Taivānu apmeklēja Baltijas valstu parlamentāriešu delegācija. "Baltijas māsu" pārstāvji vēlas pārņemt Lietuvas iniciatīvu un piedāvāja atvērt Latvijā un Igaunijā Taivānas diplomātisko pārstāvniecību, neņemot vērā Ķīnas viedokli. Lietuvai šāda "Baltijas vienotība" nozīmēs ārpolitisko uzvaru, bet vēl lielākā mērā tā būs Krievijas uzvara: pateicoties Viļņai, Ķīnas tranzīts pametīs Baltijas valstis un aizies uz Krievijas ostām.
Igaunijai ir jātiecas uz oficiālu Taivānas atzīšanu – vizītes laikā Taipejā paziņoja Igaunijas parlamenta deputāts Madis Millings. Deputāts uzskata, ka šim procesam ir jānotiek pakāpeniski, soli pa solim. Kā pirmo Taivānas atzīšanas nosacījumu politiķis minēja oficiālās pārstāvniecības atklāšanu Tallinā.
Ir skaidrs, kuras valsts piemēram šajā gadījumā sekos Igaunija. Šā gada augustā Lietuva atvēra oficiālo Taivānas pārstāvniecību Viļņā, kas, savukārt, faktiski izprovocēja diplomātisko attiecību pārraušanu ar Pekinu. Ķīnas Tautas republikas vēstnieks tika atsaukts no Lietuvas; labot situāciju un atgriezt vēstnieku Viļņā, Ķīna negrasās.
Sekošana Lietuvas piemēram novedīs pie tā, ka Latvijas un Igaunijas attiecības ar Ķīnas Tautas republiku arī tiks iznicinātas.
Igaunija jau uzkāpa uz šī celiņa. Pierādījums – Baltijas parlamentāriešu vizīte Taivanā. Jāatzīst: tas ir Lietuvas ārpolitisks sasniegums. Lietuva sapņo uzspiest savu konfrontācijas līniju attiecībās ar Ķīnu visai Eiropai. Pirmais un visloģiskākais etaps ir aģitēt cīņai ar "komunistisko diktatūru" abas "Baltijas māsas".
Minētais Igaunijas deputāts Millings pauda cerību, ka Igaunijas sadarbības attīstība ar Taivānu nenovedīs pie konflikta ar Pekinu, kā tas notika ar Lietuvu.
Tomēr cerība ir veltīga.
Savā smieklīgā cīņā ar Ķīnu Lietuva praktiski atklāti darbojās kā ASV ietekmēšanas aģents, kuram ir jāaptur Ķīnas ietekmes pieaugums Eiropā, tāpēc jebkurš, kas sadarbosies ar Lietuvu, ir nolemts attiecību degradācijai ar Pekinu.
"Ilgtspējīga un efektīva sadarbība ir iespējama tieši tāpēc, ka mūsu sabiedrības ir balstītas uz vieniem un tiem pašiem demokrātijas, cilvēktiesību un likuma varas principiem," – tikšanās laikā Taipejā paziņoja Lietuvas delegācijas priekšsēdētājs Matas Maldeikis. Uz ko Taivānas prezidente atbildēja visiem Baltijas pārstāvjiem, ka viņu valstis vieno kopīgā "atbrīvošanās no autoritārās valdes un brīvības cīņas" pieredze.
Tas nozīmē, kā projektā jau tiek ielikts ideoloģiskais pamats. Pie mums – demokrātija, pie viņiem – diktatūra. Pie mums – brīvā pasaule, pie viņiem – totalitārais režīms. Mēs cīnījāmies par brīvību, bet viņi – ģenētiskie vergi.
Baltijas valstu un Krievijas attiecību sabrukuma vēsturē šāds paņēmiens darbojās nevainojami. Jebkādi ekonomiskie iemesli, nacionālās labklājības un interešu apsvērumi 30 gadus cieta zaudējumu politiskajam dogmām. Turklāt tās noteikti zaudēs gadījumā ar Ķīnu, ar kuru nav dziļu un sazarotu ārējo ekonomisko sakaru, kas bija ar Krieviju pēc PSRS sabrukuma.
Un vairs nebūs.
Runājot par Krieviju. Lietuvas antiķīnas stāstā Krievija ir tāda pati ieinteresētā puse kā Amerikas Savienotās Valstis. Krievijas labums no Viļņas darbībām ir vairāk lokāls nekā amerikāņiem. Bet tik pat neapšaubāms.
Ja agrāk Baltijas valstīs Ķīnas tranzītu zaudēja tikai Klaipēda, tad gadījumā, ja Lietuvas antiķīnas politikai pievienosies Latvija un Igaunija, Ķīnas tranzītu pazaudēs arī Ventspils, Tallina un Rīga – īsāk sakot, visa kravu plūsma no Ķīnas uz Eiropu turpmāk ies caurs Krievijas Baltijas jūras ostām.
Un Viļņā noteikti pacentīsies, lai tā notiktu. Latvija un Igaunija neierobežosies ar pārstāvniecību atklāšanu Rīgā un Tallinā. Būs gan "uiguru genocīda" nosodīšana, gan Dalailamas pieņemšana, gan "Ķīnas draudi" specdienestu atskaitēs. Lai gan pēdējais jau pastāv.
Kurš kāpj uz slīpā celiņa, tas ripos pa to.
Nav noslēpums, kāda būs Ķīnas reakcija uz Baltijas valstu naidīgumu. Lietuvas pieredze parādīja, ka Pekinai ir stingrs princips: valstis, kuras piekopj antiķīnas politiku, paliek bez Ķīnas naudas un iespējas pelnīt Ķīnā.
Tāpēc, ja agrāk pastāvēja hipotētiskā iespēja, ka ķīniešu partneri lūgs "Krievijas dzelzceļu" ielaist viņu kravas Baltijas ostās, tad pašreizējās tendencēs šīs kravas garantēti dosies uz Ustlugu, Visocku vai Primorsku.
Lietuva, lai cik paradoksāli neskan, veic prokrievijas politiku un, apkalpojot ASV intereses, lej ūdeni Krievijas dzirnavās, un cīnās par Krievijas ostu interesēm.
Sakarā ar ko, tiek piedāvāts apbalvot rosofobus no Lietuvas Ārlietu ministrijas ar Krievijas Draudzības ordeni. Diemžēl, viņi nesapratīs, par ko tas ir piešķirts, un uzskatīs to par provokāciju. Tikmēr gudrie cilvēki par to pasmiesies.