Politika Politika

Baumas par to, ka Ušakovs balotēsies EP vēlēšanās, ir apklusušas

Attēla avots: neskaties.lv
 

Kratīšana Rīgas mēra Nila Ušakova kabinetā un mājās, gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas un jaunās valdošās koalīcijas nestabilitāte – visi šie faktori padara neskaidru politisko situāciju Latvijā. Par to, no kā atkarīga nesen apstiprinātās Latvijas valdības ilgmūžība, cik lielas ir Rīgas domes atlaišanas izredzes, vai gaidāmas Saeimas ārkārtas vēlēšanas un iespējami pārsteigumi gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, analītiskajam portālam RuBaltic.Ru pastāstīja Latvijas universitātes asociētais profesors, politologs Ojārs SKUDRA.

— Skudras kungs, vai gaidāmas Rīgas domes pirmstermiņa vēlēšanas, ņemot vērā kratīšanu pie Rīgas mēra Nila Ušakova?

— Daudz kas būs atkarīgs no reģionālās attīstības ministra Jura Pūces rīcības, no tā, vai viņš iesniegs valdībai likumprojektu par domes atlaišanu, kas būs jāapstiprina parlamentam. Pagaidām man rodas iespaids, ka viņš par to neizšķirsies un viss beigsies ar frāzēm par to, ka Ušakovam ir jāatkāpjas pašam.

Latvijas universitātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra Latvijas universitātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra

Domāju, ka Pūce ir izraudzījies tādu taktiku: Ušakovam tiks izvirzīti zināmi noteikumi, ņemot vērā problēmas Rīgas satiksmē un ne tikai tur. Ja izrādīsies, ka mērs nespēj atrisināt šīs problēmas, var rasties jautājums par viņa atlaišanu. Galu galā likums paredz, ka ministrs var pieprasīt viņa atstādināšanu par amata pienākumu nepildīšanu.

— Kā tādā gadījumā situācija Rīgas satiksmē ietekmēs “Saskaņas” pozīcijas Eiropas Parlamenta vēlēšanās? Vai vēlēšanas varētu sagādāt pārsteigumus? 

— Kā noprotu, baumas par to, ka Ušakovs balotēsies vēlēšanām Eiropas Parlamentā, ir pagaisušas, savukārt Vjačeslava Dombrovska pozīcijas tas neietekmēs, jo viņš nav saistīts ar skandālu.

Manuprāt, nekādi pārsteigumi krievvalodīgo vēlētāju vidū nav gaidāmi. “Saskaņa” var saņemt 1-2 mandātus. Ja Latvijas Krievu savienība izvirzīs Tatjanu Ždanoku, Andreju Mamikinu un vēl kādu spēcīgu kandidātu, iespējams, vienu vietu saņems arī šis saraksts.

Savukārt latviešu vēlētāju vidū pēkšņi pavērsieni ir iespējami. Skaidrs, ka “Jaunā Vienotība” nespēs atkārtot savus panākumus un saņemt četrus mandātus. Pretendentu skaits uz tiem ir vairāk nekā pietiekams, un daudz kas būs atkarīgs no pārējo partiju – “Attīstībai/Par!”, Jaunās konservatīvās partijas, KPV KV un “Zaļo un zemnieku savienības” – kandidātiem. Maija sākumā uzzināsim, vai viņi spēs piedāvāt alternatīvu spēcīgajam “Jaunās Vienotības” sarakstam.

— Vai, pēc jūsu domām, Krišjāņa Kariņa valdība būs stabila, ņemot vērā koalīciju, kas to veido?

— Domāju, pirmais šķērslis ceļā pie valdības relatīvas stabilitātes būs budžeta apstiprināšana. Sākumā premjerministrs bija noskaņots visai optimistiski, cerēja, ka budžets tiks apstiprināts martā. Taču tagad stāsta, ka tas notiks tikai aprīļa beigās vai pat maija sākumā.

Acīmredzot, kad tika atvērti visi Finanšu ministrijas seifi, izrādījās, ka darba tur ir vairāk, nekā bija plānots.

Iespējams, šī gada budžeta kontekstā parādījušies jautājumi, ko nepieciešams atrisināt. Bijušais premjers Māris Kučinskis intervijā Latvijas televīzijai atklāja, ka mediķu algu palielināšani vajadzīgi 200 miljoni eiro. Taču viņš nepastāstīja, vai šī nauda bija atrasta budžeta projekta ietvaros, ko aizejošā valdība apstiprināja Eiropas Komisijā un iesniedza izskatīšanai parlamentā. Tātad, domājams, pēc budžeta aprišu apstiprināšanas 8. februārī noteikti gaidāmi kaut kādi grozījumi.

Tiesa, iespējams, valdošās partijas vilcinās ar budžeta pieņemšanu, jo gaida 2019. gada pirmā ceturkšņa provizoriskos rezultātus.

Aprīļa sākumā aptuvenā situācija ekonomikā būs skaidra. Tātad, ņemot vērā pirmā ceturkšņa rezultātus, jau būs iespējams apstiprināt budžeta galīgo variantu. Un provizoriskie rezultāti liecinās par labu vienu partiju locekļiem un kaitēs citu vēlmēm.

Pie tam Kučinska valdība izstrādāja budžetu ar perspektīvu trim gadiem. Tātad 2019. gada budžets, kā arī 2020. un 2021. gada budžeta ieskicējumi ir ļoti svarīgi, ņemot vērā banku sistēmas stabilitāti un Latvijas reitingus ārējo aizņēmumu un kredītu piešķiršanas aspektā.

Viena no reitinga kompānijām no Japānas piešķīra Latvijai reitingu A-, un tas ir visai labs rādītājs Centrāleiropas valstu un ES jauno dalībvalstu vidū.

Tāpat šī un nākamo gadu budžeti tiks izskatīti, ņemot vērā diskusiju par Eiropas Savienības ilgtermiņa budžetu. Tātad tagadējam budžetam lielā mērā jānosaka valdības kurss, ja tā plāno nodzīvot līdz rudenim ar ilgāka termiņa perspektīvu. Tas saistīts arī ar Kariņa dalību ES valstu līderu samitā, diskusijās par ES budžetu un situāciju eirozonā.

— Kas vēl līdztekus budžetam, pēc jūsu domām, var padziļināt valdības krīzi?

— Vairāki faktori, piemēram, prezidenta vēlēšanas, kurās pagaidām valda pilnīga neskaidrība. Jā, premjers pieļāva, ka būtu labi, ja valdošās partijas izvirzītu vienu kandidātu, taču pagaidām neviens cits nav izteicis savu viedokli par to. Pagaidām būtu grūti teikt, cik lielā mērā valdības stabilitāti ietekmēs vairāku kandidātu izvirzīšana, taču man šķiet, ka ne pārāk. Prezidenta pilnvaras ir visai relatīvas, un viņam nav īpašas lomas valdības darbībā.

Protams, ja valdība izirs, premjerministra kandidāta nominācija būs atkarīga no prezidenta. No šī viedokļa prezidenta loma pieaug, taču pagaidām tie ir tikai pieņēmumi.

Ir arī trešais aspekts, daudz nozīmīgāks – Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Kampaņa jau ir sākusies, kandidātu saraksti tiek sastādīti, un ir skaidrs – konkurence būs spēcīga.

Kampaņas galvenās tēmas būs saistītas ar Brexit. Manuprāt, tā būs “skarba” un zināmā mērā negatīvi ietekmēs Latvijas ārējo ekonomisko darbību. Lielbritānija taču ir relatīvi nozīmīgs mūsu valsts tirdznieciskais partneris.

Priekšvēlēšanu kampaņa var ietekmēt arī valdību – partija “Saskaņa” centīsies pārtvert lielu skaitu solījumu, ko Saeimas vēlēšanās vēlētājiem sadeva KPV LV (“Kam pieder valsts?”) un Jaunā konservatīvā partija. Protams, tas atstās pēdas citu partiju priekšvēlēšanu kampaņā un valdības politikā.

— Kā jums šķiet, kuru partiju stāvoklis valdībā ir sarežģītākais?

— Grūtības ir Jaunajai konservatīvajai partijai, ņemot vērā tās deputāta Jura Juraša izdošanu. Taču tās ir atrisināmas, piešķirot mandātu citam kandidātam, ja Jurašs kaut kādu iemeslu dēļ būs spiests Saeimu pamest.

Tomēr pagaidām man šķiet, ka valdības vājais posms ir partija KPV LV. Ne visi tās deputāti balsoja par Kariņa valdību, un es uzskatu, ka agri vai vēlu tās frakcija Saeimā sašķelsies.

No tās jau ir izslēgts Aldis Gobzems, un nedomāju, ka ar to viss beigsies. Tātad, ja KPV LV pārtrauks vai nevarēs atbalstīt valdību, tā ļoti ātri sabruks.

— Iepriekšējā intervijā jūs teicāt, ka pieļaujat Saeimas ārkārtas vēlēšanu iespēju. Vai tāds scenārijs joprojām ir aktuāls arī pēc valdības apstiprināšanas?

— Pašlaik man šķiet, ka šogad tāds variants ir jāizslēdz. Tomēr tas nenozīmē, ka tas nav iespējams vēlāk. Piemēram, ja Gobzema kungs, kurš paziņoja, ka dibinās pats savu partiju, nolems aicināt KPV LV frakcijas locekļus pāriet viņa partijā. Domājams, tā centīsies savākt parakstus referendumam jautājumā par Saeimas atlaišanu. Jā, tas būs problemātiski, taču, ņemot vērā Gobzema personību, es tādu variantu pieļauju.

Protams, jāsakrīt daudziem faktoriem, tostarp jārodas arī cilvēku neapmierinātībai ar Kariņa valdību, piemēram, sakarā ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Pagaidām tādu priekšnoteikumu nav, gluži pretēji, tiek prognozēta ekonomikas izaugsme.

Tātad jārodas labvēlīgai situācijai, un to es pagaidām tomēr nesaskatu. Savukārt prezidents par tādu soli noteikti neizšķirsies. Vasaras sākumā būs vēlēšanas, un būtu absolūti neloģiski gaidīt, ka pašreizējā parlamenta ievēlētais jaunais prezidents atlaidīs Saeimu.

Raksts ir pieejams citās valodās: