Baltijas valstis var kļūt par Krievijas prezidenta Vladimira Putina jauno mērķi, ja Rietumi nepārtrauks "Krievijas iebrukumu" Ukrainā. Par to paziņoja Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa. Iepriekš analoģisko prognozi izteica skandalozs Lielbritānijas laikraksts "The Sun". Tikmēr ASV pauž gatavību apbruņot Baltijas valstis ar letāliem ieročiem. Pēc Rietumu politiķu un žurnālistu viedokļa Baltijas valstis pārvēršas par jauno "karsto punktu" Eiropas kartē.
Satraucošā situācija Donbasā un Krievijas un Baltkrievijas kopīgo militāro mācību turpināšana atbalsojas Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, kuras pašas sevi ieceļ priekšposteņa lomā NATO austrumu flangā.
"Nostiprināt Baltijas valstis reaģējot uz Ukrainas okupāciju," šādu vienkāršu formulu personīgi izteica ASV prezidents Džozefs Baidens. Dažādās interpretācijās to atkārtoja arī citi rietumu politiķi. "Krievijas iebrukuma" draudi nemazinās, un Baltijas valstis uzdod loģisku jautājumu: kad tās sāks "nostiprināt"?
Par to Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidenti jautāja ASV viceprezidentei Kamalai Harisai Minhenes drošības konferences ietvaros.
"Tika pateiks, ka šobrīd tiek skatīts jautājums par Baltijas valstu nostiprināšanu. Pastāvošie draudi prasa atbildes gan NATO formātā, gan arī no mūsu sabiedrotajiem, pirmkārt no ASV. Es domāju, ka viņi ir procesā un drīz ir jābūt noteiktiem risinājumiem," pauda Gitans Nausēda.
Jau nākamajā dienā Viļņā oficiālā vizītē ieradās ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins.
Nekā konkrēta par Baltijas valstu militārā potenciāla stiprināšanu žurnālisti no viņa nav dzirdējuši (izņemot to, ka nepieciešamības gadījumā amerikāņi ir gatavi sūtīt uz Austrumeiropu papildu karaspēka kontingentu). Pentagona priekšnieks galvenokārt runāja par Ukrainu. Turklāt sapinās pats savās liecībās.
Pēc Ostina vārdiem, Krievijas karaspēks "pašlaik ir pozīcijās un ir gatavs uzbrukt Ukrainai". Vēlāk Ostins apgalvo, ka "Kremļa spēki ir arvien tuvāk Ukrainas robežām". Tad tie jau ir savās pozīcijas vai nav? Ja nē, tad kāds ir to lēnuma iemesls? Pirmie ziņojumi par Krievijas "zibeņkaru" Ukrainā parādījās pirms trim mēnešiem.
Un visu šo laiku Krievijas bruņotie spēki lēnām tuvojas, tuvojas, bet tā arī nepietuvojas…
Jebkurā gadījumā, Ostins apliecināja ASV atbalstu Baltijas valstīm.
Viļņai ar to šķita par maz. "Mums ir jāpievērš nopietna uzmanība nevis atturēšanai, bet aizsardzībai. Mums ir jābūt gataviem aizsargāt Baltijas valstis un Poliju," paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis konferencē ar Loidu Ostinu.
Daudz konkrētāk izteicās Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonite: "Es apliecināju aizsardzības ministram [Savienoto Valstu] Lietuvas gatavību pieņemt vairāk ASV karavīru, ja būs šāds administratīvs lēmums." Mājiens ir skaidrs: Baltijas valstis jau šobrīd vēlas panākt pastāvīgu amerikāņu klātbūtni reģionā. Citādi būs slikti.
Eļļu ugunī pielej aizsardzības ministri. Lietuvas ministrs Arvīds Anušausks aicina piešķirt papildus resursus armijas apbruņošanai un modernizācijai, viņa Latvijas kolēģis Artis Pabriks runā par nepieciešamību ievest pret Krieviju pirmās preventīvās sankcijas. Igaunijas aizsardzības ministrs Kalli Lānets lūdz amerikāņus atsūtīt uz viņa valsti iznicinātājus.
Dīvaini, bet arī Rietumu prese pārņēma tendenci pārvērst Baltijas valstis jaunajā "karstajā punktā".
Īpaši izcēlās Lielbritānijas laikraksts "The Sun" (tas pats, kurš paziņoja par "Krievijas iebrukumu" Ukrainā16. februārī). Pēc laikraksta versijas, Putins pēc vienas postpadomju republikas veiksmīgas satveršanas var uzdrošināties tiktāl, ka iekāros Lietuvu, Latviju un Igauniju. Turklāt iebrukums tiks veikts "Hitlera stilā". "Viņš ir kā Hitlers: iedodiet viņam pirkstu, un viņš atkodīs roku," komentē "The Sun" bijušais NATO pārstāvis Harijs Tabahs.
Dažu dienu laikā pēc publikācijas par "Krievijas agresijas" draudiem Baltijas valstīs ierunājās Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa: "Baltijas valstīm draud briesmas... Rietumbalkāniem arī. Putins publiski paziņoja, ka vēlas radīt dižu Krieviju, ka vēlas atgriezties pie situācijas, kad Krievija kontrolēja milzīgas Austrumeiropas teritorijas. Tāpēc ir tik svarīgi, lai mēs un mūsu sabiedrotie pretotos Putinam."
Krievijas Ārlietu ministrijā šis paziņojums izraisīja smieklus. Trasas bažas izkliedēja arī Somijas prezidents Sauli Nīniste: situāciju Baltijas jūras reģionā viņš aprakstīja kā "diezgan mierīgu". Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pārstāvji šī materiāla sagatavošanas brīdī klusē.
Taču nav grūti prognozēt viņu reakciju: tuvākajā laikā Baltijā runās par to, ka potenciālās briesmas no Krievijas puses pārvēršas par reālitāti.
Iespējams, parādīsies jauni izlūkošanas dati par Putina plāniem "nostiprināt panākumus" pēc veiksmīgas militārās operācijas Ukrainā. Īpaša loma šajos "plānos" tiks atvēlēta Lietuvai.
Pirmkārt, caur Lietuvu Krievija mēģinās izcirst sauszemes koridoru uz Kaļiņingradas apgabalu. Otrkārt, par apturēto "Belaruskaļij" kravu tranzītu, BelAES blokādi un Svetlanas Tihanovskas atbalstu Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko gribēs atriebties lietuviešiem.
Arī Ķīnai ar Lietuvu ir savi rēķini, kurus ķīnieši cenšas atrisināt ar neoficiālām tirdzniecības sankcijām. Bet, ja Putins gribēs "triekt" pa Baltijas republiku ar raķetēm, tad Pekinā viņam aplaudēs...
Apmēram šādu koncepciju var ņemt vērā Lietuvas valdošie konservatori - "landsberģisti". Izklausās skaisti: uzreiz trīs "apdraudējumi" (Krievijas, Baltkrievijas un Ķīnas) saplūst vienā un paceļas virs Viļņas. Šāda retorika atvērs Gabrielam Landsberģim durvis uz Rietumu pasaules līderu kabinetiem. Baidens personīgi uzaicinās viņu uz Balto namu uz pilnvērtīgām pārrunām. Pašā Lietuvā "Krievijas agresija" novērsīs sabiedrības uzmanību no sociālekonomiskā rakstura problēmām.
Tomēr problēmas tikai turpinās pieaugt. Ukrainas piemērs to uzskatāmi nodemonstrēja.
"Tautas kalpu" frakcijas vadītājs Dāvids Arahamija ir aprēķinājis, ka katrs histērijas mēnesis ap "Krievijas iebrukumu" viņa valstij izmaksā 2-3 miljardus dolāru. Kapitāla bēgšana, ieguldījumu klimata pasliktināšanās, iekšzemes uzņēmumu akciju kritums, nacionālās valūtas devalvācija – tas viss notiek ar valsti, kas dzīvo, sagaidot karu.