"Rail Baltica" nodošana ekspluatācijā kārtējo reizi tiek pārcelta, šoreiz līdz 2030. gadam. Uzņēmuma "Rail Baltica" valdes priekšsēdētājs apsolījis, ka 2030. gadā projekts tik tiešām tiks pabeigts. Ar ko kārtējo reizi uzjautrināja tos, kuri gadu desmitiem vēro Baltijas "gadsimta projekta" mūžīgo būvniecību. Eiropas Savienības lielākā infrastruktūras projekta Baltijas valstīs realizācijas jēga ir "zāģēt" un tiešā nozīmē ierakt zemē Eiropas Savienības budžeta līdzekļus.
"2026. gads līdz šim brīdim bija mūsu pašu mērķis, Eiropas līmenī tas nebija akmenī kalts. Diemžēl tagad ir skaidrs, ka iepriekšējais grafiks vairs nav reāls. No vienas puses, to nav iespējams realizēt tehniski un, no otras puses, būvniecības ziņā, finansējums nesedz visu projektu," norādīja "Rail Baltica Estonia" valdes priekšsēdētājs Tenu Grinbergs.
Grinberga vārdi nozīmē, ka Rail Baltica dzelzceļa atklāšana atkal tiks pārcelta. Šoreiz līdz 2030. gadam. Un 2030. gadā to tik tiešām palaidīs! Ja iepriekšējais "gala termiņš" – 2026. gads, Baltijas valstīm bija "akmenī kalts", tad jaunais būs izliets bronzā.
Visiem, kas gadu desmitiem seko dzelzceļa "Rail Baltica" būvniecības epopejai, šādi "dzelzs" solījumi par nelaimīgās šaursliedenes nodošanu ekspluatācijā, atgādina alkoholiķa solījums atmest dzeršanu un tuvākajā algas dienā pārnākt mājās skaidram kā stikliņš.
Pēc kā, protams, viņš atrāpo mājās piedzēries, un turpina dzert vēl nedēļu no vietas.
Līdzīgi ar Rail Baltica. Dzelzceļu no Skandināvijas uz Centrāleiropu caur Baltijas valstīm projektē un būvē jau ceturtdaļgadsimtu, bet ekspluatācijā nodošanas termiņš tikmēr attālinās arvien tālāk un tālāk. Katru reizi tiek konstatēts, ka ar Eiropas Savienības piešķirto finansējumu nepietiek.
Lūk, arī tagad Rail Baltica valdes priekšsēdētājs sūdzas, ka "finansējums nesedz visu projektu". Lai gan gada sākumā Latvija, Lietuva un Igaunija draudēja bloķēt ES Ekonomikas atjaunošanas fondu, ja Brisele nepiešķirs viņiem pusotru miljardu eiro Rail Baltica darbu pabeigšanai.
Brisele toreiz kapitulēja, iedeva naudu, bet pēc dažiem mēnešiem atklājās, ka naudas atkal nav, bet ekspluatācijā nodošanas termiņš kārtējo reizi tiek pārcelts.
"Rail Baltica" projekta ieilgusi realizācija diskreditē gan Eiropas Savienības projektu kopumā, gan Baltijas valstu integrāciju Eiropā kā tādu.
Dzelzceļa būvniecības kopējās izmaksas gadu desmitiem pieaug katru gadu un ir sasniegušas 7 miljardu atzīmi (kā izradījās, ar to arī ir par maz). Pa šo laiku, ar šādu finansējumu jau būtu iespējams uzbūvēt Transsibīrijas maģistrāli, taču Rail Baltica menedžeri turpina barot sabiedrību ar "gala termiņiem" un lūdz palielināt tāmi.
Efektīvā integrētā valstī tādus menedžerus jau sen būtu ielikuši aiz restēm, bet Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdības atkāptos pēc apsūdzībām korupcijā ES fondu izmantošanā. Tomēr Brisele izliekas, ka neko neredz, vai arī tik tiešām neko nepamana.
Protams, ir grūti pamanīt, kā ziemeļaustrumu perifērijā apraka jau 7 miljardus ES naudas, bet tā arī nav uzbūvējuši ceļu, kuram šī nauda tika piešķirta. Bet, iespējams, Eiropas Savienībai ir tik ļoti nospļauties uz Baltijas valstīm, ka tā apzināti atbalsta vietējo valdību korupciju, lai tikai lieko reizi netraucētu ar lūgumiem un izrādītu lojalitāti?
Ja tā ir patiesība, tad tās ir ļoti sliktas ziņas Igaunijai, Latvijai un Lietuvai.
Eiropa nav ieinteresēta, lai Baltijas valstis attīstās, aug un tuvojas Skandināvijas un Vācijas attīstības līmenim – pieteik uzsēdīnāt tās uz dotāciju korupcijas rentes, un, lai vietējie aborigēni, ja vēlās, attīstās prētējā virzienā un atkal kļūst par pērtiķiem.
Kad "Padomju okupanti" būvēja ceļus Baltijas valstīs, cilvēki brauca šiem ceļiem un turpina braukt arī mūsdienās. Esot Eiropas Savienībā, Latvija turpina dzīvot uz sveša rēķina, tomēr ceļu būvniecībai piešķirtā nauda padomju laikos tika tērēta ceļiem, bet Eiropas nauda aiziet gigantiskās kliķes ar piekļuvi valdības līgumiem ekskluzīvā patēriņā.
Tas nozīmē, kad ES atkal beigsies nauda, Baltijai nekas nepaliks. Ne ekskluzīvais patēriņš, ne ceļi.