Ekonomika Ekonomika

Par spīti lietuviešiem un Gretai Tunbergai: Latvija uzbūvēs SDG termināli Krievijas gāzei

Attēla avots: diena.lv
 

Latvija paziņoja par SDG termināļa būvēšanu, neslēpjot, ka dara to par spīti Lietuvai. Peldošās regazifikācijas iekārtas un gāzes cauruļvada būvēšanas plāni neapmierina ne tikai lietuviešus, nobažījušies ir arī vietējie iedzīvotāji un ekologi, kuri uztraucās par Rīgas līča tīrību. Galvenais ieguvējs no afēras ar SDG termināli, bez projekta operatoriem un Latvijas ierēdņiem, kuri ir “līdzdalībā”, būs Krievija. Ņemot vērā Lietuvas pieredzi, gāze, kura nonāks Latvijas SDG terminālī, galvenokārt būs no Krievijas.

Par Latvijas plāniem uzbūvēt SDG termināli kļuvis zināms vēl vasarā. Uzņēmums “LNG-Skulte” apņēmās uzbūvēt Rīgas līcī peldošu regazifikācijas iekārtu, kura ar gāzes cauruļvadu tiks savienota ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi.

“Pasaulē lētākais” SDG terminālis tiks uzbūvēts 2,5 km attālumā no jūras krasta, netālu no Skultes ostas, kura atrodas 40 km no Rīgas. Tas ļaus Latvijai pieņemt tankkuģus ar sašķidrinātu dabasgāzi 40-170 kubikmetru apjomā.

“LNG-Skulte” — ir privāts uzņēmums, kurš, nevienu, izņemot sevi nepārstāv, tomēr uzņēmuma idejas satrauc vietējos iedzīvotājus. Latvijas piekrastes iedzīvotāji rīkoja publisko uzklausīšanu un organizēja parakstu vākšanu pret SDG termināļa un gāzes cauruļvada būvēšanu, kas var iznīcināt Rīgas līča ekosistēmu.

Šī petīcija dažu dienu laikā savāca 2,5 tūkstošus parakstu un tika iesniegta Vides uzraudzības valsts birojā. Pēc kā, par šo stāstu nedaudz piemirsa.

Bet tagad par SDG termināļa un gāzes cauruļvada būvēšanu Rīgas līcī izteicās valsts enerģētikas monopolists: tas nozīmē, ka projekta realizēšanā ir ieinteresēta Latvijas valdība.

A/S “Latvijas gāze” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis izteica atbalstu SDG termināļa būvēšanai Skultē, paziņojot, ka jauna gāzes infrastruktūra Latvijā uzlabos situāciju Baltijas valstu gāzes tirgū, jo radīs konkurenci lietuviešu SDG terminālim Klaipēdā.

SDG termināļa pretinieki, bez jau ierastajiem ekoloģijas jautājumiem, skaidri norāda uz korupciju. Opozīcijā nonākusi Zaļo uz Zemnieku savienība apgalvo, ka valdībā projektu lobē Jaunā konservatīvā partija, kuras ministri ir “līdzdalībā” ar uzņēmējiem.

Skan ticami, jo Latvija vairāk nekā citas valstis ir slavena ar savām korupcijas afērām. Tomēr, Latvijas reālijās ierēdņu personīgā interese, projekta realizācijas iespējas nevis samazina, bet gan paaugstina.

Interesantākais ir tas, ka projekta pamatojumā praktiski nav tradicionālo mantru par “enerģētiskās neatkarības iegūšanu no Krievijas” un par Kremļa “gāzes cilpas” noņemšanu.

SDG termināļa ideju Latvijā oficiāli virza ar mērķi ieriebt lietuviešiem: šādi no diplomātiskās valodas tulko ieceri “radīt konkurenci SDG terminālim Klaipēdā, lai uzlabotu situāciju Baltijas valstu dabas gāzes tirgū”.

Īsāk sakot, ārpolitiskā pamatojuma ziņā Skultes projekts – nav nekāda “Krievijas ierobežošana”, bet gan elementāra atriebība Lietuvai par kādreizējo “uzmetienu” ar SDG termināli. Atgādināsim, ka desmitgades sākumā Baltijas valstu māsas vienojas pārliecināt Eiropas Savienību piešķirt finansējumu jaunas enerģētiskās infrastruktūras būvēšanai Baltijas valstīs, aizbildinoties ar aizsardzību pret “Krievijas draudiem”.

Lietuvai bija jāiegūst elektropārvades starpsavienojums ar Zviedriju, Latvijai – SDG termināli Rīgas jūras līcī. Bija norunāts, ka abu projektu ietvaros Rīga un Viļņa lobēs viens otru, lai Briselē neatteiktu piešķirt līdzekļus ne vienam ne otram. Tomēr Lietuva rīkojās gana nesmuki: pateicoties Latvijai saņēma finansējumu elektropārvades starpsavienojumam un par saviem līdzekļiem Klaipēdā uzbūvēja SDG termināli, tā attīstībai cerot saņemt naudu no ES.

Latvija par šo “uzmetienu” brāļu republikai jau ne reizi vien ir atriebusies. Latvieši pārstāja pirkt lietuviešu SDG termināļa produkciju un pierunāja atteikties no tās arī kaimiņus, ar ko atņēma Klaipēdas “Independence” Baltijas reģionālā projekta statusu un attiecīgi Eiropas finansējumu. Izveidoja vienotu gāzes tirgu ar Igauniju un Somiju, bez Lietuvas.

Kā arī sagrāva lietuviešu Baltkrievijas AES blokādes stratēģiju, piekrītot iepirkt enerģiju no Viļņai nīstās atomelektrostacijas. Kā arī pārvilināja no Klaipēdas Baltkrievijas kravas. Bet tagad plāno savu SDG termināli, lai atņemtu lietuviešiem klientus.

Krievija ar saviem “enerģētiskās drošības draudiem” šajā ģimenes strīdā ir trešais lieks. Galu galā Krievija būs starp ieguvējiem.

Lietuvas SDG terminālis jau pieņem Krievijas sašķidrināto gāzi – pieņems arī Latvijas SDG terminālis.

Projekta iniciatori un lobisti to netiešā veidā apstiprina, jo Krieviju nemaz nepiemin. Viņi saprot, ka vēlāk var nākties sarkt, kā Lietuvai, kura pirms pieciem gadiem pamatoja savu “Indepence” termināli, ar cīņu par “enerģētisko neatkarību” no nolādētā Kremļa, bet tagad ar kaunu mēģina noslēpt Krievijas gāzes piegādes faktus SDG terminālī un iepirkt to ar starpnieku palīdzību, lai būtu pamats teikt: mēs nepērkam gāzi no Krievijas.

Latvijai afēra ar SDG termināli bez Krievijas nemaz neizdosies, jo Baltijas reģionā nav lētākas sašķidrinātās gāzes par Krievijas. Tāpēc projekta pamatojums – ieriebt Lietuvai.

Runājot par Krievijas draudiem, tie ir noderīgi. Kad Baltijas valstīm tas ir izdevīgi, “Krievijas draudi” pastāv, kad nav izdevīgi – nepastāv.

Tas pats ir ar ekoloģiju. Kad Baltijas valstīm tas ir izdevīgi, viņi iznīcina visu industriālo ekonomiku, lai glābtu dzimto dabu. Kad nav izdevīgi, tad arī Baltkrievijas AES ir ekoloģiski droša (Latvijai), un SDG termināļi tiek būvēti Kuršu kāpu tuvumā – Klaipēdas krastā ar 150 tūkstošiem iedzīvotāju. Un tiek plānots uzstādīt vēl vienu netālu no Rīgas ar 700 tūkstošiem iedzīvotāju.

Tāpēc nosacītai Greta Tunbergai Baltijas valstīs nav ko meklēt. Bet “kolektīvais Putins” saņems savu labumu no augstām attiecībām ar “Baltijas māsām”.

Raksts ir pieejams citās valodās:
Diskusija ()