Ekspertu aprindās no jauna rit diskusija par Baltijas bezpalīdzību „Krievijas agresijas“ priekšā. Tādas runas aktīvi atbalsta Baltijas valstu vadītāji – viņi labi atceras, kā pirms trim gadiem tādas pašas runas noveda pie NATO rotācijas bataljonu parādīšanās Baltijā. Taču tagad Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nāksies samaksāt par militārās aizsardzības pastiprināšanos, un Rietumi to neuzbāzīgi atgādina.
Aizsardzības pētījumu starptautiskais centrs Tallinā publicēja ziņojumu “Jūras aizsardzība un savaldīšana Baltijas reģionā”. Pārskats veltīts Baltijā iemīļotai tēmai: pašu bezpalīdzības un ievainojamības izgaršošana “krievu draudu” fonā.
Baltijas krasta līnija ir neaizsargāta. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas jūras kara spēki nespēj aizsargāt piekrasti. Mīnu tralētāji, kuri veido Baltijas valstu jūras kara flotes pamatus, pēc gadiem desmit kļūs nederīgi, taču nav, ar ko tos aizvietot, jo flote hroniski saskaras ar nepietiekamu finansējumu visās trijās Baltijas valstīs.
Kā parasti, atliek tikai cerēt uz NATO, taču ar to, kā jau vienmēr, Baltijai ir grūtības. Ziemeļatlantijas alianses galvenie jūras karaspēki apsargā Ziemeļamerikas un Rietumeiropas valstu krastu un Krievijas agresijas gadījumā Baltijas jūrā vienkārši nepaspēs izglābt Igauniju, Latviju un Lietuvu no jaunas paverdzināšanas.
Tātad Baltijas valstu valdības ar pašmāju ekspertu centru starpniecību kārtējo reizi aicina NATO valstis veltīt lielāku uzmanību Baltijas valstīm un atņemt uzmanību un resursus pašu aizsardzībai, lai dāvātu drošību sabiedrotajiem Baltijā.
“Krīzes laikā NATO aktīvi nodarbosies ar transatlantisko sakaru līniju aizsardzību un centīsies nepieļaut Krievijas piekļuvi Atlantijai. Operācijām atklātā jūrā paredzētu kara kuģu izvietošana Baltijā jāuzskata par pierādījumu tam, ka uz viņiem var paļauties,” raksta ziņojuma autori.
Vienlaikus ASV analītiskā kompānija Rand Corporation publicēja pati savu pārskatu “Krievijas agresijas savaldīšana Baltijas valstīs ar stabilitātes un pretošanās palīdzību”. Pārskata īpatnība – tās autori rūpīgi aplēsuši, cik maksās Baltijas aizsardzība ASV dolāros.
“Spēcīga tehnoloģiskā iniciatīva pretestības šūniņu apgādei visās trijās Baltijas valstīs prasīs aptuveni 125 miljonus ASV dolāru primārajiem izdevumiem aprīkojumam, kā arī apmācībai, ekspluatācijai un tehniskajai apkalpei,” baltiem paziņoja Rand Corporation militārie speciālisti.
Partizāniem, kuri organizē pretošanos līdz NATO valstu galveno spēku pienākšanai, pretestībai nepieciešami prettanku un pretgaisa ieroči. Vēl viņiem būs nepieciešamas nakts redzamības ierīces. Baltijas valstīm ieteikts uzbūvēt vairākas noliktavas produktu un amunīcijas glabāšanai nākotnes “meža brāļiem”.
Visus šos partizānu kustības organizēšanas pasākumus Baltija apmaksās uz sava rēķina, turklāt to nauda nonāks amerikāņu militāro kompāniju kabatās.
Rand Corporation militārā analīze ir jāuztver maksimāli nopietni. Pirms trim gadiem Rand Corporation militārā spēle par to, cik stundu laikā Putins okupēs Baltiju lika pamatus lēmumam izvietot Baltijas valstīs NATO rotācijas bataljonus. Tiesa, netika gan paskaidrots, kāpēc Putinam vajadzētu okupēt Baltiju, – okupēs, un basta!
Secinājums par to, ka Krievijas armija 72 stundu laikā nokļūs līdz Baltijas valstu galvaspilsētām un NATO nepaspēs ierasties palīgā, kļuva par pamatu Ziemeļatlantijas alianses militārās infrastruktūras izvēršanai Baltijā.
NATO samita Varšavā lēmums Vilņai, Rīgai un Tallinai šķita esam to nopietnākie panākumi ārpolitikā, un valstīm nav ne mazāko iebildumu pret iespēju tos atkārtot. Taču laiki ir mainījušies. Samits Varšavā notika pirms Trampa nākšanas pie varas, un militārās aizsardzības pastiprināšanos Baltija dabūja par velti.
Tagad par drošību no iedomātajiem “Krievijas draudiem” Lietuvai, Latvijai un Igaunijai nāsies samaksāt drošības “donoram” reālu naudu.
Tos pašus 125 miljonus dolāru, kuri ar grāmatveža precizitāti saskaitīti Rand Corporation pārskatā, Baltijas valstīm nāksies samaksāt amerikāņiem. Nakts redzamības ierīces, prettanku un pretgaisa ieroči, militārā amunīcija – to visu Baltijas valstu valdībām nāksies pirkt amerikāņu kompānijās un maksāt to nosaukto cenu.
Ja pirks citur, to nesapratīs pats galvenais sabiedrotais nesapratīs. Ja vispār negribēs pirkt un lūgs uzdāvināt sabiedroto saistību vārdā, nesapratīs nemaz. Patlaban Vašingtonā dominē nostādne par to, ka sabiedrotajiem ir jāmaksā amerikāņiem par drošību. Piemēram, uz sava budžeta rēķina jāceļ ASV kara rūpniecība.
Par to ir runa Rand Corporation pārskatā: kas jums jānopērk un kāda summa tam jāiztērē.
Baltijas valstu jaunās “uzvaras” militarizācijas jomā novedīs tiktāl, ka Latvija, Lietuva un Igaunija novilks saviem iedzīvotājiem pēdējo kreklu, lai samaksātu amerikāņiem par drošību.
Jāpiebilst, ka pērn Rand Corporation publicēja pārskatu “Starptautiskās agresijas efektīvas savaldīšanas prasību pētījums”, kurā atzina Krievijas militārās agresijas risku pret Baltijas valstīm.
Kāpēc gan tagad tā aicina sabiedrotos Baltijā parūpēties par prettanku ieročiem un nakts redzamības ierīcēm? Tieši tāpēc: velciet nost pēdējo kreklu un pērciet amerikaņu kara rūpniecības kompleksu.