Padomju estrādes klasiķa Raimonda Paula skaļie paziņojumi par Latviju – "Rietumu dziļo provinci", kura sabojājot attiecības ar Krieviju, ir nolemta palikt par perifēriju, ir dzirdami tālu aiz Latvijas robežām. Pauls regulāri atļaujas kritizēt Latvijas realitāti, tomēr tagad viņš var netikt cauri sveikā: ņemot vērā gaidāmās Saeimas vēlēšanas, fenomenāli nepopulārai Latvijas valdībai būs izdevīgi sankcionēt informatīvo karu pret slavenu komponistu, apsūdzot viņu Latvijas pozīciju graušanā starptautiskajā arēnā.
"Ne tikai valdībai, bet lielākajai daļai mūsu Saeimas deputātu gribu novēlēt: nepiedalieties nākamajās Saeimas vēlēšanās, aizejiet ar godu paši. Daudzi deputāti ir izgāzušies tā, ka vairāk izgāzties nav iespējams. Paskatieties, kas vada vienu otru Saeimas komisiju – daži labi notiesāti vai apsūdzēti indivīdi," teica Raimonds Pauls intervijā Neatkarīgā Rīta Avīzē, kas klasiķa dzimšanas dienas priekšvakarā sarunājas ar viņu par Latvijas aktualitātēm.
Šādi rezultāti parlamenta vēlēšanās būs permanents apkaunojums Latvijas valdošiem politiķiem. Bet viņi to nevēlās, tāpat kā nevēlās zaudēt savu varu.
Latvijas politiķu tradicionāls risinājums šādās situācijās ir patriotisko mobilizācijas kampaņu palaišana un "krievu piektās kolonnas" un "Kremļa aģentu" ķeršana, par vienu no viņiem var kļūt Raimonds Pauls.Maestro kritizē ne tikai Latvijas valdību, bet mūsdienu Latviju kopumā, turklāt no valsts "patriotiem" nepieņemamās prokrieviskās pozīcijas. "Žēl, ka esam zaudējuši lielo tirgu, kas no mums uz austrumu pusi. Tas mums mentāli bija tuvāks nekā Rietumu tirgus. Tur mūs neviens negaida. Zināt, man ir tāda sajūta, ka esam palikuši par provinci – ne tikai Rietumiem vien, kas ir pats par sevi saprotams, bet arī Austrumiem," teica Pauls intervijā Neatkarīgai Rīta Avīzei.
Tēze, ka mūsdienu Baltijas valstis ir gan Krievijas, gan Rietumu perifērija – ir vispārpieņemta Krievijas zinātniskajā kopienā. Tomēr Rīgu maz uztrauc, kad tēzi pauž Krievijas zinātnieks. Cita lieta – Raimonds Pauls.
Pirmkārt, viņš ir latvietis. Otrkārt, latvietis, kuru pazīst un mīl arī tālu aiz Latvijas robežām. Treškārt, pateicoties tam, viņa Latvijas kritizēšana iegūst starptautisko rezonansi un izklīst tālu aiz tās robežām. Pēdējos izteikumus par "provinci", piemēram, citējuši visi galvenie Krievijas mediji.
Latvijas valdībai atliek vien apsūdzēt Paulu Latvijas sistēmiskā diskreditācijā, kas tiek realizēta pēc Maskavas pasūtījuma, un palaist pret viņu pilnvērtīgu informācijas kampaņu.
Turklāt komponists kritizē valdības lēmumus par elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri aizliedz Krievijas televīzijas kanālus, bet neko nedara, lai latviešu TV varētu skatīties. Vai latvietis var nosodīt cīņu ar "Kremļa propagandu" Latvijā un nebūt Kremļa aģents?
Jāpiebilst, ka maestro Raimonds Pauls arī iepriekš nebija atturīgs izteikumos par Latvijas reālijām, arī tad viņš dēvēja Latviju par dziļu provinci un pārmeta politiķiem attiecību bojāšanu ar Krieviju, tomēr viņu par to nesodīja. Ir taisnība, ka Latvijas vara šobrīd atrodas izmisuma stāvoklī. Un ar katru jaunu enerģētiskās krīzes mēnesi un apkures rēķinu valdības situācija pasliktinās.
Šādā situācijā no Latvijas politiķiem var sagaidīt jebkādu nelietību – pat cilvēka, kuru visi uzskata par Latvijas nacionālo lepnumu, vajāšanu.
Viņu popularitātes izaugsme šādā veidā diez vai tiks panākta, toties valsts var pazaudēt nacionālo lepnumu. Iespējams, ja visslavenākais latvietis Raimonds Pauls pametīs Latviju un pārcelsies uz turieni, kur viņu pazīst un mīl, tas būs labākais apliecinājums tam, ko viņš daudzus gadus runājis par nabadzīgu, pamestu, dusmīgu no skaudības pret Krieviju provinci.