Liela celulozes rūpnīca Estonian Cell Kundas pilsētā, Igaunijā pārtrauca savu darbību. Kā norāda uzņēmuma vadība, produkcija kļūst nekonkurētspējīga pārmērīgi augstu elektrības cenu dēļ. Tādējādi Igaunijā parādījās pirmais rūpniecības objekts, kurš neizturēja enerģētiskās krīzes pārbaudījumu. Pamatā atbildība par to būtu jāuzņemas Lietuvai, kura neļauj pārējām Baltijas valstīm palielināt elektroenerģijas piegādes no Krievijas.
Baltijas valstis nokļuva Eiropas enerģētiskās krīzes galveno upuru skaitā. Analītiskais portāls RuBaltic.Ru jau rakstīja, ka no jaunā gada gāzes cena mājsaimniecībām Igaunijā būs 1,27 eiro par kubikmetru – gandrīz divreiz vairāk nekā šobrīd.
Arī elektroenerģijas tirgū situācija ir tik pat bēdīga. Novembra beigās tarifs Igaunijas patērētājiem Nord Pool biržā pieauga līdz 421 eiro par megavatstundu, bet 7. decembra rīta stundās sasniedza rekordlielu atzīmi – 1000 eiro.
Baltijas valstis par elektrību maksā visvairāk Eiropā.
Šī pati sērga skāra arī Somiju, kura vaino Lietuvu, Latviju un Igauniju energotirgus bojāšanā. "Baltijas valstis atklāti nevēlas importēt elektroenerģiju no Krievijas, turklāt viņu elektrostacijās bija kļūmes, tāpēc tagad elektroenerģija tiek eksportēta no Somijas uz Baltijas valstīm un reģionā tiek uzstādīti cenu rekordi," paziņoja Somijas elektrotīklu operatora direktors Jukka Ruusunens.
Igauņi savu kļūdu atzina un pat mēģināja labot.
Tieši Tallina ar valsts uzņēmuma Elering starpniecību uzrunāja Krieviju un Baltkrieviju ar lūgumu steidzīgi palielināt elektroenerģijas piegādes reģionā.
"Šobrīd mēs varam apliecināt, ka vakardien mēs tik tiešām sazinājāmies [par elektroenerģijas importa palielināšanu no Krievijas un Baltkrievijas] ar mūsu, vispirms Lietuvas, kolēģiem, un šīs pārrunas, protams, intensīvi turpināsies tuvāko dienu laikā," ziņoja Elering pārstāvis Ains Kesters.
Viņš apgalvo, ka Latvija un Igaunija iepriekš panāca pretī Lietuvai, samazinot elektrības importu no Krievijas.
Bet kāpēc gan nevarētu "nedaudz pagriezt krānu", ja biržas cenas palēcās līdz pat 1000 eiro par megavatstundu? Pat somi dod mājienu, ka viņi tā darītu…
Maskava paziņoja par gatavību panākt pretim Baltijas valstīm. "Krievijas puse turpina būt atvērta dialogam par elektroenerģijas piegāžu palielināšanu Baltijas valstīm. Pašreizējos apstākļos ņemot vērā šķēluma caurlaides spēju pastāv iespēja piegādāt Baltijas valstīm no Krievijas teritorijas līdz 1 GW stundā. Krievijas elektroenerģijas piegāde var tikt uzsākta nekavējoties un maksimāli iespējamā apjomā. Turklāt, lai ievērotu Baltijas valstu likumdošanu, Krievijas puse pauž gatavību apstiprināt ar visām nepieciešamām tiesiskām procedūrām, ka piegādātajai elektroenerģijai ir vienīgi Krievijas izcelsme," paziņoja Inter RAO pārstāve Aleksandra Paņina.
Gatavība apstiprināt elektroenerģijas Krievijas izcelsmi, tā ir pretimnākšana Lietuvai, kura cenšas norobežot sevi un visu pārējo Eiropu no "nedrošās" BelAES produkcijas. Neviens nevar piespiest Krieviju strādāt pēc šādas sistēmas, tomēr Krievija piekrita pati. Jums ir nepieciešams vairāk elektroenerģijas? Ņemiet! Ir nepieciešami izcelsmes sertifikāti? Mēs uztaisīsim!
Tomēr pārvarēt Lietuvas pretošanos pārrunu procesa pusēm tā arī neizdevās.
Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas vicekanclers enerģētikas jautājumos Timo Tatars paziņoja, ka Baltijas valstīm nevajag paļauties uz Krievijas elektroenerģijas importa apjomu pieaugumu: "Šajā jautājumā nav būtisku izrāvienu. Lietuva analizē, ko ir iespējams izdarīt. Šo problēmu nav iespējams atrisināt ātri."
Nav iespējams atrisināt, jo viena no "Baltijas māsām" nevēlās neko risināt. Konkrētas vienošanās, ja tic Tataram, labākajā gadījumā parādīsies tikai nākamā gada sākumā.
Tikmēr enerģētiskās krīzes sekas Igaunijā ir jūtamas jau šodien.
Valdība operatīvi pieņēma lēmumu par kompensācijām patērētājiem, bet premjerministre Kaja Kallasa lūdz elektrības operatorus "saprātīgi izturēties pret klientiem".
"Piemēram, var piedāvāt nomaksas iespējas, sadalīt rēķinus ilgākā laika periodā, jo vasarā rēķini ir mazāki. Neveikt straujas kustības, kuras nostādīs cilvēkus sarežģītā situācijā," piedāvāja Kallasa.
Tomēr problēmas rekordaugsto elektrības cenu dēļ radās ne tikai mājsaimniecībām. 8 decembrī savu darbību apturēja liela celulozes rūpnīca Estonian Cell Kundas pilsētā, kas viens no progresīvākajiem un energoietilpīgākajiem uzņēmumiem Igaunijā. Novembrī uzņēmuma rēķini par elektrību pieauga par 1,5 miljoniem eiro, bet pēdējo mēnešu laikā izdevumi ir palielinājušies par 5 miljoniem eiro.
Pārmērīgi augsto elektrības cenu dēļ Estonian Cell produkcija kļūst nekonkurētspējīga.
"Mēs nevaram pārlikt uz patērētāju pleciem dažādos kontinentos vietējo izejvielu un resursu cenu pieaugumu. Tāpēc mēs meklējam risinājumu, kā tikt galā ar šo (gribētos cerēt, laicīgo) krīzi. (…) Lūdzam rast iespēju segt šos izdevumus no ieņēmumiem no kvotu pārdošanas [uz CO2 izmešiem], lai nepārdalītu slodzi uz citiem patērētājiem. Lūdzam piemērot ES instrukcijām atbilstošus pasākumus, kuru piemērošana ir svarīga enerģētiskās krīzes pārvarēšanai," teikts Estonian Cell Igaunijas premjerministram adresētā vēstulē.
Daļēji celulozes rūpnīcas problēmas var norakstīt uz nelabvēlīgu apstākļu kopumu. Galu galā tas nav vienīgais uzņēmums, kas ir cietis no pārmērīgi augstām elektroenerģijas cenam (slāpekļa mēslojumu ražotāji visā Eiropā sāka apturēt ražošanu vēl septembrī).
Taču Kundas rūpnīca ir piedzīvojusi problēmas ar energonodrošinājumu burtiski kopš tās dibināšanas 2006. gadā.
Uzreiz pēc ražošanas uzsākšanas Estonian Cell izpilddirektors Margus Kohava apšaubīja projekta ieguldījumu atdevi, jo izdevumi izrādījās krietni lielāki, nekā bija paredzēts biznesa plānā. "Mēs bijām sapratuši, ka līgumā fiksētā cena ietver visus izdevumu komponentus, bet vēlāk noskaidrojās, ka tā nav ietvērusi maksu par elektroenerģijas pārvadi," paziņoja Kohava.
Uzņēmuma vadībai elektrības jautājums kļuva par galvas sāpēm. Pārāk lielu ražošanas izdevumu dēļ Estonian Cell katru gadu cieta zaudējumus. Divi no trīs sākotnējiem investoriem – Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka un Larvik Cell – izstājās no projekta, bet viņu akcijas nopirka Heinzel Group.
"Pašā sākumā mūsu investoriem bija solītas trīs lietas. Pirmkārt, ka Igaunijai ir nozīmīgi meža resursi, un tā ir patiesība. Otrkārt, ka Igaunijā ir konkurētspējīgs un kvalificēts darbaspēks, arī tā ir taisnība. Trešais solījums, ka Igaunijā ir konkurētspējīga elektroenerģijas cena, netika izpildīts," konstatēja Estonian Cell valdes loceklis un finanšu direktors Sīri Lahe.
Pēc kāda laika uzņēmums izlēma no nulles uzcelt jaunu celulozes rūpnīcu. Bet ne Igaunijā. "Rūpnīcu varētu uzcelt arī Kundā, blakus esošām uzņēmumam, tomēr pieņēmām lēmumu investēt Austrijā, pat neskatoties uz to, ka tur ir ievērojami dārgāks darbaspēks. Pieņemt šādu lēmumu mūs pamudināja Igaunijas mainīgā ekonomikas politika un lielas elektroenerģijas izmaksas," paziņoja Lahe.
Estonian Cell piemērs uzskatāmi parāda, ka enerģētiskā krīze Baltijā tikai atsedza problēmas, kuras pastāvēja agrāk.
Savu stratēģisko priekšrocību – Krievijas lēto energoresursu tuvumu – Lietuva, Latvija un Igaunija spēja pārvērst par trūkumu.
Jaunie rūpniecības objekti Baltijas teritorijā jau savas darbības sākumā ir spiesti pāriet uz izdzīvošanas režīmu. Un pirmie izstājas no spēles, kad apstākļi kļūst smagāki.