Ekonomika Ekonomika

Ar Krievijas aiziešanu amerikāņi paredz Baltijas ostu katastrofu

Attēla avots: ubc-sustainable.net
 

ASV analītiķi konstatē Baltijas valstu transporta un loģistikas kompleksa krīzi, kuru izraisīja Krievijas kravu zaudēšana. Visa Baltijas tranzīta nozare tika orientēta uz Krievijas kravām, ar ko tās aizstāt Baltijas ostas un dzelzceļš nav atraduši. Tāpēc Baltijas valstu tranzīta nozares nākotne ir nolemta  pie šāda loģiska secinājuma nāca amerikāņi.

“2019. gada pirmajā pusē Krievijas kravu plūsma caur Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ostām saruka par 12,4% salīdzinājumā ar šo pašu periodu iepriekšējā gadā, tikmēr Krievijas kravu plūsma caur ostām Somu līcī krietni pieauga. Statistikas dati skaidri liecina par to, ka Maskava redz otrus, kā aizvietojumu pirmajiem un turpinās samazināt kā beramkravu, tā arī konteineru pārvadājumus caur Baltijas valstu ostām”, — teikts Džeimstaunas fonda (ASV) analītiskajā pārskatā ar daiļrunīgu virsrakstu “Krievija pārceļ kravu plūsmas no Baltijas valstu ostām uz savām”.

Šo pārmaiņu sekas ir Baltijas tranzīta infrastruktūras permanentā krīze — Džeimstaunas fonds konstatē krīzi, turklāt ar atsauci uz RuBaltic.Ru.

“Līdz šim brīdim Krievijai nebija citas izvēles, kā izmantot Baltijas valstu ostas. Padomju laikos uzstādītā dzelzceļa sistēma veda uz šīm ostām; pašai Krievijai bija salīdzinoši nelieli objekti Baltijas jūrā netālu no Sanktpēterburgas vai Kaļiņingradā, turklāt pēc1991. gada Kaļiņingrada vairs nebija savienota ar pārējo Krievijas Federācijas daļu. Bez lieka trokšņa Maskava paplašina abos reģionos esošās ostās, un tagad tur realizē strauji augošu tirdzniecības plūsmu uz Krieviju un no tās”, — raksta amerikāņu autors.

Tālāk pārskatā tiek sniegti ievērojami kravu apgrozījuma pieauguma skaitļi Primorskā (16,7%), Ust-Lugā (7,3%) un Visockā (5,3%) par šī gada pirmajiem deviņiem mēnešiem. Bet uzreiz aiz tiem — kravu apgrozījuma krituma skaitļi Baltijas valstīs. Gada pirmajos deviņos mēnešos kravu pārkraušana Rīgas ostā samazinājās par 8,7%, Liepājā — par 5,1%, Tallinā — par 8,3%.

Ņemot vērā to, ka kravu apgrozījuma absolūtais vairākums Baltijas valstīs vienmēr piederējis Krievijas tranzītam, nav iespējams nesaskatīt tendenci starp šīm divām sakarībām.

Pēc pastāvīgā klienta zaudējuma, Baltijas valstis sāk meklēt, ar ko aizvietot Krievijas kravas. Pastāv divas alternatīvas: Baltkrievija, kuras kravu plūsma šobrīd ir glābiņš Klaipēdai, un Ķīna, uz kuru ir uzliktas stratēģiskas cerības.

Tuvplānā abas alternatīvas izrādās šaubīgas. Baltkrievijas ekonomika ir cieši saistīta ar Krieviju, tās veiksmīgas attīstības pamatā — ir vēl ciešākas savstarpējās attiecības un kārtējā “integrācijas padziļināšanas” etapā neizbēgami nonāks līdz Baltkrievijas tranzīta pārorientēšanai no Baltijas uz Krieviju.

Tas attiecās arī uz citām Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES) valstīm. Tas nozīmē, ka Baltijas valstis var necerēt uz Kazahstānas un citu Centrālāzijas valstu tranzītu. Savā ziņā to atzīst arī Džeimstaunas fonds: runājot par Krievijas “spiedienu” uz Baltkrieviju un citām NVS valstīm, kurām Krievija spiež nesadarboties ar Baltijas valstīm.

Runājot par Ķīnu, amerikāņi ļauj skaidri saskatīt savu spiedienu, turklāt ne tieši, bet pastarpināti. Tiek citēti Maskavas eksperti, kuri norāda, ka NATO neļaus Baltijas valstīm attīstīt ekonomikas sakarus ar Ķīnu drošības apsvērumu dēļ. Savukārt NATO spiediena dēļ investīcijas no Ķīnas nenonāks Baltijas ostās tādā apjomā, lai kompensētu zaudējumus no Krievijas aiziešanas.

Uz kādiem faktiem balstās Maskavas eksperti savās prognozēs? Pēdējā gada vai pusotra gada laikā Balta nama un ASV Valsts departamenta pārstāvji viesojās Baltijas valstīs. Vizītes laikā Vašingtonas emisāri skaidri norādīja: nekādas stratēģiskās sadarbības ar ASV galveno stratēģisko konkurentu! Citādi, kas jūs par NATO sabiedrotajiem?

Tomēr, ja Savienotās Valstis joprojām turpinātu būvēt “Chimerica” un ar abām rokām būtu par Baltijas valstu un Pekinas sadarbības attīstību, ko tas mainītu Ventspils, Rīgas un Tallinas ostām? Baltijas valstīs Ķīnas tranzīts tik un tā nonāktu, šķērsojot Krievijas teritoriju.

Vai Krievija ļautu izmantot savu infrastruktūru šajos nolūkos, ja tai ir savas ostas Baltijas jūrā no vienas puses un sabojātās attiecības ar Baltijas valstīm no otras puses, — ir retorisks jautājums.

ASV analītiķi ir pārliecināti, ka Baltijas valstu tranzīta nozares kritums nav apturams, jo atlīdzināt zaudējumus, kurus izraisīja Krievijas kravu zaudēšana nav ar ko.

Zaudējumi ir milzīgi. Ņemot vērā apdrošināšanu un dzelzceļa nodevas, gada ienākumi no Krievijas tranzīta ir pusmiljards dolāru.

Un tas ir pagājušā gada skaitlis, laikā kad gandrīz puse Krievijas tranzīta jau aizgāja no Baltijas valstīm uz Ļeņingradas apgabalu. Kad viss tranzīts tiks pazaudēts, Baltijas valstu budžeta summārie zaudējumi būs mērāmi miljardos.

Padomus, kā rīkoties šajā krīzes situācijā, Džeimstaunas fonds saviem padotajiem nesniedz. Pirmkārt, analītiskais pārskats, nav domāts, lai sniegtu padomus. Otrkārt... kādus padomus šeit var sniegt?

Jūs paši izvēlējāties būt par mazām, bet bezgala drosmīgām piefrontes valstīm, kuras starptautiskajā politikā nodarbojas ar rusofobiju. Kāds Krievijas tranzīts?
Un, pretēji, kādu diplomātisko un militāro palīdzību no ASV jūs sagaidāt, ja vēlaties sākt ekonomiskās spēlēs ar “valsti-agresoru”, no kuras vēlaties būt pasargāti?

Gatavojiet savas ostas amerikāņu tanku pieņemšanai un neceriet noraut arī Krievijas rubli. Ja tanku sagaidīšanas procesā nomirsiet no bada, jo nebūs naudas — tās ir jūsu problēmas. Bez cilvēkiem operatīvajos plašumos, tankiem būs tikai labāk.

Raksts ir pieejams citās valodās:
Diskusija ()