Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs nosauca Baltijas valstu un Polijas īstenoto pretkrievisko politiku par postošu. Jaunu NATO vienību izvietošana Baltijā atņem šīm valstīm nākotnes perspektīvas. Peskova paziņojums izskanēja drīz pēc ziņām par 2023. gadā gaidāmā NATO samita norisi Lietuvā. Kremlis nosūtīja Baltijas valstīm oficiālu un skarbu signālu: ja militārā spriedze uz Krievijas robežas turpinās pieaugt, Krievijas un NATO tiešās konfrontācijas gadījumā jūs iznīcinās pirmos.
"Diemžēl mēs saņemam informāciju, ka vakardienas [ES] samitā virkne valstu izteicās pret šo dialogu [ar Krieviju]. Mēs zinām, ka runa ir par tā saucamajām jauneiropas valstīm; tas ir Baltijas valstis un Polija. Vēlreiz atkārtoju: mums ir žēl šajā sakarā", — Dmitrijs Peskovs komentēja Austrumeiropas valstu skandalozo uzvedību, kuras neapmierināja patieso rietumeiropiešu ideja uzaicināt uz Eiropas Savienības samitu Vladimiru Putinu.
"Tās ir valstis, kuras visbiežāk nepamatoti runa par pastāvošo apdraudējumu no Krievijas Federācijas puses", — apgalvo Krievijas prezidenta pārstāvis. — Tās ir valstis, kuras dara visu iespējamo, lai izvietotu savā teritorijā pēc iespējas vairāk NATO karavīru un karavīru no citam pasaules valstīm, īpaši no ASV. Tādā veidā rodas apburtais loks".
Skaidrs, ka tas ir pārmetums atklāti nepiedienīgajai Baltijas valstu un pārējo reakcijai uz perspektīvu ieraudzīt Briselē Krievijas līderi. Tomēr Peskovs iet vēl tālāk.
Viņš runā par sekām, kas sagaida Baltijas valstis, ja Lietuvas, Latvijas un Igaunijas neprātīgā pretkrieviskā politika tiks turpināta.
"Šīs valstis no vienas puses runā par draudiem, bet no citas puses, izvieto savā teritorijā ārzemju bruņotos spēkus, tādējādi pakļaujot sevi vēl lielākām briesmām. Un vēl tās atsakās no dialoga. Mūsu skatījumā šāda pozīcija šķiet neloģiska. Turklāt tā ir postoša no nākotnes perspektīvu viedokļa", — paziņoja Putina preses sekretārs.
Šīs Krievijas varas pārstāvja paziņojums "Baltijas valstu jautājumā" nozīmīguma ziņā ir vienlīdzīgs Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālās pārstāves Marijas Zaharovas paziņojumam, kurā viņa nosauca Baltijas valstis par "toksiskām". Tādējādi Krievija publiski lika saprast, ka nav ieinteresēta attīstīt attiecības ar Baltijas valstīm. Investēt savu laiku un darbu attiecību veidošanā ar Lietuvu, Latviju un Igauniju no Krievijas puses ir bezjēdzīgi, jo šo valstu vadītāji nav pie pilnā prāta un nevar uzvesties adekvāti attiecībā pret lielo kaimiņu.
Peskova paziņojums par Baltijas valstīm ir tikpat skarbs un atklāts.
Kremlis liek saprast, ka Krievijas un NATO tiešā militārā konflikta gadījumā uz Baltijas reģiona teritorijas šīs trīs valstis tiks iznīcinātas pirmās.
Maskavas signāls ir saistīts ar to, ka 2023. gada NATO samits tiks organizēts Lietuvā. Skaidrs, ka Lietuva un pārējās Baltijas valstis izmantos šo iespēju, lai piesaistītu pie Krievijas robežām jaunas Ziemeļatlantijas alianses militārās vienības. Baltijas valstis neslēpj, ka viņu militarizācija vēl nav beigusies, viņu drošības līmeni nevar uzskatīt par apmierinošu, un jo vairāk NATO spēku būs pie Krievijas robežas, jo labāk.
Kremlis savukārt brīdina par sekām. Austrumeiropas valstu centieni koncentrēt pēc iespējas vairāk NATO militāro vienību uz Krievijas robežas nenodrošinās Eiropas drošību.
"Tieši otrādi tas paaugstina spriedzi. Tur tā lieta. Mēs jau neesam tie, kas trešajās valstīs izvieto savus karaspēkus. Ārzemju militārie spēki ir izvietoti mūsu robežu tuvumā, liekot mums pieņemt aizsardzības mērus", — paziņoja Dmitrijs Peskovs.
Krievijas valdībai pamazām veidojas ieradums runāt par Baltijas valstīm skarbi un atklāti.
Tās ir jauns posms Krievijas un Baltijas valstu attiecībās, jo līdz šim Krievijas atbilde uz Viļņas, Rīgas un Tallinas histērijām bija aizvainojoša vienaldzība. Baltijas valstu līderi var salīdzināt Krievijas Federāciju ar Trešo reihu, saukt to par teroristisko valsti un skaļi apspriest Vladimira Putina psihiskos traucējumus. Maskavas maksimālā oficiālā reakcija bija ironiskie padomi samazināt savu komjaunatnes entuziasmu.
Kremļa izvēlētā taktika bija pamatota nevis ar tās labsirdību vai nevēlēšanos nopietni uztvert Baltijas valstis, bet ar apzināšanos, ka notiek provokācija. Caur Baltijas valstīm uz Krievijas "noturēšanu" vienmēr strādāja visradikālākie rietumu "ērgļi", kuriem bija vajadzīgas viss rupjākas un agresīvākas Kremļa darbības attiecībā pret pašiem vājākiem un neaizsargātākiem NATO sabiedrotajiem, lai cīņa pret Krieviju nonāktu jaunā līmenī — militārās konfrontācijas līmenī.
Kad 2014.-2017. gadā Baltijas valstis visvairāk pārmeta Maskavai, Krievija nebija gatava tiešai konfrontācijai ar NATO. Nedz militārā, nedz administratīvajā, nedz ekonomiskajā ziņā. Tāpēc Krievijas valdība vienkārši ignorēja Baltijas valstis un it kā pat nemanīja to eksistenci.
Jaunā publiskā dialoga valoda, kura šobrīd tiek veidota ar Baltijas valstīm, liecina par Krievijas gatavību tiešai sadursmei ar NATO.
Tagad informācija par šīs sadursmes sekām ir nodota Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, kuru dēļ un kuru teritorijā šī sadursme var notikt.