzus gadus krīta, šobrīd ir sasnieguši strauju kritienu. Tranzīts ir tā Baltijas ekonomikas nozare, kas nevar pastāvēt bez Krievijas: ja tai tiks pieteikts “totālais ekonomiskais karš” Rietumos, tad tas nozīmē tranzīta iznīcināšanu Baltijā.

"Mēs pat tagad dienu no dienas atliekam kārtējo valdes sēdi, lai būtu, ko apspriest. Šobrīd jebkādas kalkulacijas ir bezjēdzīgas! Izskatīt smagāko variantu – ņemam "viss tranzīts līdzinās nullei" un vadāmies no tā," stāsta Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš.

Izteiciens "tranzīts līdzinās nullei"šodien ir tipisks.

Tieši tādos izteicienos Baltijas valstīs tagad runā par jūras ostu, dzelzceļu un kravu pārvadājumu stāvokli.

"Patlaban pārvadājumiem tuvojas katastrofa," saka, piemēram, asociācijas "Latvijas auto" valdes loceklis Aleksandrs Černovs. To pašu var teikt arī citu transporta nozaru pārstāvji Baltijā.

Jūras ostas tuvākajos mēnešos sagaida rekordlielu kravu plūsmas kritumu. Tādējādi Rīgas ostas kravu apgrozījums Latvijā, pēc ekonomistu prognozēm, var sabrukt gandrīz par trešdaļu. Klaipēdas ostā Lietuvā tiek prognozēts divkāršs apgrozījuma kritums, un jau sākušās masveida atlaišanas.

Krasi pasliktinājusies situācija kravu aviācijā. Lidosta Rīga zaudējusi lielāko daļu tranzītkravu, kas nācs no Ķīnas.

Latvijas Satiksmes ministrija prognozē «Latvijas dzelzceļa» kravu apgrozījuma kritumu par 85%.

Un visos gadījumos bez izņēmuma loģistikas katastrofas cēlonis ir viens: sankcijas pret Krieviju.

Tranzītkravas no Ķīnas devās uz lidostu Rīga tālākai transportēšanai uz Krieviju. Caur Rīgu preces veda Krievijas operatori, kuriem tagad ir piemērotas sankcijas.

Kravas vadītāji vairs nevar brīvi braukt ar kravas automašīnām ar precēm ES un konkrēti Baltijas valstu vīzu ierobežojumu Krievijas pilsoņiem dēļ. "Tagad Eiropas Savienība pieņēma sankcijas, taču tās neattiecās uz darba vīzām. Bet Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm, kas aizliegusi arī darba vīzas. Proti, ja mums beidzas autovadītāja vīza, viņš mums jāatlaiž," stāsta "Latvijas auto" asociācijas pārstāvis.

Galu galā ar Baltijas valstu ostām un dzelzceļiem viss ir ļoti skaidrs. Ārvalstu kompānijas pārtrauc piegādes uz Krieviju, un tās gāja caur Baltijas ostām. Rietumu valdības cita pēc citas ievieš sankcijas pret Krievijas firmām, kuru produkcija līdz šim tija eksportēta caur Baltiju.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas dzelzceļu galvenais ārvalstu partneris ir «Krievijas dzelzceļi», un pret tiem ir uzliktas sankcijas. Aizliegts sadarboties ar «Krievijas dzelzceļiem», aizliegts izmantot to vagonus. Līdz ar to Baltijas dzelzceļi gandrīz nespēj veikt kravu pārvadājumus.

Īsāk sakot, tranzīta nozare Baltijā iet bojā acumirklī - nevis lēni un stabili, kā tas bija iepriekšējos gados, bet uzreiz.

Un tam nevajadzētu brīnīties, jo, pēc Francijas ekonomikas ministra vārdiem, Krievijai ir pieteikts "totāls finanšu karš". Šis karš izpaužas kā Rietumu visu ekonomisko sakaru pārrāvums ar Krieviju. Un tranzīts ir tieši savienojumi. Natūrā, preču izteiksmē.

Baltijā tranzīts nozīmē kravu plūsmas no austrumiem un uz austrumiem. Visus stāstus, ka kāds caur to vedīs lielas preču sūtījumus no Somijas uz Poliju, dzīve jau sen ir atspēkojusi. Šī nozare Baltijā ir nepārtraukti degradējusies, jo nepārtraukti pasliktinās Baltijas valstu attiecības ar austrumu kaimiņiem - Krieviju un Baltkrieviju.

Mūsdienās tā strauji iet bojā izsludinātā pret Krieviju “totālā ekonomiskā kara” dēļ.

Šo "elles sankciju" politikas atsitienu neviens neredz – neviens to neuzskata par pietiekami nozīmīgu parādību, lai pievērstu tai uzmanību.

Baltijas politiķi runā skarbi: jā, dzīve pasliktināsies, mēs uzņemamies ekonomiskos zaudējumus. Bet "Krievijas savaldīšanas" labad mēs neapstāsimies pirms šiem zaudējumiem un pat padarīsim tos vēl vairāk. Tādējādi Lietuva aizliedza Krievijas kuģiem ienākt Klaipēdas ostā, kas jau pēc Baltkrievijas kravu izņemšanas nonākusi nelaimē.

Līdz šim Baltijas valstis ir iešāvuši sev kājā, cīnoties pret Krieviju un uzsākot pret to sankciju politiku. Šodien tās sit uz vietas un šauj sev templī.

Raksts ir pieejams citās valodās: