Viendzimuma attiecību un LGBT kopienas tiesību aizsardzības tēma ir radījusi nopietnu politisko konfliktu Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Visu triju republiku valdošās elites nav spējīgas noformulēt vienotu pozīciju šajā jautājumā. Tieksme līdzināties ASV un Rietumeiropai liek Baltijas valstīm atbalstīt mūsdienu seksuālus trendus, tomēr konservatīvie vietējie iedzīvotāji kategoriski atsakās to pieņemt.
15. jūnijā Ungārijas parlaments atbalstīja likumprojektu par viendzimuma attiecību demonstrēšanas aizliegumu mācību materiālos un televīzijas raidījumos personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. Briselē šī ziņa izraisīja negatīvo reakciju.
Eiropas tieslietu komisārs Didjē Reinders izteica šaubas par Ungārijas likuma atbilstību Eiropas likumdošanai.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena par "ES fundamentālo vērtību" mīdīšanu draudēja Budapeštai ar ekonomiskām sankcijām, uz ko saņēma asu atbildi.
"Eiropas Komisijas prezidentes paziņojums ir apkaunojums, jo tas ir balstīts uz nepatiesiem nepamatotiem paziņojumiem. Nesen pieņemtais Ungārijas likums sargā bērnu tiesības, garantē vecāku tiesības un nav attiecināms uz tādu personu seksuālās orientācijas tiesībām, kuras ir sasniegušas 18 gadu vecumu, līdz ar to likuma saturā nav nekādu diskriminējošo elementu", — teikts premjerministra Viktora Orbāna paziņojumā.
Vēlāk vesela virkne ES valstu izteica nosodījumu par "seksuālās orientācijas diskrimināciju". Šo valstu atklātā vēstule izraisīja skaļu skandālu Latvijā.
Izrādījās, ka dokumentu ir parakstījis Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš, kurš savu rīcību nesaskaņoja ar partneriem no valdošā vairākuma.
"Mēs aicinām premjerministru paskaidrot savu viedokli par jauno Ungārijā pieņemto likumu, kas ļauj vecākiem pašiem izlemt, kādu seksuālo izglītību saņems viņu bērni. Latvijas vārdā paustā nostāja nav iepriekš apspriesta koalīcijas partneru vidū, tāpēc pirmdien mēs noklausīsimies premjerministru valdības sēdē", — teikts Nacionālās apvienības TB/LNNK ziņojumā.
TB/LNNK līderis Raivis Dzintars atzīmēja, ka latviešiem nav tiesību "iejaukties Ungārijas likumdevēja darbā". Un vispār, likumprojekts par LGBT propagandas aizliegumu nepilngadīgo vidū viņam šķiet pareizs.
Dzintara pozīciju atbalstīja Latvijas sabiedriskās organizācijas: asociācija "Vecāku Alianse", "Asociācija Ģimene", Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrība.
Viņi negaida Kariņa paskaidrojumus, bet pieprasa viņa atstādīšanu.
"Ministru prezidents ir piešķīris sev pārāk lielu mandātu, viņam nav tiesību izteikties visas Latvijas sabiedrības vārdā. Lai starptautiski paustu tik asu nosodījumu Ungārijas valstij un nostātos LGBT+ ideologu rindās, premjeram bija pienākums uzrunāt mūsu tautu un tās ievēlētos pārstāvjus Saeimā. Satversmē joprojām ir stingri norādīts — suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Ar nožēlu jāatzīst, ka Kariņa kungs acīmredzami ir pārkāpis Satversmi gan pēc gara, gan burta", — teikts sašutušo biedrību pārstāvju vēstulē.
"Vecāku Alianses" pārstāve Aira Jēkabsone uzsver, kā pēc Latvijas likumiem "bērnam, kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība". Tādējādi Kariņa viedoklis ne tikai nav saskaņots ar Latvijas iedzīvotāju viedokli — tas ir pretrunā ar nacionālu likumdošanu. "Asociācijā Ģimene" slavē Orbānu par rūpēm par demogrāfiju, ko nevar teikt par Kariņu.
Kaimiņu Lietuvā viss notika tieši otrādi.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda neparakstīja Eiropas Savienības atklāto vēstuli par LGBT tiesību aizstāvēšanu un paziņoja, ka “neviens nevar mums norādīt vai piedāvāt direktīvas šī jautājuma risināšanai”.
