Baltijas valstis joprojām nevar saskaņot savas pozīcijas Baltkrievijas atomelektrostacijas (BelAES) jautājumā. Rīga un Tallina piedāvā kompromisa elektroenerģijas tirdzniecības nosacījumus ar trešajām valstīm. Viļna tos noraida, aizbildinoties, ka tie neatbilst tā saucamajām antiastravjecas likumam. Citiem vārdiem sakot, Lietuva pieprasa, lai Latvija un Igaunija… izpilda Lietuvas likumus.
Kārtējās pārrunas starp Lietuvu un Latviju par BelAES jautājumu notika 1. jūlijā. Spriežot pēc visa, tās beidzās bez rezultātiem. Pēc Daiņa Kreivja vārdiem, abas puses piekrīt, ka ir nepieciešams ierobežot Baltkrievijas elektrības tirdzniecību Baltijas valstīs. Bet kā to panākt?
"Ko mēs šodien redzam no diskusijas — Latvija turpina apgalvot, ka tirgo ar Krievijas elektrību, kas nonāk Lietuvā caur Lietuvas-Baltkrievijas starpsavienojumu. Bet viņi apgalvo, ka tā ir Krievijas plūsma tikai tāpēc, ka viņiem ir Krievijas sertifikāti", — pasūdzējās Lietuvas enerģētikas ministrs.
Lai viņa teiktais būtu skaidrs, nepieciešams konteksts. Lieta tāda, ka vienošanos par elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm Latvija, Lietuva un Igaunija noslēdza vēl pagājušajā gadā. Tomēr lietuvieši atteicās to apstiprināt. Tobrīd Lietuvā notika valdības maiņa — "zemniekus", kurus apmierināja piedāvātā metodoloģija, nomainīja bezkompromisa konservatori. Rezultātā Latvija un Igaunija izmanto jaunus elektrības tirdzniecības noteikumus, bet Lietuva — nē.
Ja tic Kreivim, tad Baltijas energotirgū izveidojās paradoksāla situācija.
Fiziski elektrības plūsma no Baltkrievijas uz Lietuvu nav apturēta, bet formāli tirdzniecība tiek īstenota Rīgas biržā (šādu sistēmu konservatori mantoja no "zemniekiem", pēc kuru domām, tā palīdz nodrošināt BelAES boikotu). Latvieši pārdod Baltkrievijas elektrību uzdodot to par Krievijas. Lietuvieši nav apmierināti, bet mainīt situāciju nevar.
Rīgas pozīcija šajā strīdā ir saprotama, loģiska un secīga. Krišjāņa Kariņa valdība vēl 2019. gadā pārcēla elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm uz Latvijas-Krievijas robežu (pirms tam visas operācijas notika Lietuvā). Valdība neslēpj raizes par to, ka BelAES blokāde var radīt enerģētikas krīzi Baltijas valstīs.
Par to satraucas arī igauņi. "Mēs esam ļoti tālu panākuši pretī Lietuvai, lai ierobežotu Baltkrievijas elektrības nonākšanu mūsu tirgū. Mēs esam gatavi iet vēl tālāk, bet pastāv jautājums, kur beidzās šī robeža, jo Krievija var zaudēt interesi [pārdot elektrību Baltijas valstīm], un pārtraukt elektrolīniju ekspluatāciju", — nesen paziņoja Igaunijas ekonomikas un komunikāciju ministrs Tāavi Āss.
"Nepieciešams, lai mēs neuzņemtos riskus, kuri apdraudēs elektroapgādi. Tāpēc mēs nolēmām, kā līdz 2026. gadam mums ir mierīgi jāizšķiras, nevis sist pret sienu šķīvjus. Acīmredzami Lietuvas gatavība riskēt ir lielāka, nekā mums un Latvijai", — piebilst Igaunijas sistēmas operatora "Elering" vadītājs Tavi Veskimjagi.
Ļoti prātīga piezīme, ņemot vērā, ka Baltijas valstis joprojām ir BRELL loka daļa.
Viņu elektrotīkli strādā sinhronā režīmā ar Krieviju un Baltkrieviju. Tas nozīmē kā efektīvai BelAES blokādei nepietiek ar Lietuvas-Baltkrievijas starpsavienojuma anulēšanu — ir nepieciešams norobežoties arī no Krievijas. Latvija un Igaunija šādam scenārijam nav gatavas.
Ir grūti saprast, ko vēlas panākt Lietuva. Konservatori kritizē neprātīgu Baltkrievijas elektrības tirdzniecības sistēmu caur Latvijas biržu, bet turpina to izmantot. Viņi arī atzīst, ka realizēt tā saucamo antiastravjecas likumu šodien nav iespējams, bet tik un tā mēģina to izdarīt.
Nesen Kreivis paziņoja, ka Lietuva tomēr neiebilst pret Baltijas valstu tirdzniecību ar Krieviju caur Latvijas tirdzniecības platformu. Bet importa apjomus nepieciešams samazināt līdz "pieļaujamiem tehnisko savienojumu parametriem" — 320 megavatiem. Latvija un Igaunija kā kompromisu piedāvāja izmainīt caurlaides spējas izmantošanas koeficientu no 0,62 līdz 0,47, bet Lietuva pieprasa to pazemināt vēl vairāk.
"Mūsu likums ir ļoti skaidrs — lai [Baltkrievijas elektroenerģija] vispār nenonāktu Baltijas valstu tirgū. Tāpēc, ja Latvija izmantotu tikai savus starpsavienojumus — koeficients 0,32-0,33, Baltkrievijas elektroenerģija netiktu importēta", — atzīmē Daiņus Kreivis.
Tas ir diezgan strīdīgs apgalvojums. Paši Lietuvas konservatori atzina, ka Baltkrievijas elektrība var (uz visdrīzāk arī nonāks!) nonākt Baltijas valstīs caur Krievijas–Latvijas starpsavienojumu. Tehniski tas ir iespējams. Lietuvieši nespēs atšķirt krievu elektronus no baltkrievu, pat ja skatīsies zem mikroskopa.
Protams, pastāv elektroenerģijas izcelsmes sertifikātu sistēma, kura formāli jau strādā. Bet nedz Latvija, nedz Lietuva nespēj pārbaudīt šo sertifikātu īstumu.
Nekas netraucē Krievijai eksportēt BelAES produkciju, pievienojot neīstus sertifikātus. Konservatori par to runāja, kad vēl bija opozīcijā. Bet tagad nez kāpēc viņi klusē.
Turklāt Kreivis pēc nesenām pārrunām izteica ļoti dīvainu citātu: "Tehniskās stabilitātes nodrošinājuma nepieciešamība, stabila darba un Baltijas elektroenerģētikas sistēmas drošība ir noteikta antiastravjecas likumā, tāpēc Lietuva nodrošinās elektroenerģijas plūsmu caur Lietuvas-Baltkrievijas savienojumu, kurš atbilst šim tehniskajām prasībām".
Kā liksiet saprast šos vārdus? Antiastravjecas likums aizliedz elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm, kuras ekspluatē "nedrošās" AES. Kreivis uzstāj, ka likums ir jāpilda. Bet tajā pašā laikā Lietuva tik un tā "nodrošinās elektroenerģijas pārvadi caur Lietuvas-Baltkrievijas starpsavienojumu".
Lietuva pārkāps antiastravjecas likumu, lai… izpildītu antiastravjecas likumu.
Var pasmieties par Kreivi, bet viņš ir tikai situācijas gūsteknis, kuru izprovocēja Lietuvas Saeimas deputāti. Tieši viņi nolēma likumiski ierobežot Baltkrievijas elektrības importu pēc BelAES palaišanas. Par to, ka praktiski realizēt šo aizliegumu nebūs iespējams, tautas ievēlētie ierēdņi neaizdomājās.
Kreivja pārrunas ar Latvijas un Igaunijas kolēģiem atklāj vēl vienu interesantu antiastravjecas likumdošanas aspektu. Pēc būtības šīs likums uzliek noteiktas saistības kaimiņvalstu valdībām, bet Kreivis tās noliedz, pamatojoties uz to, ka tās neatbilst Lietuvas likumam.
Absurds, kas kļuva par realitāti: Latvijai un Igaunijai liek regulēt savu enerģētiku saskaņā ar likumiem, kurus pieņem Lietuvas Saeima.
Piemēram, tikpat labi tas var likt kaimiņiem iepirkt noteiktus sašķidrinātas dabas gāzes apjomus caur SPG-terminālu Klaipēdā. Lai gan kāpēc ņemties ar sīkumiem! Kamēr nav par vēlu, ir jāaizliedz Vācijai ekspluatēt "Ziemeļu straumi 2". Vācieši ir kārtīgi cilvēki, viņi likumu nepārkāp
s…