Sekojot Igaunijas piemēram, arī Latvijā aizdomājās par nelielas jaudas atomelektrostaciju būvniecību. Eirodeputāts Roberts Zīle uzskata, ka tā ir optimāla iespēja nodrošināt valsti ar pietiekamu elektroenerģijas apjomu par pieņemamām cenām. Polijas uzņēmumi jau meklē investorus kodolenerģētikas attīstībai, kā arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ierunājās par mazās AES būvniecības perspektīvām. Šajā kontekstā Ignalinas AES liktenis, kuru Padomju Savienība uzcēla priekš visām Baltijas valstīm un, kuru Lietuva likvidēja kā "okupācijas mantojumu", izskatās pēc traģiskā farsa. Vai bija vērts slēgt Ignalinas AES, lai pēc dažiem gadiem aizdomātos par jauno AES būvniecību?
"Mums vajag bāzes jaudas un mēģināt gāzi aizvietot ar kaut ko citu. Jautājums, kas tas ir. Manuprāt tās varētu būt modernās tā saucamās moduļu atomelektrostacijas. Būs labi, ja mums izdosies, teiksim, kopā ar igauņiem izdarīt kaut ko tādu. Vai arī atrast kādu citu risinājumu. Bet salikt neskaitāmus tūkstošus vēja ģeneratoru jūras krastā – nav labākais risinājums. Šobrīd labākais energoportfelis, manuprāt, ir Somijai un Zviedrijai. Ja mēs paskatāmies, tur ir daudz atjaunojamo energoresursu, bet abās valstīs ir arī kodolenerģija," paziņoja Roberts Zīle, komentējot elektroenerģijas cenu straujo kāpumu Latvijā.
Pie līdzīgā viedokļa pieturās arī Saeimas deputāts un bijušais Latvijas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: "Es domāju, ka daudziem tas liksies ļoti ambiciozs plāns, bet mums ir jārunā par atomelektrostaciju vai nu Baltijas valstu vai atsevišķu valstu līmenī . Citus risinājumus mēs neredzam. Jo, ja mums nebūs ģenerējošās jaudas, jebkurš deficīts radīs cenu svārstības".
Interesanti, ka mazās AES būvniecības jautājums tiek apspriests ne tikai dažu politiķu līmenī.
Janvāra beigās to skatīja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē (tēmu iezīmēja valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns). Savukārt pagājušajā gadā mazo AES attīstības iespēju Latvijas teritorijā solīja analizēt Latvenergo.
Tikmēr Igaunijā nāca klājā ar socioloģiskās aptaujas rezultātiem, saskaņā ar kuriem 68% valsts iedzīvotāju atbalsta vai drīzāk atbalsta jaunās paaudzes mazo atomelektrostaciju būvniecību. Iepriekšējā līdzīgā aptauja bija veikta 2021. gada augustā – kopš tā laika respondentu skaits, kuri atbildēja "jā" vai "drīzāk jā" palielinājās par 11%.
Igaunijā populārāko enerģijas avotu sarakstā mazās AES jau tuvojas vēja parkiem un apsteidz saules ģenerāciju. Rezultāts ir iespaidīgs, ņemot vērā, ka ES teritorijā gadiem notiek plaša (pat agresīva) "zaļā" kursa propaganda.
Tikmēr kodolenerģija regulāri tiek pakļauta kritikai. Taču komunālie tarifi visu noliek savās vietās.
"Augstās gāzes un elektroenerģijas cenas šoruden lika cilvēkiem vairāk interesēties par enerģētikas jautājumiem. Tiek saprasts, ka nevar cerēt tikai uz labiem laikapstākļiem. Igaunija ir nobriedusi, lai desmit gadu laikā nopietni apsvērtu iespēju aizstāt 19. gadsimta slānekļa enerģētiku ar jaunās paaudzes 21. gadsimta kodolenerģiju," atzīmē uzņēmuma Fermi Energia vadītājs Kalevs Kalements.
