Politika Politika

Jaunajā gadā Latvijai draud destabilizācija

Attēla avots: euvisaplatform.com
 

2019. gads Latvijā bija politisku notikumu bagāts. Nila Ušakova aiziešana no Rīgas mēra amata, Rīgas un Ventspils ostas nonākšana valsts kontrolē, amerikāņu sankcijas pret “pēdējo oligarhu” Aivaru Lembergu un jauna valdība ar ASV pilsoni Krišjāni Kariņu priekšgalā. Kādi notikumi ir viszīmīgākie un ko Latvijas iedzīvotājiem sagaidīt nākamajā gadā, analītiskajam portālam RuBaltic.Ru pastāstīja politologs Ojārs SKUDRA.

— Skudras kungs, kāds 2019. gada politiskais notikums Latvijā bija valstij visaktuālākais?

— Nevar izcelt vienu konkrētu notikumu. Bet ir vērts pievērst uzmanību svarīgam procesam, kura rezultātus mēs šobrīd vērojam — parlamenta vairākuma veidošanās, kas notika 2019. gada sākumā, un protams, jaunas valdības izveidošana Krišjāņa Kariņa vadībā. Turpmākās valdošo spēku darbības un cīņa ap noteiktiem likumprojektiem arī noteica visu, kas notika valsts politiskajā dzīvē aizvadītajā gadā.

Protams, svarīgo notikumu vidū ir arī jauna prezidenta ievēlēšana un vēlēšanas Eiroparlamentā, tomēr Latviju šie notikumi būtiski neietekmēs.

Tāpēc es uzskatu, ka jaunas valdības izveidošana un tās turpmākā darbība — ir svarīgākais notikums. Vairākums, kas atbalsta Ministru kabinetu, ir nestabils, kas bija īpaši manāms gada beigās.

Par galvenajiem faktoriem kļuva jautājums par politisko partiju finansēšanu, Rīgas domes atlaišanu un pirmstermiņa vēlēšanām galvaspilsētā.

— Cik liela, Jūsuprāt, ir nestabilitāte valdībā, vai jaunajā gadā var sagaidīt tās sabrukumu?

— Signāli, kas brīdināja par tās sabrukumu, pastāvēja kopš jaunas valdības dibināšanas brīža. Kā parādīja balsojums par valdības apstiprināšanu, jau 23. janvārī pieci populistiskas partijas “KPV LV” deputāti balsoja pret, rezultātā sekoja izstāšanas no frakcijas un šo cilvēku izslēgšana no partijas.

Es uzskatu, ka “KPV LV” ir un vienmēr bija visnestabilākais valdības elements.

Ap šo frakciju norisinās cīņa gan no politiski ekonomiskiem grupējumiem, kuri iestājas pret Ministru kabinetu, gan no valdošo puses, kuri cenšas viņus noturēt valdības sastāvā.

Tāds notikums, kā gada nogalē notikušais balsojums par Rīgas domes atlaišanu, stiprināja centrbēdzes noskaņojumu “KPV LV”, un vien divu šīs partijas deputātu balsojums pret atlaišanu to tikai apstiprina.

Pēc neatkarīga deputāta Alda Gobzema, kurš janvārī pameta šo frakciju, apgalvojumiem, tikai uzpērkot atsevišķus “KPV LV” deputātus, izdodas noturēt Kariņa valdību.

Turklāt jāatgādina, ka šai valdībai ir raksturīga bieža neuzticības izpaušana gan atsevišķiem ministriem, gan pašam premjeram. Jā, tās cieta neveiksmi, — ministri un premjers saglabāja savas vietas, tomēr es neatceros nevienu valdību, kur šādu mēģinājumu ir bijis tik daudz.

Tas viss norāda uz to, ka valdība pastāvīgi atrodas zem apdraudējuma, kas arī nepadara to stabilāku. Kārtējais izaicinājums to sagaida 2020. gada 9. janvārī.

Tāpēc es neizslēdzu, ka jaunajā gadā valdības vairākums parlamentā var tikt pārskatīts, lai gan tas nenozīmē, ka tā pati koalīcija, nedaudz samazinātā sastāvā, neradīs jaunu valdību.

Šādu scenāriju nevar pilnībā izslēgt, īpaši tad, ja Rīgas domes vēlēšanās, kas noteikti notiks nākamā gada maijā, “KPV LV” neiekļaus valdošo partiju kopējā sarakstā. Šādā gadījumā “KPV LV” var sākt radīt problēmas valdībā un pavasarī krīze var nobriest līdz galam, īpaši tad, ja opozīcijai izdosies pārvērst vēlēšanas Rīgas domē par savdabīgu referendumu par uzticību valdībai un uzvarēt vēlēšanās.

— Jūs uzskatāt, ka kopējais saraksts ir iespējams? Pagājušajās vēlēšanās valdošie uzstājās ar šādu ideju, tomēr rezultātā nekas neizdevās.

— Pagaidām viss uz to norāda, lai gan, protams, to nevar apgalvot. Skaidrs, ka “Attīstībai/Par!” startēs ar savu sarakstu, bet domāju, ka “Jaunā konservatīvā partija”, Nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība” visdrīzāk izveidos vienotu sarakstu.

Es prognozēju, ka Rīgas domes jaunais sastāvs tik un tā paliks fragmentēts. Nekādas izmaiņas es nepieļauju.

Ņemot vērā to, ka valdošais vairākums ir nestabils un parlamentā sastāda 50-53 balsu, kas var ietekmēt arī vēlēšanu rezultātus domē.

— Cik pamatota, šādā kontekstā, ir Rīgas domes atlaišana? Tomēr koalīcija daudzmaz strādā un arī mēru ir izdevies ievēlēt.

— Jā, bet tā ir mākslīga koalīcija. Pēc tam, kad Rīgas domē parādījās neatkarīgo deputātu grupas, tā pazaudēja jebkādu strukturētu politisko saturu. Sākumā Rīgas mērs Oļegs Burovs mēģināja izveidot koalīciju ar “Saskaņas” šķeltniekiem. Tas neizdevās, un viņš pievienojās frakcijai “Rīgai!” ar Baibu Broku. Šo frakciju var nosaukt par bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova “ģimenes draugu” koalīciju. 

Runājot par domes atlaišanas iemesliem, manuprāt, skaidrojums ir vienkāršs. Konkurences padome aizliedza uzņēmumam “Tīrīga” uzsākt atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce saskatīja skaidru iemeslu, uz kura pamata var atlaist domi, un iniciēja atbilstošu procesu, kuru pirmajā lasījumā atbalstīja ar parlamentā valdošā vairākuma 50 balsīm.

— Šādā gadījumā, kas nākamajā gadā sagaida rīdziniekus? Kā galvaspilsētas iedzīvotājus ietekmēs domes atlaišana?

— Nākamā gada budžets Rīgas domē vēl nav pieņemts, un iespējams, ka sekos finansējuma samazināšana, īpaši sociālajā sfērā. Tomēr es uzskatu, ka tas nenotiks pirms vēlēšanām, jo tas nav izdevīgi. Iedomāsimies: ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nozīmētā administrācija izlems kaut ko radikāli samazināt, tas negatīvi ietekmēs Pūces kunga partiju vēlētāju vidū un pasliktinās partijas pozīcijas vēlēšanās.

Savukārt par to, kas notiks pēc vēlēšanām, jau lems jauns domes sastāvs. Skaidrs, ka “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai” uzstāsies par sociālo programmu saglabāšanu, kas palīdzēs viņiem savākt balsis. Tikmēr, “Vienotības” līderis Rīgas domē Vilnis Ķirsis jau izteicās par nepieciešamību pārskatīt budžeta sociālo daļu, tomēr nenorādīja kā tieši. Visdrīzāk tas būs atkarīgs no tā, kāds būs vairākums un kādu lomu īsā un sīvā pirmsvēlēšanu cīņā nospēlēs populisms.

Manuprāt, parlamenta opozīcijas partijas mēģinās pasniegt šīs vēlēšanas, kā referendumu par uzticēšanos valdībai.

Tādā gadījumā, ja domē nonāks Zaļo un zemnieku savienība, es neizslēdzu, ka viņi var apvienoties koalīcijā ar “Saskaņu” un “Gods kalpot Rīgai”, tai skaitā arī pēc Aivara Lemberga nostājās.

— Šogad tika uzsākta parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Pēc Jūsu domām, vai nepieciešamais balsu skaits nākamgad tiks savākts, jo “Saskaņa” jau paziņoja, ka atbalstīs referendumu?

— Manuprāt, daudz kas būs atkarīgs no vēlēšanu iznākuma Rīgas domē.

Ja “Saskaņa” paliks pie varas, tad nekāda plaša aģitācija no viņu puses visdrīzāk nesekos.

“Saskaņa” var pazemināt savu aktivitāti, ja valdība tiks gāzta un starp valdošām partijām būs Zaļo un zemnieku savienība, tomēr, kā man šķiet, ne pilnā sastāvā.

Pieļauju, ka valdības sastāvā varētu nonākt deputātu grupa ar bijušo premjerministru Māri Kučinski priekšgalā. Viņš vada nacionālās drošības komisiju, ir iemantojis uzticību, un ar domubiedru grupu var pilnīgi aizvietot brukušo “KPV LV”.

Jauna gada pirmais pusgads būs nežēlīgo politisko cīņu pilns.

Valsts politiskajā dzīvē tas var radīt nestabilitāti un pastiprināt dažādus garastāvokļus Saeimas atlaišanas labā.

Raksts ir pieejams citās valodās: