Politika Politika

Laiks parādīt Latvijas valdībai — nedrīkst ņirgāties par cilvēkiem

Attēla avots: polaris.lv
 

Nesen startējusi kampaņa par Saeimas atlaišanu, negaidīti parādīja sabiedrības masu aktivitāti – šodien ir savākti vairāk nekā ceturtdaļa iedzīvotāju parakstu no nepieciešamajiem 155 tūkstošiem. Kas izraisīja šādu ažiotāžu, vai ir iespējams savākt nepieciešamo balsu skaitu un pie kā var novest šāda akcija, portālam RuBaltic.Ru pastāstīja viens no šī pasākuma iniciatoriem, “Centra partijas” priekšsēdētājs Normunds GROSTIŅŠ.

— Grostiņa kungs, Jūs pārstāvat “Centra partiju”, kura sadarbībā ar biedrību “Varu Latvijas Tautai” iniciēja parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanu. Šobrīd ir savākti vairāk nekā 39 tūkstoši parakstu. Ar ko, Jūsuprāt, ir saistīta tik liela iedzīvotāju aktivitāte?

— Uzreiz atzīmēšu, ka savākto parakstu skaits ir daudz lielāks. Skaitlis, kuru Jūs nosaucāt, ir paraksti, kurus savāca interneta vietnē www.latvija.lv/pv. Tomēr notiek arī parakstu vākšana, kurus var apliecināt pie notāra vai pašvaldībās. Bet galvenokārt pašvaldības, jo pie notāra ir dārgāk.

Dažas pašvaldības apliecina šos parakstus bezmaksas un pēc tam nosūta tos mums “Centra partijai”. Citās pašvaldībās, kā piemērām Rīgā, par šo pakalpojumu ir jāmaksā — 1,43 eiro. Tomēr uz visiem Rīgas iedzīvotājiem ir tikai viena vieta, kur tiek vākti paraksti. Mēs grasāmies to pārsūdzēt, jo domājām, ka drīzuma šo vietu vienkārši nojauks. Pagaidām, protams, tur neveidojās lielās rindas, bet domāju, ka drīz tas var mainīties.

Līdz ar to savākto parakstu skaits ir daudz lielāks par 39 tūkstošiem. Pagaidām es nevaru pateikt par cik, bet par pāris tūkstošiem noteikti.

Aktivitāte tik tiešām ir rekordliela, nekas tāds nav bijis visā jaunākajā Latvijas vēsturē. Tas dod pārliecību, ka vajadzīgais balsu skaits tomēr tiks savākts.

Jauns parlaments ir aizskāris vairākas iedzīvotāju grupas, cilvēkus vienkārši apmānīja. Ievēlētie politiķi pirms vēlēšanām solīja, ka minimāla alga un pensijas sasniegs 500 eiro, neapliekamais minimums arī būs 500 eiro, bet neko no solītā negrasās izpildīt. Turklāt tika solīts celt algas mediķiem, pat tika pieņemts attiecīgais likums, tomēr solītā nauda netika atrasta.

Tātad politiķi izlēma, ka viņi var 4 gadus mierīgi sēdēt Saeimā, ņirgāties par iedzīvotājiem un palikt nesodīti. Tomēr parakstu vākšana parādīja, ka situācija ir mainījusies un viņiem tas neies cauri.

Valdību pārsteidza tautas aktivitāte. Daži deputāti uzreiz steidzās paziņot, ka pie visa ir vainīga Krievija, ka Vladimirs Putins gandrīz vai personīgi deva komandu par parakstu vākšanu. Tomēr priecē tas, ka cilvēki pārstāja ticēt šiem meliem.

Mēs, “Centra partija”, ar parakstu vākšanu vietnē www.latvija.lv, faktiski izveidojām platformu, kurā katrs vēlētājs var dod signālu valdībai — pieprasīt pārtraukt bardaku un izveidot kvalitatīvu valsts pārvaldi.

Es uzskatu, ka savākt nepieciešamo parakstu skaitu ir sabiedrības interesēs.

Tas audzinās valdību — jebkurš, kurš atnāks Saeimā, zinās, ja politiķi uzvedīsies cūciski, viņi ātri pazaudēs savu vietu.

Parakstu vākšana jau ir atstājusi ietekmi — savu amatu var pazaudēt labklājības ministre Ilze Viņķele. Šķiet, ka premjers vēlas padarīt viņu par “grēkāzi”. Sāk parādīties arī runas, ka tomēr ir jāatrod mediķiem solītā nauda. Un es neizslēdzu, ka šī nauda var tikt atrasta, jo mūsu valdošās partijas ļoti baidās pazaudēt savus amatus.

— Vai gadījumā, ja mediķiem tiks piešķirts solītais finansējums, nesamazināsies iedzīvotāju aktivitāte parakstu vākšanā? Medicīnas darbinieki vairs neies balsot — viņu prasības tiks izpildītas.

— Tas, kas notiek šobrīd, vairs nav to 60 miljonu jautājums, kurus prasa mediķi. Jā, kā organizēta grupa viņi vairs neies parakstīties, bet tas dos signālu sabiedrībai, kā tikai tie, kas rupji prasa valdībai izpildīt savus solījumus, spēj kaut ko panākt.

Tāpēc varu iedomāties, ka mūsu palaisto mehānismu var izmantot arī citas sociālas grupas, piemērām, tie, kas nav apmierināti ar plānoto reģionālo reformu, denacionalizēto māju iedzīvotāji vai skolotāji.

Es pats esmu skolotājs Rīgas priekšpilsētā un lieliski zinu, kāda ir mūsdienu izglītības sistēma. Skola mums ir neliela, un mana alga (lai gan es pasniedzu visām klasēm) ir nepilni 400 eiro — zemāka par minimālo algu. Varu teikt, ka skolā nodarbojos ar labdarību. Mani pasauca novembrī, pirms tam skolēniem divus mēnešus priekšmets netika pasniegts — nebija iespējams atrast pasniedzēju, un es, patriotisma jūtu vadīts, pieņēmu šo aicinājumu.

Izglītības sistēma rada situāciju, kad vairākās Rīgas piepilsētās vispār nav skolotāju, jo viņi saņem mazāk par minimālo algu, bet darba viņiem ir daudz.

Es uzskatu, ka skolotāji arī var doties parakstīties par Saeimas atlaišanu, lai panāktu sava stāvokļa uzlabošanos.

— Tādā gadījumā, vai Jūs sagaidāt, ka pret Jums vai Jūsu partiju tiks organizētas nomelnojošās kampaņas? Valdošie politiķi nevēlēsies pazaudēt savus amatus un, iespējams, mēģinās diskreditēt organizatorus iedzīvotāju acīs, lai nepieļautu referendumu.

— Lai gan savu darbību plānošana nav valdošo politiķu stiprā puse, jo viņi nav spējuši pat aprēķināt budžeta pieņemšanas rezultātus, šajā jautājumā, visdrīzāk, viņi izrādīs pretestību. Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga jau uzstājās pret parakstu vākšanu, iemesls ir skaidrs — viņas kancelejas bijušais vadītājs Mārtiņš Bondars gadījumā, ja tiks atlaista Saeima, kļūs par politisko līķi, tāpēc eksprezidente metusies viņu glābt.

Jā, es pieļauju, ka pret mums vērstas nomelnošanas kampaņas ir iespējamas, tās jau sāk parādīties, bet, manuprāt, tas tikai parāda valdošo partiju bezspēku.

Tautai vairs nav svarīgi, kurš ir iniciators. Cilvēki iet parakstīties, lai parādītu valdībai, ka viņi vairs neļaus tā ar sevi izrīkoties. Tāpēc adekvātākais veids, kā apturēt parakstu vākšanu — sākt izpildīt solījumus un kvalitatīvi pildīt savus pienākumus.

Tautai ir jāpiespiež valdība strādāt iedzīvotāju labā, bet, ja valdība nevēlas to darīt, tai ir jābūt gatavai saņemt atbilstošu reakciju. Mums ir gads, kura laikā mēs varam vākt parakstus, un tas nozīmē, ka arī valdībai ir laiks, lai apdomātu un mainītu savu attieksmi pret iedzīvotājiem. Esmu pārliecināts, ka gada laikā būs savākts nepieciešamais balsu skaits.

Ņemot vērā valdības līdzšinējo uzvedību sevis izdomātajā realitātē, nedomājot par parasto cilvēku dzīvi, es domāju, ka referenduma iznākums nebūs viņu labā. Lai gan viss ir iespējams, gadījumā, ja valdošie politiķi apdomāsies, viņiem ir izredzes saglabāt savas vietas, lai gan tās ir minimālas.

—  Pēc Jūsu domām, vai ekonomiskā nestabilitāte, kurā Latvija var nonākt referenduma gadījumā, atstās negatīvu ietekmi uz valsts ekonomisko stāvokli un attiecībām ar Eiropas Savienības vadību?

— Ja valdība rīkosies likumīgi, nekādas problēmas ar Briseli tas neradīs. Jā, Brisele atbalsta lojālus režīmus, kad valdība piekrīt saņemt daudz mazākās dotācijas uz vienu iedzīvotāju, nekā Polija, un vēl pateikties par to, cerot saņemt kaut kādus amatus Eiropas Komisijā.

Tāpēc Latvijas valdība — ir ērts partneris Briselei, un, ja Latvijas politiķi neradīs pretlikumīgus šķēršļus parakstu vākšanai, negatīva Briseles reakcija nesekos.
Ja runājam par ES ekonomiku, tā nonāk krīzē — ir palaista drukāšanas iekārta, kas parāda, ka ar Eiropas valūtu kaut kas nav kārtībā.

Esmu brīdinājis, ka atteikšanās no lata un pāreja uz eiro var radīt dažādus riskus, ieskaitot inflācijas pieaugumu, ko mēs šobrīd saņemam. Ja mēs saglabātu savu valūtu, inflācija būtu mazāka, mēs varētu efektīvāk aizstāvēt savas ekonomiskās intereses, kā to dara Polija, Ungārija un Čehija.

Tādēļ es sagaidu Latvijas ekonomiskās krīzes pieaugumu un ekonomisko kritumu, kas notiks neatkarīgi no referenduma.

Raksts ir pieejams citās valodās:
Diskusija ()