Politika Politika

Nils Ušakovs atgriezīsies Rīgā, ja iedzīvotājiem nepiemeklēs citu

Attēla avots: err.ee
 

Nesen notikušā sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” kongresā par valdes priekšsēdētāju Nila Ušakova vietā kļuva ilggadējais Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs. Viņam būs jāizved partija no krīzes. Cik lielas ir partijas problēmas, kāds rezultāts būtu optimāls “Saskaņai” gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, kas sagaida šo politisko spēku, vai Nils Ušakovs atgriezīsies Rīgas domē un vai tur būs “Latvijas Krievu savienība” analītiskajam portālam RuBaltic.Ru pastāstīja politologs Ojārs Skudra.

— Skudras kungs aizvadītajā “Saskaņas” kongresā tika daudz runāts par nepieciešamību pārvarēt krīzi, kurā nonākusi partija. Pēc Jūsu domām, cik būtiskas ir šī politiskā spēka problēmas?

— Pēc manām domām, ja krīze, par kuru daudzi runā, tik tiešām pastāv, tad kongresā ne reizi nav izskanējusi tās būtība. Pārsvarā partijas krīzes izpaužas divējādi: tā ir liela neveiksme vēlēšanās, pēc kā visi meklē atbildi un jautājumu, kāpēc tā ir noticis, vai arī strauja partijas biedru samazināšanās un masveida aiziešana uz citām partijām.

Tomēr neviena no šīm parādībām nav vērojama, vienīgais, kas var norādīt uz krīzi ir “Saskaņas” vieta galvaspilsētā — vadošo amatu zaudēšana Rīgas domē, lai gan daļēji tas ir noticis pēc pašas partijas iniciatīvas.

Problēmas izpaužas arī popularitātes kritumā, kas ir patiesi liels.

Nezinu, vai to var saukt par krīzi, jo atbalsta kritums ir vērojams arī daudzām citām partijām.

Ko darīt šajā situācija un kāda ir izeja no krīzes, daļēji ir atbildējusi vadības maiņa. Taisnību sakot, man ir grūti atbildēt, kāds ir problēmas mērogs, spriežot pēc Jāņa Urbanoviča pēc kongresa sniegtās intervijas, viņš atteicās publiski iztirzāt šo tēmu, norādot, ka visi jautājumi ir pusgada laikā, jārisina partijas ietvaros.

Tas nozīmē, ka popularitātes kritumam un, iespējams, pat krīzes iemesliem ir iekšējais raksturs, un tās ir jāmeklē partijas iekšienē.

— Rīgas “Saskaņas” frakcija tik tiešām pazaudēja četrus cilvēkus. Arī Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš ne reizi vien ir izteicies par savas partijas dibināšanu. Varbūt “Saskaņas” krīzē vainojams tas, ka partijas atpazīstamie biedri ir tuvu tam, lai izstātos?

 Savā ziņā Urbanovičs tam piekrita, norādot, ka vienotā organizatoriskā struktūra kļuva vāja, un partija ir zaudējusi savu monolīto raksturu. Tāpēc, jā — te var būt problēma, turklāt spriežot pēc Urbanoviča teiktā, galvenie jautājumi, kurus viņš grasās risināt — ir organizatoriskās problēmas pašā “Saskaņā”, arī tās, iespējams, varēja izraisīt centrbēdzes tendences.

Jau ir pamanāms, ka partijā parādījās vairāki spēka centri: Rīga, Daugavpils, Rēzekne, un, iespējams, Liepāja.

Runājot par Elksniņu, domāju, ka viņš neatteiksies no sava mērķa un izveidos kādu sabiedrisku organizāciju, par ko viņš atklāti runāja kongresā. Iespējams, viņš apdomā vēlēšanu norisi pēc reģionālās reformas un apsver domu, par savas ietekmes paplašināšanu arī ārpus Daugavpils. Šajā gadījumā, ka vienojošo posmu viņš redz nevis “Saskaņu”, bet tieši sabiedrisku organizāciju.

Tādejādi pastāv iespēja, ka vēlēšanās dažos Latgales reģionos startēs “Saskaņas” saraksts, kurā būs šīs organizācijas biedri, vai otrādi. Vai kas tamlīdzīgs var notikt arī citos reģionos man ir grūti pateikt, bet Rīgā nekas tāds nav gaidāms.

— Vai tā ir problēma, ka desmit gadus “Saskaņa” tika pielāgota vienam līderim Nilam Ušakovam, un viņam līdzvērtīgi cilvēki, kuri spētu sastādīt konkurenci popularitātē, tā arī neparādījās, un tagad pēc viņa aizbraukšanas uz Briseli, partija nevar atrast, kas viņu aizvietos?

— Ušakovs lika saprast, ka viņam ir laiks, un viņš ir gatavs atgriezties, pagaidot divus gadus, kurus apsolīja vadīt Urbanovičs. Turklāt nevar apgalvot, ka Ušakovs pavisam ir pametis partiju. Viņu ievēlēja par “Saskaņas” domes priekšsēdētāju, kur viņš kopā ar pašvaldību un Saeimas deputātiem apspriedis visus pamatjautājumus. Un, ja viņam ir konceptuālā izpratne par partijas iekšējiem un politiskajiem procesiem Latvijā, tad šajās domes sēdēs viņš var ļoti ietekmēt deputātu noskaņojumu.

Kā arī, kad “Saskaņas” dome uzsāks darbu, un ja sabiedrībai kaut kas kļūs zināms, tad varēs redzēt, vai tur ir kādi grupējumi vai nav. Un ja būs, tad kā viņi uzvedīsies domes sapulcēs.

Analizējot to, var precīzāk atbildēt, cik spēcīgas ir centrbēdzes tendences un vai kāds no deputātiem grasās izstāties no “Saskaņas”.

Turklāt es uzskatu, ka Ušakova aktīva dalība viedokļu un diskusiju apmaiņā var dot viņam iespēju 2021. gadā atkal startēt Rīgas domes vēlēšanās, ja nevienu citu uz šo posteni neatradīs.

Savukārt visus izteicienus par Ušakova “personības kulta” klātbūtni “Saskaņā” es uzskatu par nejēdzīgiem. Jā, protams, mītiņu laikā bija gan neskaitāmie pensijas vecuma dāmu dievināšanas saucieni, gan Ušakova roku skūpstīšana.

Tomēr saukt notiekošo par personības kultu, man šķiet, tas vairāk atgādina karikatūru. Neapšaubāmi, Ušakovam patika masu pasākumi, bet tas ir raksturīgs daudziem populāriem līderiem, un viņš nav izņēmums.

— Kongresā tika daudz runāts par situāciju Rīgas domē un par sadarbības iespēju ar partiju “Gods kalpot Rīgai”. Redzams, ka “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” attiecības nav gludas, nesaskaņas ir saistītas ar jautājumu par finansējuma piešķiršanu skolēnu brīvpusdienām. Kā Jūs domājāt, vai šīs nesaskaņas var kļūt par galvaspilsētas koalīcijas sabrukuma iemeslu?

— Šobrīd es teiktu, ka visdrīzāk nē. Protams daudz kas ir atkarīgs no tā, kā tiks pieņemts valsts budžets, kas, protams, ietekmēs arī Rīgas budžetu. Jo valsts dotācijas galvaspilsētai ir ļoti lielas. Paliek jautājums, cik daudz tiks piešķirts Rīgas Satiksmei un iepriekš minētajām programmām.

Tomēr es domāju, kā, ja valsts budžets tiks pieņemts un pagaidām nekas neliecina par pretējo, tad Rīgas budžeta dēļ nekāds nozīmīgs konflikts nav gaidāms.

Protams, būs asās diskusijas, un “Saskaņa” centīsies pierādīt, ka tā sadalītu pilsētas budžetu savādāk, bet koalīciju nepametīs.

Runājot par koalīcijas nākotni, tad šobrīd notiek gatavošanas 2021. gada pašvaldību vēlēšanām. Tomēr es neizslēgtu ārpuskārtas vēlēšanu iespējamību. Lai gan tām būs vietējā rakstura iemesli, kaut kādas iekšējās problēmas, kas nav saistītas ar valdību. Jo ja budžets tiks pieņemts, tad līdz nākamajam budžetam jeb vēl vismaz gadu, Krišjāņa Kariņa vadītais Ministru kabinets nostrādās.

Cita lieta — 1. janvārī paredzēta trešā vicemēra parādīšanās, par kuru ir jākļūst “Saskaņas” pārstāvim Sandrim Bergmanim. Tas var pastiprināt pretrunas un pat novest pie koalīcijas sabrukuma, jo kategoriska atbalsta Bergmanim nav.

Izkļauto četrinieks iestājās pret viņa kandidatūru. Tomēr iespējams, ka Rīgas mērs Oļegs Burovs spēs atrisināt šo jautājumu, kas savukārt viennozīmīgi nostiprinās viņa pozīcijas domē un savā veidā vājinās “Saskaņas ” pozīcijas.

— Tādā gadījumā ko sagaidīt “Saskaņai” pašvaldību vēlēšanās Rīgā, kāds rezultāts parādītu, ka partija ir pārvarējusi krīzi?

— Šis domes rezultātu atkārtojums. “Saskaņas” frakcijā ir jābūt minimums tikpat daudz cilvēku, cik viņiem ir šobrīd, plus četri, kuri izstājās.

Lai gan es pieņemu, ka pēc 2021. gada vēlēšanām gaisotne domē kardināli pamainīsies, īpaši latviski runājošā vēlētāja vidū, jo Baibas Brokas iestāšanās frakcijā “Rīgai!” nozīmē, ka viņa, visticamāk, plāno atkal piedalīties vēlēšanās.

Tāpat domāju, ka “Latvijas Krievu savienība” var iegūt nelielu frakciju.

Sakarā ar to, kāda var būt valdošā koalīcija, man ir grūti pateikt, un es neizslēdzu arī Saeimas scenāriju. Kad “Saskaņa”, neskatoties uz lielākās frakcijas esamību, var nokļūt opozīcijā, kas acīmredzami var negatīvi ietekmēt tās nākotni, tas ir jau 2022. gada vēlēšanās.

Raksts ir pieejams citās valodās:
Diskusija ()