Politika Politika

Baltijas 8 cīņas paņēmieni: kā Baltijas valstis gatavojas karam ar Krieviju

Attēla avots: news.usni.org
0  

Militārā konflikta gadījumā ar Krieviju Igaunijas valdība grasās konfiscēt civiliedzīvotājiem viņu automobiļus. Igaunijas Aizsardzības resursu departaments izveidoja sarakstu ar vairāk nekā 2700 transportlīdzekļiem, kuru īpašnieki, gadījumā ja valstī tiks pasludināts ārkārtas stāvoklis, būs spiesti tos atdot valdībai. Kādā veidā civilais transports pasargās Igauniju no «Krievijas agresijas» var tikai nojaust, tomēr līdzīgas iniciatīvas Baltijas valstīs parādās regulāri. Analītiskais portāls RuBaltic.Ru apkopoja 8 veidus, kā atvairīt Krievijas agresiju, ko izdomāja Baltijas valstis gadījumam, ja sāksies karš ar Krieviju.

1. Bruņoties ar cirvjiem

Latvijas Iekšlietu ministrija 2015. gadā izstrādāja iedzīvotājiem paredzētu rekomendāciju kopumu militārā konflikta gadījumam. Iedzīvotājus aicina pamest bīstamas teritorijas ar laicīgi sagatavotu somu, kurā jābūt pirmās nepieciešamības lietam, tai skaitā arī cirvjiem.

Lai agresors tiktu uzveikts pēc iespējas ātrāk, iedzīvotājiem ir jābūt uzmanīgiem un jāziņo tiesībsargājošiem dienestiem par aizdomīgām personām, kuras kaut kādā veidā atšķiras no vietējiem iedzīvotājiem. Vai arī par tiem, kas desantējās no gaisa vai ūdens.

Interneta vidē tika smiets par to, ka kara gadījumā latviešiem tiek piedāvāts ar cirvjiem rokās doties pie jūras krasta līnijas: lai būvētu plostus un bēgt no valsts, vai arī lai iebiedētu ienaidnieku? Kurš gan riskēs uzbrukt Latvijai, ja krastā viņu sagaida ar cirvjiem bruņota armija?

2. Lūgties Dievam

Lietuvas Aizsardzības ministrija kara gadījumā ar Krieviju cer uz Dieva atbalstu. Precīzāk, tā kalpu atbalstu: grozījumi karaklausības likumā nosaka, ka militārā konflikta gadījumā armijā tiks iesaukti arī garīdznieki.

Aizsardzības resorā uzskata, ka miera laikā garīdzniekus aiztikt nevajag, tomēr kara laikā tiem ir jāapgūst militārā pamatapmācība un jākļūst par kapelāniem.

Lietuvas bīskapu konference šos grozījumus atbalstīja.

3. Izvērst partizānu kustību

Lietuva gatavojas «Krievijas uzbrukumam», aktīvi veicot partizānu apmācības. Par to saviem lasītājiem stāstīja The Times žurnālists Toms Parfits, kurš pēc Lietuvas Strēlnieku apvienības uzaicinājuma, vēroja brīvprātīgo cīnītāju mācības. Saprātot, ka Lietuvas armija nespēs tikt galā ar Krievijas kara mašīnām, strēlnieki grasās pārņemt mežabrāļu pieredzi — sist krievus ar viegli bruņoto mobilo vienību palīdzību, kas sastāv no neregulārā karaspēka.

Strēlnieku apvienības štābā žurnālistam pastāstīja, ka pēc 2014. gada notikumiem apvienības biedru skaits ir strauji pieaudzis. Apvienībai pievienojas arvien vairāk jauniešu. Vienu vārdu sakot, kara gadījumā ņemt rokās ieroci būs gatavi gan jauni, gan veci.

Lietuvas Saeimu šī perspektīva tik ļoti iedvesmoja, ka strēlniekiem tika atļauts iegādāties un glabāt pusautomātiskus ieročus un patronas.

«Mēs runājam par to, ka strēlnieki un brīvprātīgie izmantojot savus līdzekļus, var pievienoties mūsu valsts aizsardzībai, t.i. — iegādāties pusautomātiskus ieročus», — komentēja apvienības loceklis Robertas Juodka. — Šādi mēs spēsim ilgāk aizturēt ienaidnieku, jo potenciālajam agresoram nebūs zināms patiess bruņotu iedzīvotāju skaits, kas spēs radīt pretestību. Tas palielina mūsu valsts aizsardzības potenciālu».

4. Iemācīt bērnus karot

Militāri-patriotiskai bērnu audzināšanai Baltijas valstīs tiek veltīta īpaša uzmanība: bērniem jau no agra vecuma ir jāzina, kas ir viņu ienaidnieks un kā tam ir jāpretojas. Lietuvā ar šo jautājumu nodarbojas jau minēta Strēlnieku apvienība, Latvijā — Zemessardze, bet Igaunijā — brīvprātīga zemessardzes Aizsardzības līga «Kaitseliit».

«Militāro ierindu brīvprātīgo starpā ir baikeri, bijušie karavīri, mednieki un lopkopji, — žurnālam The Atlantic savos iespaidos par redzēto Baltijas valstīs dalījās Siddhartha Mahanta». — Katrai vecuma grupai ir sava vienība, kas ir paredzēta jaunu vīriešu un sieviešu apmācībai kara taktikā un patriotismā; daži no brīvprātīgajiem ir tikai 12 gadus veci. Šo grupu dalībnieki apgalvo, ka nav politisko interešu vadīti. Viņi cenšas aizsargāt savas valsts robežas un apmācīt jaunus karavīrus, lai viņi būtu gatavi tam, ko priekš viņiem ir ieplānojis Putins».

Vadoties pēc aizliegtas «Islāma valsts» pieredzes, dažu kara uzdevumu izpildei veikls un aizdomas neradošs bērns var būt noderīgāks par pieaugušu karavīru. Kāpēc gan neiesaistīt bērnus «Dievam tīkamā» nācijas glābšanas misijā?

5. Slēpties pārvietojamās bumbu patvertnēs

Igaunijā izgudroja ļoti neparastu veidu, kā paglābties no bumbu apšaudēm: paslēpties pārvietojamos pazemes bunkuros, ko pirms vairākiem gadiem izlēma ražot uzņēmums Terramil.

Bunkuri 20 tūkstošu dolāru vērtībā var uzstādīt 90 minūšu laikā un paslēpt tajā 12 cilvēkus. Šķiet ļoti praktiski, tomēr lielu atsaucību Terramil bunkuri neguva, vismaz Igaunijā — uzņēmuma dibinātājs Krists Kirss veica pārrunas arī ar potenciālajiem pircējiem citās valstīs.

6. Likt pilsoņiem pretoties agresijai

Pagaišā gada sākumā Latvijā tika izstrādāti likuma grozījumi, kas paredz, ka iedzīvotāju pienākums ir pretoties agresoram un palīdzēt armijai kara gadījumā.

Komentējot jaunus grozījumus, Valsts Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš atcerējās 1940. gada skumjo pieredzi, kad Latvijas prezidents Kārlis Umanis aicināja iedzīvotājus nepretoties padomju karaspēkiem.

Lai šāda situācija vairs neatkārtotos, likumdošanā ir jāveic grozījumi.

«Toties tagad gadījumā, ja notiek kas nereāls un mēs zaudējam augstāko vadību, karavīri un viņu tiešie komandieri nav spiesti gaidīt norādījumus, lai sāktu cīņu par mūsu suverenitātes saglabāšanu», — apgalvo Kalniņš. Viņaprāt, pastāv vēl viens svarīgs likuma grozījumu aspekts: grozījumi padarīs agresijas cīnītāja darbības absolūti likumiskas, un nevienā starptautiskajā tiesā cilvēku nevarēs tiesāt par viņa nepaklausības akcijām.

Tomēr Latvijā Kalniņa entuziasms netiek plaši atbalstīts. «Pagaidām Aizsardzības ministrijas veiktie grozījumi Nacionālas drošības likumā, man saprotami, kā komanda lielgabala gaļas mobilizācijai īstajā stundā, kamēr valdībai būs laiks savākt koferus un paslēpties kādā drošākā vietā», — atzīmēja publicists Viktors Avotiņš.

7. Saukt palīgā emigrantus

Kara gadījumā Latvijas valdība visdrīzāk sauks palīgā savu lielo emigrantu pulku, kas iekārtojas Rietumeiropā. Ārvalstīs dzīvojošie rezervisti šodien saņem pavēstes ierasties uz militārām apmācībām. Tiesa, pamest darbu ārzemēs (pat tikai laicīgi) piekrīt ne visi. Varbūt ja sāksies karš, viņu prioritātes mainīsies?

8. Krievu rezervistu mobilizācija

Igaunija nepretojas idejai nosūtīt karā krievvalodīgus rezervistus — pat tos, kuri nepārvalda igauņu valodu. Pavēlēm šajā gadījumā tiks lietota angļu valoda. Cik saskaņota būs kara darbību realizācija, nav grūti iedomāties.

Ne visi Igaunijas iedzīvotāji atbalsta ideju par krievvalodīgo iedzīvotāju mobilizāciju. Jo, kā zināms, krievi — ir piektā kolonna.

Ne velti Igaunijas Konservatīvas tautas partijas priekšsēdētājs Marts Helme brīdināja, ka ap 5000 labi sagatavotu un apmācītu «krievvalodīgo jauniešu» it kā ir gatavi iestāties pret viņa valsti. Un kā lai tagad viņus laist karot Austrumu frontē?

Raksts ir pieejams citās valodās:
Diskusija ()