Politika Politika

Latvijā aug vilšanās par izvēli Rietumu labā

Attēla avots: independent.co.uk
 

Negatīvs noskaņojums pret Rietumiem sensacionāli pārņēmis iedzīvotāju vairākumu. Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju negatīvi izsakās par Rietumvalstīm un uzskata, ka pretstatam eiroatlantiskajiem spēkiem ir vajadzīga spēcīga Krievija. Lietuvā un Igaunijā vairākums pagaidām atbalsta Rietumus, bet vilšanās sāk parādīties arī tur.

Latvijas Universitāte veica pētījumu “Ideoloģiskā polarizācija Baltijas valstu sabiedrībās”. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem tika uzdoti vienādi jautājumi par attieksmi pret savu valstu orientēšanos uz Rietumiem, kā arī lūgts novērtēt dažus ideoloģiskus apgalvojumus par savām valstīm un pasauli, kurus izsaka Baltijas valstu un Krievijas tuvināšanas atbalstītāji. 

Pētījuma rezultāti nepatīkami pārsteidza Baltijas valstu entuziastus, kuri dod priekšroku Eiropai.

Visās Baltijas valstīs aug pret Rietumiem versts noskaņojums, bet Latvijā tas pārņēma iedzīvotāju lielāko daļu, atstājot Rietumu atbalstītājus mazākumā.

Saskaņā ar sociologu iegūtajiem datiem katrs otrais Latvijas iedzīvotājs ir noskaņots pret Rietumiem. Šādu skaitu nevar norakstīt uz sabiedrības etnisko šķēlumu vai “okupantu pēcteču” faktoru. Krievvalodīgie iedzīvotāji un nepilsoņi sastāda tikai 37% no Latvijas kopēja iedzīvotāju skaita, bet pret Rietumiem vērstu noskaņojumu pauda 55% aptaujāto. Tas nozīmē, ka pret ASV, Eiropas Savienību, NATO un attiecīgi Latviju masveidā izteicās arī latvieši.

Lietuvā un Igaunijā situācija nav tik kritiska — tur Rietumu attīstības vektora piekritēji ir vairākumā. Lietuvā Rietumus atbalsta 58%, Igaunijā — 63% iedzīvotāju.

Turklāt Igaunijā, Lietuvā un Latvijā dinamika ir negatīva: entuziasms par NATO, Eiropas Savienību un pašu “sasniegumiem” sarūk, interese par attiecību uzlabošanu ar Krieviju aug.

Kā Latvijas sociologiem radās šādi rezultāti? Tika izvēlēti vairāki, dažādiem politiskiem skatījumiem raksturīgi apgalvojumi, kurus sadalīja Rietumus atbaltošos un neatbalstošos. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem tika piedāvāts atbildēt, vai viņi piekrīt šiem apgalvojumiem. Uz atbilžu pamata tika secināts, kas viņiem ir tuvāks: Austrumi vai Rietumi.

Par ko interesējās? Apgalvojumi tika sadalīti vairākos blokos. Ģeopolitiskais bloks. “Mūsu valsts interesēm atbilst cieša sadarbība ar ASV un Rietumu valstīm” (šim apgalvojam piekrīt 61% latviešu, 78% lietuviešu, 72% igauņu). “Spēcīga Krievija ir nepieciešama kā pretsvars Rietumu ietekmei” (tā uzskata 40% latviešu, 38% lietuviešu un 36% igauņu). “Pastāv konflikts starp mūsu valsts tradicionālām vērtībām un Rietumu vērtībām kopumā” (piekrīt 38% latviešu un lietuviešu un 23% igauņu).

Tam, ka Eiropas Savienība drīz sabruks, tic katrs trešais Latvijas iedzīvotājs un katrs ceturtais Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājs. Tam, ka NATO pastiprināšana Baltijas valstīs apdraud Krieviju, piekrīt gandrīz puse (45%) aptaujāto lietuviešu, kā arī trešdaļa latviešu (32%) un igauņu (31%).

Par sankciju atvieglošanu pret Krieviju izteicās 14% Lietuvas iedzīvotāju, 32% Latvijas iedzīvotāju un 27% Igaunijas iedzīvotāju. Jāatzīmē, ka atbildes variantu “atcelt” un jautājumu “Kas jādara ar Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju” aptaujas autori nepiedāvāja.

Baltijas valstīs pastāvoša masu skepse par realizējamo ārpolitiku apvienojas ar tikpat masveidīgu pesimismu par Baltijas valstīm un to tautām.

