Politika Politika

Baltijas valstis izveidoja hibrīda diplomātiskās attiecības ar Lukašenko

Attēla avots: RuBaltic.Ru
 

Tallina atteicās nosūtīt uz Baltkrieviju jaunu vēstnieku, kuru 6. jūlijā apstiprināja amatā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida. Tādējādi arī trešā Baltijas valsts sekoja Lietuvas un Latvijas piemēram un līdz minimumam samazināja savu diplomātisko klātbūtni Minskā.

"Sūtīt uz Baltkrieviju jaunu vēstnieku būtu nevietā, jo Igaunija neatzīst Lukašenko par leģitīmu prezidentu, un akreditēšanas rakstu iesniegšana ierastajā kārtībā var tikt interpretēta kā Igaunijas pozīcijas maiņa", — paziņoja Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa.

Dažas dienas iepriekš Igaunijā atgadījās interesants notikums: prezidente Kersti Kaljulaida atstādināja no amata tagadējo vēstnieci Baltkrievijā Merike Kokajevu un parakstīja rīkojumu par Jāka Lensmeta iecelšanu jaunā vēstnieka amatā. Jautājums par to, vai viņš dosies uz Minsku un iesniegs akreditēšanas rakstus Lukašenko, palika atvērts.

"Ir svarīgi apzināties, ka akreditācijas rakstu iesniegšana ir pamats vēstnieka akreditācijai uzturēšanas valstī — bez formālas akreditācijas diplomāts valstī nevar uzturēties. Tādējādi, lai vēstnieks varētu oficiāli pārstāvēt Igauniju ārzemēs, viņam ir jāiesniedz ārvalstu prezidentam akreditācijas rakstus, kurus izsniedza prezidents", — informēja Ārlietu ministrijas sakaru nodaļās direktore Āri Lemmika, liekot noprast, ka Tallina vēlas saglabāt ar Minsku normālas attiecības.

Bet kā to panākt, ja Igaunija neatzīst Lukašenko par leģitīmu prezidentu?

Dzimtenē Lensmeta iecelšanu uztvēra neviennozīmīgi. Bijušais ārlietu ministrs un opozīcijas partijas "Isamaa" ("Tēvzeme") biedrs nosauca to par lielu muļķību un labvēlības izrādīšanu pret "Lukašenko pretcilvēcisko režīmu". Cits bijušais ārlietu ministrs — Urmass Paets — pievērsa uzmanību Baltkrievijas "hibrīduzbrukumiem" Lietuvai. Kā uz šī fona var nosūtīt uz Minsku jauno vēstnieku?

Acīmredzami Igaunijas valdībā vairākas dienas norisinājās debates. Rezultātā Igaunija izlēma neiebilst pret Rietumu noteikto "partijas līniju": Jāks Lensmets uz Baltkrieviju nebrauks. Viņš pildīs "virtuālā" vēstnieka pienākumus. Analoģiski strādā ASV diplomātiskās misijas Baltkrievijā vadītāja Džūlija Fišera, kuru Baltkrievijā neielaiž (nākas sēdēt Lietuvā un gaidīt režīma maiņu).

Situācija ar Lensmeta iecelšanu ir ļoti interesanta, jo līdz šim brīdim Igaunija bija vienīgā Baltijas valsts, kurai visu šo laiku izdevās saglabāt stabilas diplomātiskās attiecības ar Baltkrieviju.

Protams, Igaunija bez ierunām atbalstīja katru sankciju paketi pret "pēdējo Eiropas diktatūru". Bet, neskatoties uz to, Igaunijas vēstniecība Baltkrievijā (tāpat kā Baltkrievijas vēstniecība Igaunijā) turpināja strādāt ierastajā režīmā.

Piemēram, neviens nav traucējis Baltkrievijas vēstniekam Vjačeslavam Kačanovam nolikt vainagus pie Bronzas karavīra 9. maijā un sniegt interviju Igaunijas valsts televīzijai. Viņam kā oficiālām Minskas pārstāvim tika iesniegta protesta nota par Baltkrievijas opozicionāra Romāna Protaseviča aizturēšanu.

