“Latvijas dzelzceļš” (LDz) neattaisnoti optimistiski prognozēja savu attīstību. Ar šādu secinājumu nāca klāja Valsts kontrole, kuras ziņojums tika iesniegts Saeimas publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. Vadoties pēc nepareizām prognozēm tika veidoti dzelzceļa elektrifikācijas un citi infrastruktūras plāni. Tagad LDz ir citi uzdevumi — lūgt atbalstu no valsts budžeta un radikāli samazināt izdevumus, lai izdzīvotu.
Elektrifikācijas projekts apstājas jau brīdī, kad Eiropas Savienības Kohēzijas fonds tam piešķīra vairāk nekā 300 miljonus eiro. Šķiet, ņem un darbojies — vieglāku uzdevumu nevar iedomāties.
Tomēr, pirmkārt, “Latvijas dzelzceļš” saskārās ar problēmu, atrast atlikušo summu. Valdībā un parlamentā nevēlējas piešķirt līdzekļus no valsts budžeta, privātie investori — jo vairāk nē, bet savu līdzekļu LDz pietika tikai sevis uzturēšanai.
Otrkārt, daudzi ierēdņi un eksperti šaubījās Latvijas dzelzceļu elektrifikācijas lietderībā. Piemērām, uzņēmums “Baltijas asociācija — transports un loģistika” vēl pirms diviem gadiem brīdināja, ka projekts izrādīsies nelietderīgs ievērojamās kravu tranzīta samazināšanas dēļ.
Tas arī skaidrs: Krievija attīsta savu ostu struktūru Ļeningradas apgabalā.
LDz nepiekrita šādām prognozēm, cenšoties saglabāt kravu apgrozījumu 45-55 miljonu tonnu gadā. 2019. gada rezultāti parāda, ka tas jau ir samazinājies līdz 42 miljoniem tonnu. LDz valdes pārstāvim Mārim Kleinbergam nācās atzīt, ka jaunajā realitātē dzelzceļa elektrifikācijai nav jēgas — ES Kohēzijas fonda naudu labāk novirzīt citām vajadzībām.
Jūnijā savus secinājumus šajā jautājumā izdarīja arī Valsts kontrole. Pēc Valsts kontroles speciālistu viedokļa, lielie infrastruktūras projekti dzelzceļa sektorā (runa nav tikai par elektrifikāciju) izgāzās LDz un Satiksmes ministrijas nepietiekamās aktivitātes dēļ.
Valsts kontrolēs secinājumi ir izklāstīti ziņojumā, kas iesniegts Saeimas publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. “Finanšu līdzsvara mehānismu VAS “Latvijas Dzelzceļš” neizprotamā kārtā bija plānojusi, rēķinoties ar gluži pretēju situācijas attīstību — ka kravu pārvadājumi nesamazināsies, LDz strādās ar peļņu, un tiks pieņemti lēmumi par dividenžu izmantošanu sabiedrības vajadzībām,” — teica Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne.
Tagad peļņas vietā LDz aprēķina zaudējumus (2019. gadā tie bija vairāk nekā 9 milj. eiro) un lūdz palīdzību valdībai.
Lai nodrošinātu savu finansiālo līdzsvaru un kompensētu sabiedriskā transporta pakalpojumu izmaksas, uzņēmums no budžeta pieprasīja vairāk nekā 40 miljonus eiro.
Jautājums par dzelzceļa nozares atbalstu palika gaisā. Pēc Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Ilondas Stepanovas vārdiem, LDz var saņemt pat vairāk, nekā sākotnēji tika prasīts — 66 miljonus eiro. Tomēr precīzas prognozes, šobrīd neviens nesniedz. Pagaidām runa ir par kaut kādu “konceptuālu regulējumu”, kas padara iespējamu “Latvijas dzelzceļa” finansējumu.
Bet satiksmes ministram Tālim Linkaitam ir pavisam cita koncepcija.
Kad LDz sāka runāt par nopietnām problēmām, viņš uzreiz rekomendēja samazināt izdevumus, racionalizēties un aktīvi uzsākt jaunu kravu meklējumus.
Maijā Linkaita pozīcija nemainījās: “Ja salīdzināt mūsu dzelzceļu ar Lietuvas un Igaunijas pēc pārvestās kravas daudzuma uz vienu darbinieku un kilometru ceļa, tad mūsu efektivitāte ir daudz mazāka. Pastāv iespēja mainīt tehnoloģisko procesu, lai samazinātu cilvēku skaitu uz dzelzceļa.”
Uz jautājumu, kāpēc nacionālajai aviokompānijai airBaltic valdība piešķīra veselus 250 miljonus eiro, Linkaits atbild: “Aviācija ir mūsu viss. Ja mēs skatāmies uz Baltijas valstu iedalījumu, tad var teikt, ka Igaunija ir jūras valsts, tur ir lielākais prāmju pasažieru uzņēmums Baltijā — Tallink. Lietuvai ir konkurētspējīgāks dzelzceļš. Latvija ir aviācijas mezgls, airBaltic darbojās ne tikai Baltijas valstīs, bet arī citos virzienos, ar labu jaunu floti un mazākiem izdevumiem”.
Situāciju var salīdzināt ar mākslīgas elpošanas aparātu trūkumu slimnīcā, kad ārsti ir spiesti pieņemt lēmumu, kuru pacientu glābt. Parasti glābj to, kuram ir lielākās izredzes izdzīvot. Vadīties pēc šādas loģikas Linkaits piedāvā arī transporta un loģistikas sfērā: glābsim perspektīvo aviopārvadātāju.
Dzelzceļš vai nu pats tiks galā, vai arī kļūs par “padomju-impēriālo okupācijas” pieminekli.
LDz jau ir uz radikālā izdevumu samazināšanas ceļa — tad kāpēc ir nepieciešams valsts finansējums? Valsts budžeta dotācijas nepieciešamas gadījumā, ja pēc krīzes uzņēmums ir spējīgs atgriezt zaudētās pozīcijas. “Latvijas dzelzceļam” tas acīmredzami nespīd. Ir skaidrs, ka Krievijas kravas ir pametušas Latviju uz visiem laikiem.
Un te var piekrist Linkaita kungam.
Tagadējie katastrofālie LDz rādītāji — ir jauna realitāte, kurai ir jāpielāgojas, nevis jāizmet dzelzceļa sektorā desmitiem miljonu eiro.
Uzņēmuma valdē arī to saprot. 2020. gadā darbinieku skaitam ir jāsamazinās par 1500 cilvēkiem, kas ir apmēram ceturtdaļa. Tūkstotis cilvēku pazaudēja darbu jau jūnijā. Pastāv reālā iespēja, ka štata darbinieku skaita samazināšanas plāns pat tiks pārsniegts.
No otras puses, LDz nez kāpēc optimistiski skatās uz kooperācijas perspektīvām ar krievu kravu nosūtītājiem. “Lai arī pēdējos gados Krievijas tranzītkravu apjoms caur Latviju ir samazinājies, “Krievijas dzelzceļš” arī turpmāk būs viens no galvenajiem partneriem regulāro pārvadājumu un tranzīta projektu organizēšanā”, — paziņo LDz sabiedrisko attiecību vadītāja Ella Pētermane.
Kā partneris “Krievijas dzelzceļš”, protams, nekur nepazudīs.
Tomēr šis partneris joprojām ir orientēts uz sadarbības minimizēšanu ar Baltijas valstīm.
Kad Baltijas tranzīta pārorientācija uz Ļeņingradas apgabalu tiks pabeigta, Latvijas ostas kļūs par Krievijas “rezerves lidlauku”.
Atklāti par to neziņojot, LDz un Satiksmes ministrija atkal kāpj uz tā paša grābekļa — skatās nākotnē, kā izteicās Inese Kalvāne, paradoksāli optimistiski. Tāpat kā Rīgas ostas vadība, kura veido savu attīstības stratēģiju, rēķinoties, ka Krievijas ogles pārkraušanas apjomi tuvākajos gados nekritīsies.
Kāpēc Maskavai būtu jāapstājas pusceļā?
Elementāra loģika norāda uz to, ka tagadējais kravu pārvadājumu apjoms Latvijā — tās vēl nav dibens.
Bet gaidīt nav atlicis ilgi.