Politika Politika

Trampa un Baidena konflikts skāris arī Latviju

Attēla avots: yahoo.com
 

Milzīgs skandāls par Baidenu ģimenes korupcijas lietām Ukrainā ir skāris arī Latviju. Atsaucoties uz preses ziņojumiem, bijušā ASV viceprezidenta dēls esot «atmazgājis» naudu vienā no Latvijas bankām. Iepriekš Trampa privāts advokāts un “virspavēlnieks” cīņā ar demokrātiem Rūdijs Džuliani deva mājienu, ka Latvija ir viens no posmiem Hantera Baidena firmas nelegālo ieņēmumu legalizācijā. Latvijas valdība pēkšņi nonāca situācijā, kurā atrodas arī nelaimes brāļi ukraiņi. Kad amerikāņu “kungi” plēšās, mati plīst Austrumeiropas “kalpiem”.

Baidenu ģimenes korupcijas skandāla kopaina ir šāda: Džo Baidena dēls – Hanters – bija uzraudzības padomes loceklis uzņēmumā “Burisma”, kas pieder bijušajām Ukrainas ekoloģijas ministram Nikolajam Zločevskim. Par saviem “pakalpojumiem” Amerikas augsta ranga amatpersonas dēls saņēma 50 tūkstošu dolāru mēnesī, lai gan, ar ko viņš nodarbojās Ukrainā, joprojām nav skaidrs. Acīmredzami, ne ar ko konkrētu – Baidena uzvārds uzraudzības padomes locekļu sarakstā bija Zločevska garantija tam, ka jauna valdība viņu neaiztiks.

Bet tik lielai zivij, kā Hanters ar algu vien nepietika.

Tāpēc daļa līdzekļu pa ceļam uz Baidena-jaunākā kabatu, iespējams, izgāja nelegālās legalizācijas procesu.

Autoritatīvs amerikāņu izdevums “The Hill”, atsaucoties uz tiesas dokumentiem, paziņoja, ka no 2014. gada aprīļa līdz 2015. gada oktobrim, vairāk nekā 3 miljoni dolāru tika pārskaitīti no “Burisma” rēķina ar Baidenu saistītām uzņēmumam “Rosemont Seneca”.

Pagājušā mēnesī Rūdijs Džuliani atkārtoti izteicās par miljonu kukuļiem, kurus Baidenu ģimene saņēma no Zločevska firmas. Un norādīja uz vēl vienu interesantu faktu: aprakstīja šīs naudas “atmazgāšanas” ceļu.

Atsaucoties uz Trampa advokāta teikto, miljoni dolāru sākumā tika pārskaitīti uz Latviju, tad – uz Kipru, bet pēc tam nonāca ASV.

Turklāt Džuliani atzīmēja, ka Ukraina – Latvija – Kipra – ASV – ir ierasts «naudas atmazgāšanas maršruts».

Latvijas valdībai jau tad bija jāsāk nervozēt. Džuliani ne tikai kašķējas ar demokrātiem – viņš apgalvo, ka viņam ir dokumenti par Baidena korupcijas darbībām Ukrainā. Nav grūti iedomāties, kur viņš tos dabūja.

Kā zināms, Trampa advokāts ir divreiz ticies ar bijušo Ukrainas ģenerālprokuroru Juriju Lucenko, kurš neilgi pirms savas atkāpšanas nolēma piespēlēt republikāņiem cerībā, ka tas viņam palīdzēs saglabāt amatu jauna prezidenta valdībā. Šāds gājiens nenostrādāja, tomēr kādu kompromātu par «miegainu Džo» un viņa dēlu, viņš tomēr varēja kā avansu iedot Džuliani (Viktora Šokina laikā, kuru atlaida pēc Baidena prasības, prokuratūra nodarbojās ar “Burisma” uzņēmuma lietu). Pilnīgi iespējams, ka tur varēja būt aprakstīta minētā «atmazgāšanas» ķēde.

Tomēr izrādījās, ka viss ir vēl banālāk.

Nopludinātās atskaitēs par “Rosemont Senaca” finanšu darbību latviešu žurnālisti atrada vienu no savām bankām.

Šos dokumentus vēl pirms pāris mēnešiem analizēja “The Hill”, kad aprēķināja Hantera Baidena slepeno algu Ukrainas gāzes ieguves kompānijā. Acīmredzami pirms tam neviens nebija pievērsis uzmanību, ka «atmazgāšanas ķēdē» starp “Rosemont Seneca” un “Burisma Holdings” iekļāvās Latvijas «veļas mašīna» – Privat Bank.

Te nav, par ko brīnīties.

Bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča biedrus (Nikolajs Zločevskis ir viens no viņiem) ne pirmo reizi tur aizdomās par nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu caur Baltijas valstu iestādēm.

Vēl 2015. gadā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde ierosināja krimināllietu, kuras ietvaros tika pārbaudīti fakti par Janokuviča administrācijas iespējamo 80 miljonu dolāru “atmazgāšanu”. Vēlāk parādījās informācija, ka Ukrainas eksprezidents veica finanšu mahinācijas arī “Swedbank” Lietuvas nodaļās. Pēc Lielbritānijas preses izdevumu datiem 2014. gadā Lielbritānijā iesaldētā Zločevska nauda arī nāca no Latvijas.

Rūdija Džuliani uzbūvētā ķēde, šajā kontekstā izskatās ļoti loģiska, jo Latvijas AS “PrivatBank” – ir ukraiņu “PrivatBank” latviešu meita.

Tad kāpēc gan nedomāt, ka 2014.-2015. gadā Zločevskis nolēma izmantot pārbaudītās Baltijas valstu “mazgātuves” pakalpojumus? Baidenu ģimenei noteikti nebija iebildumu. Amerikāņiem Baltijas valstis ir tāda pati mandāta teritorija, kā Ukraina.

Pēc Vašingtonas pavēles, te var ierīkot pat slepenu CIP cietumu. Bet “nomazgāt” Baidenu ģimenes korupcijas darbību pēdas – vispār ir nieks.

Tur tā lieta, ka par kaujas laukumu starp dažādiem ASV spēka centriem kļūst, ja ne visa pasaule, tad vismaz, visa Eirāzija. Kompromātu pret Baidenu Trampa komanda meklē ne tikai Ukrainā. Ir zināms, ka “miegains Džo” ir paspējis “atstāt pēdas” Ķīnā, tāpēc Baidenu korupcijas lietas svārsts var aizšūpoties uz Ķīnas pusi.

Uz to ir jācer gan tagadējam Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, gan bijušajām Latvijas prezidentam Raimondam Vējonim.

Pēdējais 2018. gadā uzstājās Monako Enerģētikas drošības forumā, kura organizētājs ir Nikolajs Zločevskis.

Jau toreiz šis pasākums tika uzskatīts par “toksisku”. Informācija par vienas no Latvijas bankām dalību “Rosemont Seneca” un “Burisma Holdings” mahinācijās var negatīvi iespaidot Vējoni. Kā tik viņš nekļūst par vienu no otrā plāna varoņiem politiskajā realitātes šovā, kurā galvenās lomas spēlē Tramps, Baidens un Zelenskis?

Vienu var apgalvot droši: “saudzēt” Latviju Baltā nama saimnieka komandā negrasās.

2016. gada vēlēšanu kampaņas laikā ASV, Latvijas valdība atklāti atbalstīja Hilariju Klintoni. Bet Baidens toreiz runāja, ka Baltijas valstis baidās no tā, ka pie varas ASV var nākt Donalds Tramps. Kā izrādījās, bailes bija veltas: Latvija, Lietuva un Igaunija amerikāņu prezidentu vienkārši neuztrauc. Tomēr interesē Baidena mahināciju pēdas, kuras var atrast visneierastākajās vietās.

Latvijas valdībai tiek atvērta pavisam nepatīkama perspektīva.

Izmeklēt A/S “PrivatBank” nozīmē nostāties pret veciem draugiem demokrātiem, kuru kandidāts saglabā labas iespējas uzvarai 2020. gadā. Neizmeklēt – būt pret tagadējo Baltā nama saimnieku.

Pēc Ukrainas analoģijas liktenis var nospēlēt ar Latviju ļaunu joku. Pēc PSRS sabrukuma tā ir pieradusi bez iebildumiem pildīt aizokeāna kuratoru pavēles. Bet ko darīt, ja vieni kuratori saka vienu, bet citi prasa pavisam pretējo?

Notiekošo lieliski apraksta ukraiņu sakāmvārds: “Kungi plēšas, bet kalpiem mati plīst”.

Interesantākais ir tas, ka “kalpu” lomā nonāca cilvēki (vai arī var nonākt), kuri savās valstīs ir pieraduši būt par “kungiem” – politiķi un augsta ranga amatpersonas. To pašu Zelenski Tramps jau nolika pie vietas, kad pateica, ka nevēlējās apsveikt viņu ar uzvaru vēlēšanās, bet padevās enerģētikas ministra lūgumam, kurš lūdza precizēt “kaut ko par gāzes šķīdināšanas rūpnīcu”. Cik daudz pazemojumu, vel nāksies paciests jaunam Ukrainas prezidentam, kamēr Baidenu korupcijas lietai nebūs pielikts punkts?

Latvijas politiķi var tikai cerēt, ka viņus šis “kalpu” liktenis neskars.

Raksts ir pieejams citās valodās: