ASV un Krievijas prezidentu gaidāmās tikšanās priekšvakarā aktīvi izplatās dažādas pasakas par "Krievijas agresiju", tai skaitā simtreiz stāstītais mīts par Krievijas iebrukumu Baltijā. Tagad par iebrukuma rīku uzskata migrantus uz Baltkrievijas robežas, kuru uzdevums ir attīrīt ceļu Krievijas karaspēkam. Šādu pasaku publiskā stāstīšana nozīmē, ka mīts par Krievijas plāniem ieņemt Baltijas valstis ir tik ļoti novecojis, ka nākas stāstīt patieso murgu, lai tas atkal kļūtu aktuāls.
Šobrīd, tuvojošās Krievijas agresijas kontekstā, galvenā uzmanība ir veltīta Ukrainai. Respektīvi, 90% publikāciju par to, ka Putins Kremlī kaļ plānus pret kaimiņiem, ir veltītas Ukrainai.
Eiropā un ASV uzskata Maskavas iebrukumu Ukrainā par neapstrīdāmo patiesību, bet visalarmistiski noskaņotie indivīdi Rietumos uzskata, ka šis iebrukums vairs nav izbēgams.
Argumenti, ka trauksme par Krievijas iebrukumu Ukrainā tiek akurāti palielināta katru pusgadu vai gadu, nedarbojās.
Tie ir racionāli argumenti, tomēr rietumu propaganda spiež uz tās puses emocijām, kura karu nevēlas.
Iepriekšējā reizē Krievijas tanku iebrukumu Ukrainā gaidīja pavasarī, kad sagaidīja Putina un Baidena pirmo tikšanos, tikmēr aiz okeāna centās spēlēt uz likmju pacelšanu. Toreiz psiholoģiskais spiediens nenostrādāja, un dažās nedēļas pirms Ženēvas samita visi rietumu "Krievijas eksperti" pēkšņi apklusa. To pašu, pēc visa spriežot, tika pavēlēts izdarīt arī padotajiem Ukrainā, kuri pēc inerces turpināja gaudot par drīzo Putina uzbrukumu.
Putina un Baidena sarunu priekšvakarā psiholoģiskais spiediens atsākās, turklāt patiesi komiskajā formā – ar draudiem ieviest pret Krieviju "velnišķīgi bargās sankcijas".
Lai pirms video-samita palielinātu likmes, tiek pielietotas visekscentriskākās metodes. Ar vienu Ukrainu jau ir par maz. Atcerās gan Baltkrieviju (kuru Putins jau ieņēma), gan Moldovu ("okupēja" Piedņestru un tagad draud Kišiņevai).
Bija pat izvilkts no naftalīna sen noputējis un satrūdējis mīts par Krievijas plāniem ieņemt Baltijas valstis, kuru mēģināja pielāgot aktuāliem notikumiem.
NATO un Ukrainas avoti ziņoja Lielbritānijas laikrakstam "The Times", ka Maskava grasās pārmest migrantus, kuri pulcējās uz Baltkrievijas robežas, Suvalkas koridorā uz Lietuvas un Polijas robežas, lai tie savukārt sarīkotu masu nekārtības, un tas kļūtu par iemeslu Krievijas karaspēka ieviešanai Baltijas valstīs.
"Pēc tam tur var iebrukt Krievijas karaspēks un, aizbildinoties ar humanitāro krīzi, izvietot koridorā militārās patruļas. Tas ļaus Krievijai apvienot Kaļiņingradas apgabalā esošus spēkus ar Baltkrieviju. Pēc Ukrainas vērtējuma, to var izdarīt divu stundu laikā," raksta "The Times".
Šo "viltus ziņu" autori cenšas žonglēt ar tēliem, kuri jau ir kļuvuši par klasiku. Suvalku koridors – 100 kilometru garš reģions Polijas un Lietuvas pierobežā, kas atdala Baltkrieviju un Kaļiņingradas apgabalu, kuru Krievijai ir jāieņem, lai nogrieztu Baltijas valstis no pārējā NATO. "Zaļie cilvēciņi" – nezināmās izcelsmes un darba jomas personas, aiz kuriem slēpjas valsts-agresora aģenti.
Tagad par "zaļiem cilvēciņiem" uzskata arābus uz Polijas un Baltkrievijas robežas, tādejādi aktualizējot pirms septiņiem gadiem notikušos notikumus Ukrainā.
Uzreiz ir skaidrs, ka izsāknējošā scenārija autore ir Ukraina, un tā ir problēma. Murgs, ko runā Kijevā, jau sen tiek plaši apspriests ne tikai Krievijā, bet arī Rietumos. Ja pieņemt, ka viss, ko runā Ukrainā ir patiesība, tad vēlāk netiksi galā ar problēmām, tāpēc Kijevai nav patiesības monopola.
Līdz ar to ar ukraiņu "Krievijas ekspertiem" ir par maz.
Tāpēc "The Times" publikācijās parādās arī NATO avoti, kuri ar visu savu autoritāti apstiprina Ukrainas murgu. Jā, Suvalkas koridors, Krievijas plāni ieņemt Baltijas valstis, bēgļi ir vajadzīgi, lai izveidotu humanitāro krīzi un radītu pamatojumu Krievijas karaspēka ieviešanai.
Šādu pasaku publiskā stāstīšana nozīmē, ka mīts par Krievijas plāniem ieņemt Baltijas valstis ir tik ļoti novecojis, ka nākas stāstīt patieso murgu, lai tas atkal kļūtu aktuāls.
Piecus gadus pēc slavenās BBC filmas par to, ka Trešais pasaules karš sākās pēc Putina karaspēka ienākšanas Latvijā, uz kurieni viņš iepriekš bija nosūtījis "zaļos cilvēciņus" situācijas destabilizēšanai, Baltijas reģionā burtiski nekas nav mainījies.
Krievijas karaspēks ir tur pat kur bija, Baltijas valstis arī, un arī Baltkrievija ir tur pat ar savu nemainīgo "Batjku". Milzīgo apjomu pseidoanalītiskās informācijas, par gaidāmo Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm, un, lai to nepieļautu, ir steidzīgi jāokupē Kaļiningradas apgabals, var nodot makulatūrā.
Tomēr uzdevums biedēt ar Krieviju nekur nav pazudis un noteiktajās situācijās (piemēram, kā Putina un Baidena pārrunas) tas kļūst īpaši pieprasīts.
Rezultāts – mēģinājumi uzsildīt sen saskābušu zupu, sasaistot ar Krievijas plāniem okupēt Baltijas valstis nabaga arābus uz Baltkrievijas robežas.
Mēģinājumi ir patiesi neveikli, bet noderīgi, jo ļoti labi demonstrē, ka tēma par Krievijas iebrukumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir novecojusi.