Nausēdas rīcību nokritizēja Lietuvas Saeimas priekšsēdētāja un "Liberālās kustības" līdere Viktorija Čmilite-Nīlsena, ekonomikas ministrs, "Brīvības partijas" līdere Aušrine Armonaite un Lietuvas Cilvēktiesību centrs. Opozīcijas "zemnieki", tieši otrādi, atbalstīja prezidentu.
Jāatzīmē, ka iepriekš Viļņa bija atbalstījusi analoģisku ES paziņojumu, kurā tika izteikts "nopietns satraukums" par Ungārijas likumu pret LGBT propagandu. Lietuvas vārdā uzstājās ārlietu ministra vietnieks Arnolds Pranckevičs.
Tādējādi uz pasaules arēnas Lietuva nodemonstrēja savu nekonsekvenci. Šodien tā Ungāriju nosoda, bet rīt — nenosoda. Ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis godīgi atzīst, ka nonākt pie vienotas pozīcijas šajā jautājumā diez vai ir iespējams.
Lietuvas gadījumā valdības sašķēlumu LGBT jautājumā pasliktina fakts, kā starp prezidentu un valdošo partiju jau sen norisinās “aukstais karš”.
Viņi joprojām nevar izlemt, kam ir jāpārstāv valsts Eiropas Savienības samitos (prezidentam Gitanam Nausēdai vai premjerministrei Ingridai Šimonitei). Dažādas pieejas viendzimuma laulību jautājumam sola tikai pasliktināt situāciju.
Valsts galva tagad noteikti iegūs politiskus punktus: viņš lieliski apzinās kā absolūts lietuviešu vairākums pieturās pie konservatīviem uzskatiem. Stingri uzstājoties pret tolerances diktatūru, Nausēda izveido labu pamatu atkārtotai ievēlēšanai. Un paralēli "slīcina" Gabrielu Landberģusu — savu potenciālo konkurentu nākamajās vēlēšanās.
Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu piemeklēja Kariņa liktenis. Arī viņa dzimtenē tika asi kritizēta par LGBT propagandas aizlieguma nosodījumu.
"Ungārijas valdība nekad neiejauksies Igaunijas iekšpolitikā, bet Kaja Kallasa uzskata, ka viņai drīkst kritizēt Ungārijas iekšpolitiku. Iedomājāties, pie kā mēs nonācām: vēlēšanās pasargāt bērnus no seksualizācijas, viņu dzimuma un seksuālās identitātes deformācija tiek uzskatīta par uzbrukumu Eiropas Savienībai", — runā Ģimenes un tradīciju aizsardzības fonda vadītājs (SAPTK) Varro Vooglaids.
"Kāpēc citu valstu politiķi uzskata, ka viņiem ir vairāk tiesību noteikt Ungārijas ģimeņu un sociālo politiku nekā Ungārijas deputātiem, kurus demokrātiskā veidā ievēlēja Ungārijas tauta?", — jautā eirodeputāts no Igaunijas Konservatīvās tautas partijas (EKRE) Jāks Madisons. Opozīcijas partijas "Tēvzeme" līderis Halīrs Valdors Sēders piebilst, ka "bērnu aizsardzība no vecumam neatbilstošās seksuālās "smadzeņu skalošanas", ir pareiza".
Visām trijām Baltijas valstīm LGBT tēma ir problemātiskā.
Lietuvā tradicionālo vērtību aizstāvji organizē tūkstošu cilvēku gājienus, protestē pret Stambulas konvencijas pieņemšanu un pieprasa aizliegt viendzimuma attiecību propagandu.
Igaunijā grasījās rīkot referendumu par laulības noteikšanu kā vīrieša un sievietes savienību (tas bija viens no nosacījumiem, uz kura pamata EKRE piekrita kļūt par daļu no vadošās koalīcijas).
Tikmēr Latvijā Satversme nosaka, ka laulība ir vīrieša un sievietes savienība, tāpēc šeit "brīvības, vienlīdzības un brālības" cīnītāji vēlas rīkot referendumu ar mērķi legalizēt viendzimuma attiecības.
Ungārijas likums nostādīja Lietuvu, Latviju un Igauniju ļoti neērta pozīcijā.
Tagad viņi vairs nevar klusēt: ir, vai nu jānosoda LGBT propagandas aizliegumu vienā no Eiropas Savienības valstīm, vai nu jāatturas. Neatkarīgi no tā, kādu pozīciju ieņems Baltijas valstu līderi, dzimtenē viņus tik un tā kritizēs, labākajā gadījumā.
Sliktākajā — mēģinās panākt atstādīšanu.