Apgalvojumam, ka viņu valsts nespēj pastāvēt, ka neatkarīga valsts, piekrīt 27% Lietuvas iedzīvotāju, 41% Latvijas iedzīvotāju un 24% Igaunijas iedzīvotāju. 18% Igaunijas iedzīvotāju, 36% latviešu un 43% lietuviešu uzskata, ka viņu tauta atrodas uz izmiršanas sliekšņa un pēc 100 gadiem pārstās eksistēt.

Ekonomiskas situācijas novērtēšanas skaitļi ir kritiski. Apgalvojumam, ka valsts ekonomika ir attīstīta vāji un nespēj nodrošināt valsts ilgtermiņa attīstību, piekrīt vairāk nekā puse aptaujāto iedzīvotāju Lietuvā (58%) un Latvijā (51%), ka arī trešdaļa Igaunijas respondentu (32%).

Apgalvojumam, ka viņu valsts eksistence ir atkarīga no ES finansiāla atbalsta, piekrīt lielāka daļa lietuviešu (81%), latviešu (79%) un vairāk nekā puse igauņu (54%). Augstu nabadzības un bezdarba līmeni savā valstī atzīst vairākums Lietuvā (74%) un Latvijā (54%) un trešdaļa iedzīvotāju Igaunijā (37%).

Pavisam bēdīgi rādītāji ir jautājumā par atteikšanos no savām valstīm. 78% lietuviešu, 81% latviešu un 54% igauņu apstiprina, ka viņu tautieši nevēlas dzīvot savās valstīs un katru dienu tās pamet. 85% latviešu un 83% lietuviešu uzskata, ka viņu politiķi ir korumpēti un nestrādā savas valsts labā (Igaunijā tie ir vien 46%).

Acīmredzama ir Baltijas valstu iedzīvotāju vilšanās ar savu valstu sociāli-ekonomisko stāvokli un perspektīvam.

Šī vilšanās rada dusmas par izvēlēto ārpolitikas virzienu. Eiropas un eiroatlantiskā integrācija vairs nešķiet, ka vēsturiskās attīstības kalngals, Brisele un Vašingtona vairs netiek uztverti, ka gaišas nākotnes vēstneši.

Baltijas valstu iedzīvotājus, kuri ir norūpējušies par to, kā pabarot sevi un ģimeni, kaitina mūsdienu Rietumu ideoloģija. Vislabāk to parāda situācija ar migrantiem, kurus Brisele spiež pieņemt un izvietot. Šajā jautājumā ir absolūta Eiropas politikas noraidīšana: pret multikulturālismu savās valstīs izsakās 73% respondentu Lietuvā, 79% Latvijā un 70% Igaunijā.

Šie skaitļi parāda, ka pret citu tautu un kultūru pārstāvju izvietošanu savā valstī iestājās arī krievu mazākumtautības pārstāvji Baltijā, skaidrs, ka runa ir par Āfrikas un Āzijas bēgļiem. Visi Baltijas valstu iedzīvotāji piekrīt, ka migrantu pieplūdums stimulēs noziedzības līmeni, bet prioritātei sociālajā aizsardzībā un darbiekārtošanā ir jābūt vietējiem iedzīvotajiem.

Beigās atklājas pavisam dīvainas lietas. Baltijas valstu iedzīvotāji kopumā neatbalsta Eiropas Savienības vienoto iekšējo tirgu un atbalsta aizprostmēru ieviešanu. 64% lietuviešu, 76% latviešu un 47% igauņu ir gatavi ierobežot importu, lai atbalstītu vietējos ražotājus. Paliek vien solis, lai padomju rūpniecības iznīcināšanu atzītu par valsts noziegumu, kuru līdz šim uzskatīja par “progresīvo” Baltijas valstu pārējās “panākuma” piemēru uz postindustriālo ekonomiku.

Baltijas valstīs notiek “Baltijas ceļa” erozija, kurš vairākas desmitgades tika uzskatīts par triumfālu un kalpoja par piemēru, ko Rietumi uzspieda visām postpadomju republikām.

Tagad Rietumi un “Baltijas ceļš” vairs nerada Baltijas iedzīvotājos tik pozitīvas emocijas. Nabadzība, bezdarbs, korupcija, emigrācija liek vilties ASV, Eiropas Savienībā un sevī.

Tas nav tas, ko viņi gribēja. Tas nav tas, ko viņi gaidīja. Viņi nonāca ne tur.

Raksts ir pieejams citās valodās:
Diskusija ()