Latvijas televīzijas kanāla TV3 redakcijas rīcībā nonāca vēstule, kurā Latvijas valdība lūdz Krieviju apturēt tranzītkravu pārorientācijas procesu uz Ļeņingradas apgabala ostām. Vēstule tika saskaņota ar Ārlietu ministriju un Latvijas vēstniecību Krievijā. Turklāt žurnālistiem kļuva zināms, ka Latvijas ostu pārstāvji grasījās nosūtīt atsevišķu vēstuli saviem Krievijas kolēģiem. Cik liels ir Latvijas izmisums, ja ir jāvēršas pie "agresora-Krievijas"?
Analītiskais portāls RuBaltic.Ru vairākkārt ir rakstījis par Latvijas tranzīta nozares smagas krīzes iemesliem. Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu kravu apgrozījums samazinās, galvenokārt Krievijas kravu pārorientācijas uz Ļeņingradas apgabala ostām rezultātā.
Vēl vienu triecienu Latvijas budžeta ienākumiem radīja anomāli silta 2019.–2020. gada ziema: pazeminājās energoresursu pieprasījums un samazinājās Krievijas ogles pārkraušana.
Baltijas republikas ostas nozarē noteikti sagaidīja, ka šoruden viss mainīsies. Tomēr Krievijas ogle tā arī netika sagaidīta. Tas ir atrunāts vēstulē, kuru Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis nosūtīja Krievijas Federācijas transporta ministra palīgam Jurijam Petrovam. Dokuments nonāca televīzijas kanāla TV3 rīcība.
Latvijas puse sūdzas saviem Krievijas kolēģiem, ka Rīga, Ventspils un Liepāja nesaņem kolosālus kravu apjomus garas birokrātiskās muitas noformēšanas procedūras dēļ.
Potenciālajam klientam ir jāsaskaņo savs pasūtījums ar Korporatīvo transporta pakalpojumu centru, kas ir Krievijas dzelzceļa struktūrvienība, ar Ekonomikas attīstības ministriju un Krievijas transporta ministriju, un tad sagaidīt Krievijas dzelzceļa galīgo lēmumu.
Nekatram izdodas iziet šo kvestu līdz galam. Reimanis apgalvo, ka oktobrī Latvijas ostas varēja apstrādāt 4832 vagonus ar ogli, bet Krievijas valdība saskaņoja tikai 279. Tātad Rīga, Ventspils un Liepāja nesaņēma veselus 94% no pieprasītā kravas daudzuma!
Bet novembrī Maskava nepalaida nevienu ar Krievijas ogli krautu vagonu.
Vārds "katastrofa" ideāli apraksta šo situāciju. Latvijas ostu nozare ir kritiski atkarīga no fosilā kurināmā. Rīgas jūras ostas attīstības programma līdz 2027. gadam tika plānota, ņemot vērā, ka Krievijas ogles pārkraušana netiks samazināta.
Tomēr prognozes nepiepildās. Ko darīt?
Latvijas valdība neatrada labāku risinājumu, ka vērsties pie Krievijas.
Savā vēstulē Reimanis norāda uz kādu neformālo vienošanos, par to, ka Krievija netraucēs kravu plūsmai uz Latvijas ostām. Bet tāpēc tā arī ir neformāla, lai nepieciešamības gadījumā viena no pusēm varētu bez sirdsapziņas pārmetumiem un juridiskām sekām to pārkāpt. Neticat — pajautājiet amerikāņiem, kuri kādreiz neformāli solīja Padomju Savienībai nepaplašināt NATO uz Austrumiem...
Tajā pašā vēstījumā Reimaņa kungs atceras par jauna kravas satiksmes virziena attīstību no Kaļiņingradas uz Sanktpēterburgu. Krievija apsprieda šo projektu ar "Latvijas dzelzceļu", tomēr beigās atteicās tajā piedalīties.
Latvieši vēlas precizēt, vai atteikums ir galējs? Vai arī tomēr pamēģināsim?
Bijušais valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata šo piegājienu ne tikai par neefektīvu, bet arī par pazemojošu: "Lūdzoši vēstule nepalīdzēs, — pārliecināts Zatlers. — Tā ir Krievijas politika. Krievijas politika tika veidota ne jau vakar un pagājušogad, bet apmēram gadu 15 atpakaļ. Un bija skaidrs, ka pakāpeniski caur Latviju ies arvien mazāk un mazāk kravu, bet varbūt to vispār nebūs. Ja mēs pazemosimies, mēs tiksim pazemoti vēl tālāk. Un nekāda pozitīva efekta tagad kādam, kas ir vājš un lūdzās, kaut kas tiks dots, tas nenotiks".
Pie cita viedokļa pieturas Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs: "Es domāju, ka mums tomēr ir jābūt pietiekami līdzsvarotiem. Nebrauksim pa grāvjiem. Vieni ir, kas saka, taisīsim ciet tagad pilnīgi visu ekonomisko sadarbību — tas vienkārši nav iespējams. Un otri saka — nē, ziniet, visa mūsu politiskā nostāja ir jāmet ārā, lai bizness rullē. Es nesaprotu, kas mums dažreiz Latvijā ir, ka mums kaut kā ir grūti braukt pa ceļa vidu — būt samērīgiem, būt principiāliem principiālos jautājumos, būt praktiskajiem, bet nevis nēsāties no viena grāvja otrā".
Cik saprātīgs cilvēks ir šis Rinkevičs! Bet kur viņš bija 2014. gadā, kad Baltijas valstis karstasinīgi atbalstīja sankciju karu sākumu un palīdzēja Barakam Obamam "plēst lupatās" Krievijas ekonomiku? Bija tur pat — Latvijas ārlietu ministra amatā.
Vienkārši toreiz likās, ka Putina vara drīz beigsies. Tomēr Putins palika, bet Krievijas tranzīts, otrādi, aizgāja.
TV3 redakcija apgalvo, ka bija vēl viena vēstule, kuru uzrakstīja paši ostu nozares pārstāvji, bet nespēja to saskaņot Ārlietu ministrijā. Acīmredzami tās saturā bija atklāts lūgums apžēloties.
Netieši to apstiprināja pats Rinkevičs: "Jā, ir bijuši dažādi projekti, ir bijis viens projekts, kuru es pats nesen redzēju. Ja jūs to redzētu, tad jūs tiešām varētu teikt, ka tornis ir ne tikai lūdzošs. Tur jau tonis bija vienkārši kliedzoši nepieņemams suverēnai valstij. Bet šo projektu negatavoju, cik es zinu, pat valsts pārvaldē".
Latvijas stividoriem var tikai just līdzi.
Sākumā valsts valdība atņēma iespēju pelnīt ar Krievijas kravu pārkraušanu, bet tagad neļauj vērsties pēc palīdzības pie "kaimiņa-agresora".
Lai gan ar vēstulēm situāciju nevar uzlabot. Prezidentam Zatleram ir taisnība: stratēģiskais lēmums par Krievijas kravu pārorientāciju tika pieņemts pirms vairākiem gadiem. Šodien šis projekts iziet finiša taisnē. Tāpēc nevajag pazemoties Kremļa priekšā!
Pastāv laba alternatīva, kuru piedāvā pats Zatlers: koncentrēties uz kravām no... Somijas. Valsts ar nedaudz vairāk nekā 5,5 miljoniem iedzīvotājiem, kura nekad nav eksportējusi savu produkciju caur Latvijas ostām un kurai tas nav vajadzīgs, sola ostu nozarei neizsmeļamas bagātības.
Lai dzīvo Somijas tranzīts! Atliek tikai izslaucīt no Rīgas, Ventspils un Liepājas netīras "Putina" ogles pārpalikumus.