Neskatoties uz Krievijas "agresīvo" politiku, šobrīd Latvijai nepastāv tieši militārie draudi. Par to paziņoja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Turklāt, viņš izslēdza iespēju nosūtīt uz Ukrainu Latvijas karavīrus: "Krievijas agresijas" gadījumā Rīga sagaidīs papildspēkus no Amerikas. Bet neviens NATO karavīrs necīnīsies par valsti, kura nav Alianses dalībvalsts.
Ziņas par Krievijas karaspēka iespējamo iebrukumu Ukrainā īpaši asu reakciju, lai cik dīvaini tas nebūtu, izraisa Baltijas valstīs. Vietējie politiķi ar visiem spēkiem cenšas parādīt, ka ir gatavi paši ielēkt Ukrainas bruņoto spēku ierakumos.
21. decembrī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aizsardzības ministri – tikās Kauņā, lai "sinhronizētu pulksteņus" kārtējām "Krievijas agresijas" gadījumam. Viņi brīdināja Putinu par eskalāciju, paziņojot par nodomu "piedalīties kopīgas reģionālās raķešu sistēmas attīstībā".
"Mēs atbalstam Ukrainas teritoriālo suverenitāti un aicinām Krievijas Federāciju pārtraukt Doņeckas un Luhanskas separātisko reģionu militāro atbalstu un Krimas okupāciju. Ir jāpārtrauc Putina režīma pastāvīgie mēģinājumi destabilizēt drošības stāvokli Eiropā un pasaulē, pakļaujot suverēnas valstis," paziņoja Igaunijas aizsardzības ministrs.
Divas dienas pirms tam, Anušausks paziņoja par gatavību atbalstīt Ukrainu ar letālo ieroču piegādēm.
Kādiem tieši ieročiem, pagaidām nav skaidrs. "Tas ir vairāku pušu līgums, jo ir iesaistītas vairākas valstis, ne tikai piegādātājvalsts un saņēmējs, bet ar ražotājs un piegādātājs," atzīmēja Anušausks.
Latvija ir gatava darīt to pašu: Pabriks solīja, ka nepieciešamības gadījumā Ukraina saņems gan ieročus, gan nemilitārās nozīmes preces. Kā saka, viss frontei, viss uzvarai!
Bet pašu galveno Latvijas aizsardzības ministrs paziņoja jau pēc tikšanās Kauņā. Uzstājoties televīzijā, viņš pēkšņi pauda šaubas par tiešo militāro draudu pastāvēšanu Baltijas valstīm.
Viņš sacīja, ka, pat ja uz Krievijas un Ukrainas robežas notiks eskalācija, Latvija būs drošībā. Uz jautājumu, par to, vai Rīga ir gatava nosūtīt uz Ukrainu savus karavīrus, Pabriks atbildēja noliedzoši – Aizsardzības ministrijā šādu scenāriju neizskata. "Lielā kara" gadījumā Baltijas valstis pašas gaidīs palīdzību no NATO puses.
Kopumā Pabriks atkārtoja visu to, ko par Krievijas "nomierināšanu" saka vadošu Eiropas valstu līderi. Nesen Vācijas koalīcijas "Brīvās demokrātiskās partijas" pārstāve Agnese Straka-Zimmermane paziņoja par nevēlēšanos nosūtīt uz Ukrainu Vācijas karavīrus: jo, pastāv arī citi veidi, kā parādīt Krievijai, ka tai ir jāpārstāj klabēt ar ieročiem.
"Krievijas naidīgām darbībām būs plašas ekonomiskās un diplomātiskās sekas," brīdina Vācijas ārlietu ministre Annalena Berboka.
Par militārām sekām – ne vārda…
Stafeti pārņēma Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Bens Voless. Intervijā žurnālam "The Spectacor" viņš paziņoja, ka "Krievijas agresijas" gadījumā Londona atsakās nosūtīt savus karavīrus palīgā Ukrainai.
"Tas ir fakts, ka Ukraina nav NATO dalībvalsts, tāpēc ir maz iespējams, ka kāds grasās nosūtīt uz Ukrainu karaspēku, lai izaicinātu Krieviju. Mēs nedrīkstam mānīt cilvēkus," atzīst Voless.
Konkrētu pieprasījumu par militārās palīdzības sniegšanu Ukraina nosūtīja Kanādai. Rezultāts ir negatīvs. "6. decembrī Kanādas armijas komandieris Veins Eira paziņoja, ka Ukrainai ir jārīkojas uzmanīgi un diplomātiski, bet karaspēka palielināšana valstī provocēs Krieviju. Tādējādi, viņš atbildēja uz Ukrainas aizsardzības ministra Andreja Tarana jautājumu, kurš piedāvāja nosūtīt uz valsti 500 militārus instruktorus no Kanādas," ziņo laikraksts "The News Glory".
Ja runājam par ASV, tad šeit visus punktus uz "i" uzlikta personīgi Džo Baidens. Nesen notikušā brīfinga laikā viņam jautāja, par atteikšanos no idejas nosūtīt uz Ukrainu karaspēku.
"Tādu plānu nekad nav bijis. Vai Jūs esat gatavi nosūtīt amerikāņu karavīrus uz Ukrainu, lai cīnītos pret Krieviju viņu laukā?" atbildēja ASV prezidents.
Acīmredzami, Baidens pats nepamanīja, ka iezīmēja Krievijas Federācijas dabisko politisko interešu zonu.
Baltā nama saimnieks atbildēja, tā teikt, nelasot no papīra.
Tāpēc Ukraina no neatkarīgas valsts un svarīgā sabiedrota kļuva par "viņu lauku".
Tālāk Baidens izklāstīja savu stratēģiju: "Es liku skaidri saprast prezidentam Putinam, tas bija pēdējais, ko es viņam teicu: ja viņš dodies uz Ukrainu, ekonomiskās sekas būs graujošas. Graujošas! Tas ir pirmkārt. Otrkārt, mēs uzskatīsim par svarīgu nosūtīt vairāk ASV un NATO karavīru uz austrumu flangu. "Bukarestes devītnieka" un NATO dalībvalstu pasargāšana ir mūsu svētais pienākums. Un, treškārt, tas viss kardināli mainīs Krieviju un pasaules attieksmi pret to. Cena, kas tiks samaksāta, ir briesmīga. Ukrainai mēs turpināsim sniegt atbalstu aizsardzības iespēju uzturēšanai."
Iznāk, ka amerikāņi negrasās karot par Ukrainu, pat ja Putins pielietos pret to visus Krievijas armijas spēkus.
Tiks atkārtots 2014. gada scenārijs: sankcijas, un tikai sankcijas.
Iespējams, ASV pat izdosies apturēt "Nord Stream 2" palaišanu. Tad Eiropa saņems vairāk gāzes pa ukraiņu gāzes cauruļvadu sistēmu, kas nonāks zem "zaļo cilvēciņu" kontroles…
Baltijas republikām bija unikālā iespēja sniegt ASV un Eiropai solidaritātes mācību ar Ukrainu.
Tomēr pat Baltijas valstis neapsver domu par savu karavīru nosūtīšanu "karā ar Krieviju".
"Karot" Pabriks un kompānija ir gatavi tikai tikšanās laikā ar sabiedrotajiem televīzijas ēteros.