Polijā, tāpat kā Igaunijā, atomreaktoru būvniecības ideju apspriež ne pirmo gadu. Līdz 2040. gadam Polijas valdība plāno uzbūvēt divas AES.
"Mēs sākām gatavoties atomelektrostacijas būvniecībai. Pašlaik tiek sagatavoti ziņojumi par stacijas ietekmi uz apkārtējo vidi un objekta atrašanās vietu. Dokumenti tiek izstrādāti divām lokācijām Pomerānijā pie Gdaņskas," pagājušajā gadā ziņoja Polijas amatpersona Pjotrs Naimskis.
Pirmo kodolreaktoru "paniem" vēlas uzbūvēt amerikāņu Westinghouse. Energosistēmu un ekoloģisko pakalpojumu uzņēmuma prezidents Deivids Darems informē, ka būvniecības darbi tiks pabeigti 2033. gadā.
Paralēli notiek pārrunas par mazās AES projektēšanu. Piemēram, uzņēmums KGHM Polska Miedź SA plāno līdz 2029. gadam nodot ekspluatācijā reģionā pirmo atomelektrostaciju, kuras pamatā ir mazi moduļu reaktori.
Visbeidzot, arī Lietuva pievērsās jaunākām modes tendencēm enerģētikā.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda uzdeva reorganizēt nacionālās enerģētikas struktūru: "Pirmkārt, es runāju par atjaunojamo enerģētiku. Bet, spriežot pēc citu valstu pozīcijas, ko mēs apspriedām Eiropas Savienības formātā, ka kodolenerģijas idejas pārdzīvo zināmu renesansi un lielā ES valstu daļa runā par kodolreaktoru celtniecību. (…) Apdomāt, diskutēt, piemēram, par mazas jaudas atomelektrostacijām, mēs to varam darīt, bet pagaidām jākoncentrējas uz tā, ka mums, pirmkārt, ir jāražo "zaļā" elektroenerģija, otrkārt, mums ir jādiversificē savi energoresursu iegādes avoti."
"Miera atoms" ir sāpīga tēma Lietuvai. Tomēr pat šajā jautājumā valsts pirmās amatpersonas nevar ignorēt kaimiņvalstu trendus.
Tādā veidā visās trijās Baltijas valstīs un Polijā notiek lēna kodolenerģētikas rehabilitācija.
Lai gan runa nav par principiāli jaunu tehnoloģiju apgūšanu. Tas, par ko sapņo lietuvieši, latvieši, igauņi un poļi – ir drošs lētās elektroenerģijas avots – tāds viņiem bija. Tā bija Ignalinas AES.
"Vidēji Igaunijai ir nepieciešams 1 000 MW jaudas. Ziemā līdz 1 600 MW. Visticamāk nākotnē šīs cipars palielināsies. Ceturtā tipa moduļa reaktors dos 300 MW," apgalvo Fermi Energia padomes priekšsēdētājs Sandors Lijve. Salīdzinājumam: tikai vienam Ignalinas AES energoblokam bija 1500 MW lielā elektriskā jauda.
Stacija, kas slēgta pēc Eiropas Savienības un Lietuvas konservatīvo partijas vēlmes, būtu aizvietojusi duci mazu moduļu reaktoru, kurus Polijā un Baltijā tikai plāno uzbūvēt!
Šodien Ignalinas AES kļuva par kļuva par unikālu reģionālās muļķības pieminekli Baltijā nīsto "vatņiku un sovoku" acīs. Bet līdz ar "miera atoma" ienākšanu modē, šo triju valstu politiskajai klasei un īpaši Lietuvai nāksies pašiem atzīt Ignalinas AES par savas muļķības simbolu.
Vai bija vērts iznīcināt padomju AES, lai galu galā meklētu naudu jaunu atomelektrostaciju celtniecībai?