Lietuvā, Latvijā un Igaunijā apkures cenas pieaugušas rekordlielā apmērā. Mājsaimniecības nav spējīgas apmaksāt rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem. Lai samaksātu par apkuri, Baltijas valstu iedzīvotāji gatavojas ekonomēt uz pārējām lietām. Šāda veida uzvedība draud iedragāt Baltijas valstu patēriņa ekonomikas modeli un radīt jaunu ekonomisko krīzi.
Viļņas iedzīvotājiem par apkuri tagad ir jāmaksā divreiz vairāk. Piemēram, par divistabu dzīvokļa apkuri novembra mēnesī Lietuvas galvaspilsētas iedzīvotāji samaksās 84 eiro. Tas ir par 214% vairāk nekā pērn.
Pārējās Baltijas valstīs situācija ir tikpat kritiska. Latvijas iedzīvotāji ar bailēm sagaida decembra rēķinus.
Dabasgāzes operators A/S "Latvijas Gāze" paziņoja par tarifu palielināšanu par 53-93%, atkarībā no patēriņa apjoma.
Mājsaimniecības, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem gāzes, maksās vienu eiro par kubikmetru. Mājsaimniecībām, kuras patērē vairāk par 500 kubikmetriem, cena pieaugs līdz 0,80 eiro par kubikmetru – gandrīz divreiz.
Šobrīd Igaunijā privātie patērētāji par gāzi maksā 0,66 eiro par kubikmetru, bet no jaunā gada cena pieaugs līdz 1,27 eiro par kubikmetru. Arī divkāršs pieaugums.
Salīdzinājumam: Maskavā dabasgāzes kubikmetrs, pārrēķinā uz vienotu Eiropas valūtu, maksā 0,08 eiro.
Analītiskais portāls RuBaltic.Ru jau rakstīja, ka rekordlielas gāzes cenas provocē komunālo krīzi Baltijas valstīs.
Turklāt ir tikpat acīmredzami, ka komunālo tarifu eksponenciālais pieaugums provocē jaunu ekonomikas krīzi Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.
Cēloņsakarība ir pavisam vienkārša. Lai spētu nomaksāt komunālos pakalpojumus lietuvieši, latvieši un igauņi pāriet uz stingrās ekonomijas režīmu. Saskaņā ar socioloģisko aptauju datiem, 40% Lietuvas iedzīvotāju, 57% Latvijas iedzīvotāju un 65% Igaunijas iedzīvotāju, lai nomaksātu komunālo pakalpojumu rēķinus ir gatavi samazināt pārējos izdevumus. Jaunajā gadā, kad tarifu cenas kāps vēl augstāk, pieaugs arī ekonomētāju skaits.
Kā tas ietekmēs ekonomiku? Pavisam vienkārši. Postpadomju Baltijas ekonomikas modelis balstās uz pakalpojumu sfēras. Pakalpojumi ir puse no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas IKP.
Šāda ekonomikas modeļa funkcionēšana balstās uz iekšzemes patēriņu. Iedzīvotāju patēriņš ir degviela, ar kuru darbojas ekonomika. Baltijā to veicina dažādi stimuli, tostarp ārpustirgus: subsīdijas no Eiropas Savienības, darba migrantu naudas pārskaitījumi mājās atstātajām ģimenēm.
Iedzīvotāju vairākuma ikdienas taupīšana milzīgo rēķinu par komunālajiem pakalpojumiem dēļ, rada pieprasījuma degradāciju Baltijas valstīs, tādēļ Lietuva, Latvija un Igaunija var saskaties jaunu ekonomisko krīzi.
Tad vairs nebūs svarīgi, kas izraisīja masu protestus Baltijas valstīs: gāzes un siltuma kosmiskie tarifi vai ekonomiskā krīze, kuru izraisīja situācija komunālo pakalpojumu tirgū. Jebkurā gadījuma iemesls ir viens – stratēģiski kļūdaina Baltijas valdību enerģētiskā politika, kuru 15 gadu laikā viņi organizēja ne tikai savās valstīs, bet arī uzspieda visai Eiropas Savienībai.
"Atgādināšu, kamēr vadošajās pozīcijās bija kodolenerģijas un gāzes ģenerācijā, šādas krīzes nenotika. Tam nebija no kurienes rasties. Piebildīšu, ka paldies dievam, mūsdienās Krievijā šādas problēmas nevar iedomāties. Ilgtermiņa pieeja kurināmā un enerģētikas kompleksa attīstībai ļauj mums nodrošināt iedzīvotājiem un uzņēmumiem zemākās elektroenerģijas cenas Eiropā. Vidējā elektroenerģijas cena Krievijā ir ap 20 eiro par MWh, Lietuvā — 256 eiro, Vācijā un Francijā — 300, Lielbritānijā — 320," šoruden aprakstīja situāciju Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Baltijā likvidēja kodolenerģētiku, bet gāzes enerģētikas sfērā daudzus gadus iznīcināja dažādas konstruktīvas sadarbības iespējas ar Krieviju un normālo attiecību ar Gazprom vietā izvēlējās šobrīd gandrīz aizmirstos SDG termināļus.
Stabilu un uzticamu lētas enerģijas avotu vietā Baltijas politiķi izvēlējās tirgū dārgākās un vienlaikus krīzē bezjēdzīgākās tehnoloģijas, tādas kā biodegviela un "zaļā enerģija", kā arī spītējot veselam saprātam vēlas pamest BRELL enerģētisko loku (Baltkrievija-Krievija-Igaunija-Latvija-Lietuva), kas šobrīd izglābj Baltijas valstis.
Sociālpolitiskais sprādziens, pie kura noved enerģētiskā krīze Baltijā, kļūs par dabisku vietējo iedzīvotāju reakciju uz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas vadības neveiksmīgo enerģētikas politiku.
Enerģētikas krīzi radīja dogmas, par kurām Baltijas valstu politiķi gadu no gada cīnijās enerģētikas sektorā. Krīzes situācija tirgū ir pierādījusi, ka dogmas neatbilst realitātei. Un tagad ir pienācis laiks par tām atbildēt.