Šķiet, ka Kačanova statuss nevienā nav radījis jautājumus. Bet tagad jautājumi var rasties. Ja Igaunijas vēstniekam nedrīkst atrasties Minskā, kāpēc Baltkrievijas vēstnieks turpina strādāt Tallinā?

Nav izslēgts, ka Kokajevas atstādīšana un Lensmeta iecelšana ir iemesls, lai mainītu status quo.

Patstāvīgi vai arī aktīvā sadarbībā ar rietumu kuratoriem, Igaunijas valdība nonāca pie secinājuma, ka diplomātiskās attiecības ar Lukašenko režīmu prasa pārmaiņas.

Rīgai un Viļņai šādu šaubu nav. Lietuvas diplomātiskā pārstāvniecība Baltkrievijā tika samazināta līdz minimumam kā atbilde uz "konfrontāciju uzkurinošām nedraudzīgām iniciatīvām". Atbilde nebija ilgi jāgaida: Lietuvas Ārlietu ministrija noteica, ka baltkrieviem ir jāatstāj vēstniecībā viens cilvēks, kurš pildīs konsulāras funkcijas (nesakaitot trīs administratīvi-tehniskos darbiniekus).

Ar Latviju Baltkrievija sastrīdējās 24. maijā.

Par iemeslu kļuva Baltkrievijas karoga apgānīšana Rīgas centrā.

Latvijas vēstniekam Einaram Semanim piedāvāja pamest Minsku 24 stundu laikā, pārējām vēstniecības diplomātiskajām un administratīvi-tehniskajam sastāvam iedeva nedaudz vairāk laika. Latvijas atbilde bija identiska.

Beidzot pienāca arī Igaunijas kārta. Veco Minskas vēstnieci Igaunijā atstādināja, bet jaunajām ir noteikts sēdēt mājās. Uz līdzenas vietas Igaunija izjauc diplomātiskās attiecības ar Baltkrieviju, kuras brīnumainā kārtā izdevās saglabāt pēc Lukašenko atkārtotās ievēlēšanas.

"Mūsu vēstnieka stāšanas amatā, kurai ir jānotiek septembra sākumā, ir atkarīgā no mūsu situācijas novērtēšanas Baltkrievijā, — paziņoja Igaunijas ārlietu ministre. — Mēs konsultēsimies ar mūsu partneriem un sabiedrotajiem, kuri uzskata par nepieciešamu koordinēt nacionālās rīcības un būt vienotiem šajā jautājumā".

Viņas vārdi netieši apstiprina hipotēzi, ka Igaunija atteicās nosūtīt vēstnieku uz Baltkrieviju citu valstu ietekmes dēļ.

No otras puses, pārtraukt diplomātiskās attiecības ar Lukašenko režīmu tā negrasās.

Analoģiski rīkojas pārējās rietumu valstis. Pat Lietuva, kura atzina Tihanovsku par "Baltkrievijas prezidenti", piešķīra viņas birojam diplomātisku statusu un pieķēra Lukašenko "hībrīdagresijā", par diplomātisku attiecību pārtraukumu ar Minsku pat neierunājās. Lai gan šāds solis izskatītos loģisks.

Šai situācijai būtu vērts pievērst uzmanību speciālistiem tiesību jomā. Bet pat mietpilsonim ir skaidrs, ka Baltijas valstīm ir ļoti dīvainas diplomātiskās attiecības ar Baltkrieviju.

Jāks Lensmets tagad būs "Šrēdingera vēstnieks", kurš atrodas divos pretējos stāvokļos vienlaicīgi. No vienas puses — oficiāls Igaunijas vēstnieks Baltkrievijā, no citas — pārstāv valsti, kura atsaka Baltkrievijas varai leģitimitātē.

"Hibrīddiplomātija" visā tās krāšņumā.

Raksts ir pieejams citās valodās: