Politika Politika

Kam jāsēž vienā kamerā ar “latviešu Breivīku”?

Attēla avots: mzk42.ru
0  

Latvijā startējis kriminālprocess pret kādu nacistu, kurš sociālajos tīklos publicējis aicinājumus iznīcināt valsts krievvalodīgos iedzīvotājus un čigānus. Šis cilvēks savās publikācijās slavēja norvēģu neonacistu Andersu Breivīku un hitleriskās Vācijas armiju. Incidentu būtu iespējams klasificēt kā atsevišķa atkritēja naida izpausmes pēc etniskā principa, taču Latvijā tamlīdzīgus izteikumus nereti atļaujas tā saucamās “elites” pārstāvji. Analītiskais portāls RuBaltic.Ru noskaidroja, ko vēl vajadzētu iesēdināt vienā kamerā ar “latviešu Breivīku”.

Edvīns Šnore, kam “kažokā iemetusies krievu uts”

Latviešu politologs un kinorežisors kļuva plaši pazīstams 2008. gadā, kad dienas gaismu ieraudzīja filma “Padomju stāsts”, kas veltīta Staļina represijām, kā arī PSRS un Vācijas sadarbībai Otrā pasaules kara priekšvakarā. Darbs nepalika nepamanīts – Edvīns Šnore izpelnījās Latvijas augstāko valsts apbalvojumu (IV pakāpes Triju zvaigžņu ordeni). Gadu vēlāk “nopelnus” cīņā ar padomju pagātni ievēroja arī kaimiņu Igaunijā – Šnore saņēma arī šīs valsts apbalvojumu – Māras Zemes krusta ceturtās šķiras ordeni.

Edvīns Šnore / Foto: А42Edvīns Šnore / Foto: А42

2014. gadā Edvīns Šnore ieņēma “padomju okupācijas” nodarīto zaudējumu aprēķina komisijas priekšsēdētāja amatu. Tomēr “popularitātes” apogejā režisors pacēlās 2017. gadā. Kļuvis par Saeimas deputātu no ultralabējās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai! – Tēvzemei un brīvībai/LNNK” , viņš viennozīmīgi pavēstīja savā rakstā:

“Kā savulaik teica sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš, ja vienreiz ielaidīs krievu uti kažokā, ārā to dabūt būs grūti. Patiešām, redzam, ka PSRS laika krievvalodīgie iebraucēji lai arī pastāvīgi gāna un sunī Latviju, prom nebrauc. Vismaz ne tādā apjomā, kā latvieši to vēlētos...”

Par krievu salīdzināšanu ar utīm Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izteica politiķim mutisku brīdinājumu.

Šnore vēl šobaltdien ir augstākā valsts apbalvojuma kavalieris.

Didzis Sedlenieks un ģenētiskās kļūdas

Rīdzinieks, žurnālists un vairāku zinātniski fantastisku daiļddarbu autors Didzis Sedlenieks atļāvās krieviem veltītus šovinistiskus izteikumus mazliet vēlāk. Diskusijā sociālajā tīklā Facebook viņš publicēja izteikumus, kuru saturu, šķiet, varētu apskaust pat Ādolfs Hitlers:

“Ar nicīgo vārdu “krievs” vai mazliet tolerantāko “krievvalodīgais” parasti apzīmē viszemākā intelekta homo sovetiqus neatkarīgi no tautības. Tā ir ģenētiska novirze no vispārcilvēciskajām vērtībām, tiem radījumiem nav nekādā vērtē nekas, pat cilvēka dzīvība. Skaidrs, ka lielākā daļa sabiedrības tādus nicina, ģenētiskai kļūdai vai slimībai nav nekāda sakara ar valodu, kādā dzīvnieks mēģina runāt,” – uzrakstīja Sedlenieks.

Izteikums radīja sašutuma vētru Latvijas krievvalodīgo pilsoņu vidū, tomēr valsts Drošības policija nesaskatīja tajā nozieguma pazīmes.

Didzis Sedlenieks / Foto: RidusDidzis Sedlenieks / Foto: Ridus

Pēc tik vienaldzīgas atrunas Latvijas Ģenerālprokuratūra saņēma sūdzību. Pēc tam Drošības policijai tika uzdots veikt papildu pārbaudi. Tomēr arī pēc tam tiesībsargi atteicās ierosināt krimināllietu pret Didzi Sedlenieku.

No krieviem nebrīvā Māra Krontāle

Vēl viena publiska persona, kas atļāvusies ksenofobus izteikumus pret krieviem, ir Latvijas radio bijusī diktore Māra Krontāle. Agrāk viņas balsī skanēja informācija Rīgas sabiedriskajā transportā. Savā lapā Twitter 2018. gadā viņa zīmēja sekojošas vēsturiskās paralēles:

“Atbrīvojāmies no baltvāciešiem. Kāpēc tā nevarētu tikt vaļā no krieviem? Saprotu, ka mani tūlīt noēdīs par rasismu vai nacismu, bet tomēr...?”

Māra Krontāle / Foto: baltnews.lvMāra Krontāle / Foto: baltnews.lv

Atgādināsim, ka baltvācieši, ko mēdza saukt arī par vācbaltiešiem, bija etniska grupa, kas līdz Otrā pasaules kara sākumam gadsimtiem ilgi dzīvoja mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā. Ģeopolitisko satricinājumu rezultātā XX gs. pirmajā pusē vācieši bija spiesti pamest savas tradicionālās dzīves vietas.

Elita Veidemane, kura “urlām” piedošanu nelūdz

Spilgts rusofobijas piemērs Latvijas mediju pārstāvju vidū ir žurnālste, Latvijas Tautas frones avīzes “Atmoda” bijusī galvenā redaktore Elita Veidemane.

Šodien viņa kļuvusi par īstu latviešu nacionālistu ruporu: viņa asi kritizē krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību aizstāvjus, iebilst pret jebkādu krievu valodas klātbūtni Latvijā.

Pirms 2018. gada Saeimas vēlēšanām dienas gaismā iznira partijas KPV LV līdera Alda Gobzema izteikums. Viņš atvainojās krieviem par to, ka uzskatījis viņus par okupantiem. Tamlīdzīgas runas ultralabējo latviešu acīs bija gluži kā sarkana lupata vērsim.

Elita Veidemane / Foto: LETAElita Veidemane / Foto: LETA

Diskusijā par Gobzema viedokli sociālajā tīklā Facebook Elitai Veidemanei pāri malām lija sašutums:

“Tad tik tālu gan, ko… Man būs jāiet lūgt piedošanu tiem urlām, kas vazājas gar “uzvaras” pieminekli un gāna Latviju? Pretīgi, Gobzema kungs! Pretīgi!”

Jāpiebilst, ka 2000. gadā žurnāliste izpelnījās Triju zvaigžņu ceturtās pakāpes ordeni.

Raksts ir pieejams citās valodās:
Diskusija ()