Politika Politika

Tramps paņēma Latvijas aizsardzībai paredzētos līdzekļus sienas būvniecībai uz robežas ar Meksiku

Attēla avots: dailydot.com
 

Vašingtona grasās būtiski samazināt finansēšanu Eiropas Atturēšanas iniciatīvai (European Deterrence Initiative — EDI), kura tika izveidota pēc Krimas pievienošanai Krievijai un piecu gadu laikā “izauga” līdz rekordlieliem 6,5 miljardiem dolāru. Bet tagad ASV prezidents Donalds Tramps nolēma samazināt finansēšanu: daļu līdzekļu, kuri paredzēti Krievijas “atturēšanai” NATO austrumu robežās, Tramps novirzīs savas mīļas sienas būvniecībai uz robežas ar Meksiku.

Kā zināms, amerikāņu līderis skeptiski izturas pret daudziem sava priekšteča Baraka Obamas projektiem. Tomēr EDI programmu var uzskatīt par izņēmumu: pēc iepriekšējām prezidenta vēlēšanām programmas fonds turpināja augt. Tieši Tramps 2017. gadā izvirzīja piedāvājumu palielināt asignācijas Eiropas aizsardzībai no “Krievijas agresijas”.

Ideju uztvēra ar skepsi pat daži viņa partijas biedri, jo papildus labumus karavīriem var sniegt, tikai samazinot citus budžetā paredzētus izdevumus. Toties NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs priecājās, vienlaikus uzrādot Trampa finanšu plānu, kā pierādījumu viņa uzticībai eiroatlantiskajām vērtībām.

Tomēr 2019. gadā shēma pārstāja darboties. Pēc rekordlieliem 6,5 miljardiem dolāru EDI budžetu samazināja līdz 5,9 miljardiem. Jauns Pentagona pieprasījums ASV militārās klātbūtnes paplašināšanas Eiropā atbalstītājus nepriecē.

Krievijas “atturēšanai” 2021. gadā plānots piešķirt vien 4,5 miljardus, tas ir vēl par 25% mazāk. Kongress plānu atbalstīja.

Par prioritāšu maiņu Trampa komandā kļuvis zināms pērnā gada rudenī. Baltā nama saimnieks nolēma “reiderēt” EDI fondu, lai izpildītu savu priekšvēlēšanu solījumu un atrast līdzekļus ASV un Meksikas robežas modernizēšanai – Trampa sienas būvēšanai.

Projekta dēļ starp Trampu un Kongresu 2018. gadā uzliesmoja īsts karš. ASV valdība bija pat spiesta apturēt darbību. Kopš tā laika Tramps sācis meklēt alternatīvus avotus skandalozas būvniecības finansēšanai.

Eiropas Atturēšanas iniciatīvas budžeta samazināšana ir nekas cits, ka apejas ceļš ASV Pārstāvju palātas pretestības pārvarēšanai.

“Tikmēr Baltais nams gaidāmajā oficiālajā budžeta pieprasījumā Kongresam ir gatavs lūgt mazāk naudas sienas būvniecībai, šķiet, ka administrācija arvien vairāk paļaujas uz Pentagona līdzekļiem sava mērķa sasniegšanai – papildus barjeru būvēšanai uz robežas, – raksta CNN. – Trampa administrācija apgalvoja, ka tai ir nepieciešama Kongresa piekrišana, lai novirzītu militāras finansēšanas līdzekļus pierobežas sienas būvēšanai”.

Pērnā gada septembrī Pentagons publicēja projektu sarakstu, kuriem tiks pārtraukta finansēšana, Trampa sienas būvniecības dēļ.

Projektam tiks novirzīta apmēram puse no summas, kura tiks atņemta EDI fondam – 770 miljonu dolāru.

Tas ir daudz mazāk, nekā Trampam ir nepieciešams, tāpēc “sarūks” ne tikai Eiropas Atturēšanas iniciatīva, bet arī visi citi izdevumi tā saucamajiem ārzemju ārkārtējām operācijām. Runa ir par Amerikāņu sabiedroto atbalstīšanu Afganistānā, Irākā, Sīrijā un citās valstīs.

Vēsturiskās ASV un talibu miera vienošanās kontekstā šāda pieeja šķiet absolūti loģiska. Ja viss attīstīsies pēc plāna, pēc 14 mēnešiem Afganistānā nebūs neviena ASV karavīra.

Attiecīgi kļūs pieejami ievērojami naudas līdzekļi, kuri ik gadu tika novirzīti Afganistānas “nomierināšanai’’. Kāpēc gan tagad nenovirzīt tos cīņai ar nelegāliem imigrantiem?

Analītiskais portāls RuBaltic.Ru jau rakstīja, ka pirms vēlēšanām Tramps ir ieinteresēts ASV vēsturē garākā afgāņu kara izbeigšanā. Tas būtu ideāli, jo aiziešana no Tuvajiem Austrumiem un siena uz Meksikas robežas — ir Trampa 2016. gada priekšvēlēšanu kampaņas galvenie solījumi. Lai tos īstenotu, ir atlicis pavisam nedaudz laika.

Tikmēr ar sienas būvēšanas projektu ne viss ir ideāli. Pēc pēdējās informācijas būvdarbi ir pabeigti tikai 131 jūdzi lielā posmā. Tas nozīmē, ka Trampam jebkurā gadījumā nāksies pabeigt projektu jau pēc vēlēšanām (protams, ja viņš saglabās prezidenta krēslu). Šobrīd viņš var tikai parādīt ASV iedzīvotājiem, ka Kongresa pretestība netraucēja viņam slēgt finansēšanas jautājumu.

Par šāda priekšvēlēšanu soļa upuriem kļūst Eiropas Atturēšanas iniciatīva un citi līdzīgi projekti.

Kopumā sienas būvēšanai no ārzemju programmām “izvilks” apmērām pusi nepieciešamās summas (1,8 miljardus dolāru).

Bet ir arī otra medaļas puse. Kā zināms, Tramps konsekventi kritizē Eiropu par nevēlēšanos palielināt savas aizsardzības izmaksas. Pēc Vašingtonas prasībām tikai neliels ES valstu skaits palielināja militāru budžetu līdz 2% no IKP. Kas ir saprotams: Pentagona kopēju izmaksu palielināšana un Amerikāņu Krievijas “atturēšanas” programmas “uzpūšana” motivē nepārāk.

Tagad situācijai ir jāmainās. Pēc ASV aizsardzības ministra Marka Espera vārdiem, Vašingtona tik tiešām padod signālu saviem Eiropas sabiedrotajiem.

Ja viņus uztrauc EDI finansēšanas samazināšana, tad ir pienācis īstais laiks pašiem realizēt to, kam amerikāņi pažēloja naudu. Bet, ja neuztrauc, tad amerikāņiem vispār nav jātaisnojas.

Interesanti, ka stāsts ar Trampa impīčmentu daļēji saistīts ar EDI. No EDI fonda tiek sniegta palīdzība Ukrainai, kuru ASV prezidents pagājušajā gadā nolēma turpināt. Šādi, pēc demokrātu domām, viņš šantažēja Kijevu.

Pašam Trampam bija divi skaidrojumi: sākotnēji runa bija par šo līdzekļu izmantošanas lietderības pārbaudi, tad Baltā nama saimnieks paziņoja, ka vēlas nodot Ukrainas atbalsta nastu Eiropai.

Jebkurā gadījumā, pēc grandioza skandāla neatkarīgai Ukrainai paredzētos 250 miljonus Pentagona jaunā budžeta projektā neviens neaiztika. Tas nozīmē, ka Ukrainas dēļ cietis ES valstis. Kuras tieši?

Atbildi var atrast jau pieminētajā projektu sarakstā, kuru realizāciju Pentagons nolēma atlikt, lai finansētu sienas būvniecību uz robežas ar Meksiku. Starp Eiropas valstīm pēc apturēto projektu skaita līderis ir Vācija, lai gan EDI ietvaros “ilgo projektu” sarakstā nonāk tikai viens noliktavas telpas būvniecības projekts Ramšteinas aviobāzē. No Centrālās un Austrumeiropas valstīm visvairāk tiks ietekmētas Ungārija, Rumānija, Slovākija, Igaunija un Polija.

Poļi savukārt paliks bez munīcijas noliktavas, degvielas noliktavas, divām kara bāzēm un dzelzceļa stacijas, Igaunija – bez ASV Speciālo Operāciju Spēku mācību centriem (SOF).

Protams, runa ir par pavisam pieticīgām summām. Pentagons atņēma katram pa nelielam gabaliņam. Ka runā, vācot pa kripatiņai – Trampam siena. Bet pats finansējuma pārdalīšanas fakts diez vai priecē ASV Austrumeiropas sabiedrotos. Jau septīto gadu viņi stājas pretī neatslābstošai “Krievijas agresijai”. Un te izrādās, ka Baltajā namā no Putina baidās mazāk nekā no kaut kādiem meksikāņu nelegāliem imigrantiem.

Raksts ir pieejams citās valodās:
Diskusija ()