Latvijas un Lietuvas statistikas biroji un demogrāfi atkal runā par Baltijas nāciju izmiršanu. Mirstība aug, dzimstība samazinās, bet Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji pārceļas uz ārzemēm un dzimtenē atgriezties negrasās. Sarunas par demogrāfisko situāciju Baltijas valstīs izrādījās priekšlaicīgas: Baltijas valstu politiķi pagājušajā gadā veda šīs sarunas, lai neaptumšotu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas simtgades svinības, ko pamatiedzīvotāji joprojām turpina pamest.
Pēc Lietuvas Statistikas departamenta datiem, aizvadītajā gadā valsts iedzīvotāju skaits saruka par 14 ar pusi tūkstošiem cilvēku. Šī gada pirmajā mēnesī iedzīvotāju skaits samazinājās par 2 tūkstošiem cilvēku. Šodien Lietuvā oficiāli dzīvo 2,7 miljoni cilvēku — gandrīz par miljonu mazāk nekā 1991. gadā Lietuvas PSR.
Faktiski šis skaitlis ir vēl mazāks, jo netiek ņemts vērā emigrantu skaits, kuri aizbrauc uz Rietumeiropu un nedeklarē savu aizbraukšanu. Patiesībā, iespējams, šobrīd Lietuvā dzīvo daudz mazāk par diviem ar pusi miljoniem cilvēku, ņemot vērā to, ka iedzīvotāju skaits nepārtraukti samazinās.
Realitātē Lietuvas iedzīvotāju skaits samazinās daudz ātrāk, nekā ziņo valsts iestādes. Statistikas departaments savos aprēķinos optimistiski neņem vērā emigrāciju, nav skaidrs, kāpēc cerot, ka emigranti noteikti atgriezīsies.
Tā pagājušajā gadā Lietuvu pameta 32 tūkstoši cilvēku. Tas ir mazāk, nekā iepriekšējos gados, tomēr priekš tik mazas valsts šis skaitlis ir biedējošs.
Lietuvieši aizlido uz Lielbritāniju, Vāciju, Norvēģiju un Īriju. Viņu attieksmi pret dzimteni atspoguļo britu imigrantu gatavība pēc ''Breksita'' atteikties no Lietuvas pilsonības par labu Lielbritānijai. Lai nepieļautu šādu sitienu Lietuvas reputācijai, tās valdība vēlas leģitimēt dubultpilsonību.
Tomēr sekas, ko var radīt Lielbritānijas izstāšanās no ES tik ļoti biedē lietuviešus, ka viņi jau tagad nodod lietuviešu pases, šādi parādot savu attieksmi pret perspektīvu atgriezties Baltijā.
''Es varu salīdzināt mūsu dzīves līmeni ar radinieku dzīves līmeni Lietuvā: lai kaut ko nopelnītu, viņiem ir jāstrādā vairākās darbavietās. Kad mēs atgriežamies Lietuvā un redzam vietējas cenas, mums atkarājas žoklis. Lielbritānijā, iespējams, ir dārgi, dzīve nav viegla, bet tu strādā un tavu darbu novērtē. Strādā un nopelni'', — Lietuvas mēdijiem stāsta Gintare, kura atteicās no Lietuvas pilsonības, lai dzīvotu Lielbritānijā. ''Patiesībā par pilsonības maiņu mēs domājām jau vairākus gadus. Apmēram 10 gadus. Mēs neplānojam atgriezties Lietuvā'', — skaidro Gintare.
Pēc Lietuvas Iekšlietu ministrijas datiem, tādu ka Gintare, pagājušajā gadā bija 155 cilvēki.
Līdzīgu attieksmi pret dzimteni izrāda arī Latvijā. Pēc sociologu datiem, katrs trešais Latvijas jaunietis ''sēž uz koferiem'': izrāda gatavību jebkurā brīdī aizbraukt no Latvijas. Ņemot vērā mūsdienu jauniešu emigrācijas tempus, gadsimta vidū 60% valsts iedzīvotāju būs cilvēki, kas ir vecāki par 65 gadiem.
Visbiežāk no Latvijas aizbrauc jauni vīrieši. Ārzemēs latvieši biežāk veido ģimenes un dzemdē bērnus nekā dzimtenē. Emigrē cilvēki ar augstāku izglītības līmeni, Latvijā paliek — ar zemāku. Ārzemēs augsti kvalificēti speciālisti no Latvijas strādā tādās nozarēs, kurās Latvijā katastrofiski trūkst speciālistu. Tie ir inženieri, ārsti.
Katra no šīm socioloģiskajām likumsakarībām skan kā pļauka Latvijas realitātei.
Tāpat ka lietuvieši, aizbraukušie latvieši nesteidzās atgriezties dzimtenē. Pēc Latvijas emigrantu aptaujām simts pasaules valstīs, stingri nolēmuši atgriezties Latvijā 16% aizbraukušo. Vēl 40% atgriezīsies, ja situācija valstī uzlabosies, pārējais vairākums vispār neplāno atgriezties.
Tomēr depopulācija Baltijas valstīs nav saistīta tikai ar migrāciju.
Iedzīvotāju skaits Latvijā un Lietuvā samazinās dabiskā zuduma dēļ, īsāk sakot — mirstības dēļ.
Dzimstība Lietuvā šogad samazinājās par 9,6% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Mirstība palielinājās par 2,5%. Noslēgto laulību skaits ir zemāks par šķiršanu skaitu.
Tikpat skumji dati ir arī Latvijā, kuras simtgade tika atzīmēta ar dzimstības antirekordu. Centrālā Statistikas pārvalde ziņo, ka pagājušajā gadā no janvāra līdz novembrim valstī piedzima 17 800 bērnu. Tas ir par 7,5% mazāk nekā 2017. gadā. Bet decembrī tika uzstādīts absolūtais mēneša antirekords visā novērojumu vēsturē — 1292 bērni.
Dzimstība Latvijā krīt vairākus gadus pēc kārtas, mirstība to ievērojami pārsniedz. Rezultātā Latvija iekļuva desmit valstu sarakstā ar visstraujāko iedzīvotāju skaita samazināšanos.
Visi šie statistikas dati pilnībā apgāž Baltijas valstu politiķu sarunas par to, ka demogrāfiskās katastrofas virsotne Latvijā un Lietuva ir garām un tagad situācija sāk uzlaboties.
''Par šo tēmu angļiem ir labs teiciens wishful thinking — kad mēs domājam tā, kā mums gribētos domāt, pieņemot vēlamo par esošo, — paziņojumus par Latvijas migrācijas balansa uzlabošanos komentē Latvijas Universitātes profesors, demogrāfs Mihails Hazans. — Lai gan ekonomiska situācija uzlabojas, parādās arvien vairāk iespēju iekārtoties labi apmaksātā darbā dažās nozarēs, bet vidēja alga pārvarēja psiholoģisko barjeru 1000 eiro, Latvijai pagaidām nav pamata gaidīt migrācijas brīnumu. Es nedomāju ka no liela mīnusa, mēs pēkšņi iziesim nullē. Lielāka daļa faktoru, kas liek cilvēkiem aizbraukt, nekur nav pazuduši''.
Demogrāfiskā stāvokļa uzlabošanas redzamība Baltijas reģionā tika radīta, tikai pateicoties Ukraiņu viesstrādnieku ''bezvīzu'' pieplūdumam. Pateicoties lielam ukraiņu skaitam radās ilūzija, ka iedzīvotāju kopējā skaita samazināšanas ir palikusi lēnāka, un starpība starp aizbraukušiem no Latvijas un Lietuvas un tiem, kas atgriezās, vairs nav tik dramatiska.
Baltijas valstu politiķi zināja, ka tā ir ilūzija, zināja, kas to ir izraisījis, bet par godu savu valstu simtgadei apzināti maldināja iedzīvotājus un pārliecināja, ka viss ir mainījies.
Nekas nav mainījies. Baltijas valstu iedzīvotāji, kā miruši, tā arī turpinās mirt, kā aizbrauca, tā arī turpinās aizbraukt. Tagad kad simtgades svinības ir aizvadītas, par to atkal var runāt, nebaidoties sabojāt tautiešiem svētkus.