Ekonomika Ekonomika

“Koronakrīze” iznīcina Baltijas valstu infrastruktūru

Attēla avots: bb.lv
 

Koronavīrusa pandēmijas dēļ Lietuvā uz laiku pārtrauc Ignalinas atomelektrostacijas (IAES) ekspluatācijas apturēšanas darbus. Latvijas nacionālais aviopārvadātājs airBaltic regulāri atlaiž darbiniekus. Baltijas valstu dzelzceļi un ostas vēl pirms krīzes ziņoja par rekordlieliem zaudējumiem. Bet Baltijas transporta un enerģētikas infrastruktūrām, kuras vēl pirms koronavīrusa atradās kritiskā stāvoklī, COVID-19 pandēmija draud ar galīgo krahu.

No 6. aprīļa Ignalinas atomelektrostacija pāriet “saudzīgajā” darba režīmā: divu nedēļu laikā tiks izpildīts minimāli iespējamais darbu apjoms. Par iemeslu kļuva smags epidemioloģisks stāvoklis, kas iestājās Baltijas republikā. Uz publikācijas sagatavošanas brīdi laboratoriski apstiprinātu ar koronavīrusu inficēto iedzīvotāju skaits bijis pāri 800. Protams, skaitlis nav liels, tomēr valstij, kuras iedzīvotāju skaits ir mazāk nekā 3 miljoni cilvēku, ar to pilnīgi pietiek, lai sāktu uztraukties.

Ignalinas vadībai ir uzdevums maksimāli samazināt kontaktu skaitu darbinieku vidū. Daži darbinieki turpmāk turpinās strādāt attālināti, bet ap tūkstoš darbinieku tiks laisti dīkstāvē (darba samaksu viņiem sola saglabāt). Noteikt karantīnu atomelektrostacijā — ir labs risinājums, jo pēc energobloku slēgšanas, tā vairs nenes nekādu labumu valsts ekonomikai.

Ja citiem uzņēmumiem cīņa ar koronavīrusu ir sasaistīta ar ienākumu zaudēšanu, tad Ignalinas AES šis jautājums nav aktuāls. Nevar zaudēt to, kā nav.

Tomēr tas nenozīmē, ka “koronakrīze” neskars IAES.

Pagājušā gada septembrī Lietuvā tika uzsākta kodolatkritumiem paredzētās glabātuves būvniecība. Pirms dažām dienām tika izsludināts konkurss divu dzelzsbetona moduļu būvniecībai. Aptuvena objekta cena — 73,1 miljoni eiro. Lielāko daļu nepieciešamo līdzekļu nodrošinās Eiropas fondi. Viss jau būtu labi, tomēr runa ir par īpaši zema radioaktivitātes līmeņa atkritumiem. Ko darīt ar atlikušo radioaktīvo atkritumu daļu pagaidām nav skaidrs.

Sauļa Skverneļa valdība pagājušajā gadā uzstājās ar iniciatīvu uzsākt līdzekļu vākšanu ilgdzīvojošo radioaktīvo atkritumu glabātuves būvniecībai, kura pēc plāna ir jāuzsāk 2056. gadā. Tomēr rūpēties par šiem plāniem ir jāsāk jau šodien, jo jautājuma cena ir — 2,5 miljardi eiro.

Dokumentā, kuru izstrādāja Lietuvas Enerģētikas ministrijā, tiek piedāvāts uzkrāt līdzekļus rezerves fondā — katru gadu tajā pārskaitīt vismaz 25% no visiem valsts budžetā saņemtajiem dividendēm no valsts uzņēmumiem.

Bet vēlāk, vārda burtiskajā nozīmē, ierakt zemē milzīgu priekš mazas Baltijas valsts naudas summu. Citādi nevar.
“Lietuva atbildīgi izturas pret ilgdzīvojošo radioaktīvu atkritumu apsaimniekošanu,” — uzsvēra Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns. — Lai nodrošinātu stratēģiski svarīgu un ilgtermiņā ilgtspējīgu finansējumu, mums jau tagad ir jāparedz finansējuma avoti, lai nebūtu jāizmanto valsts budžeta līdzekļi, bet visi darbi nākotnē jāveic savlaicīgi un kvalitatīvi.” 


Sākotnēji tika paredzēts, ka galvenais IAES likvidācijas procesa finansēšanas avots būs Eiropas Savienība. Līdz šim brīdim, tā tas arī bija, lai gan piešķirto līdzekļu katastrofāli pietrūkst.
“Ar šo naudu pietiek tikai uzturēšanas darbiem, lai objektā nenotiktu negatīvas tehnogēnas izmaiņas, un lai stacija būtu vairāk vai mazāk stabilā stāvoklī, un jautājums par Ignalinas slēgšanu tiktu novirzīts uz neatkarīgās Lietuvas jaunu nodokļu maksātāju paaudzi”, — apgalvo eksperts enerģētikas sfērā Aleksejs Anpilogovs.
Bet tagad izrādās, ka Brisele lika Lietuvai tikt galā ar augsta radioaktīvā līmeņa atkritumiem patstāvīgi. Jo kā savādāk var izskaidrot iepriekš aprakstītā valdības plāna rašanos?
Pēc “koronakrīzes”, kura pēc dažādu ekspertu aprēķiniem, izrādīsies daudz briesmīgāka par 2008.-2009. gada finanšu “zemestrīci”, Ignalina Lietuvai kļūs par vēl smagāku “kodolčemodānu bez roktura”. Lai gan uzreiz to nesajutīs, tāpat kā gadījumā ar Baltijas ostām.

Rīgas Brīvostas pārstāvji, piemēram, ziņo, ka ārkārtējas situācijas režīms Latvijā ostu darbību būtiski neietekmē. Spriest par to varēs pēc oficiālo datu par kravu apgrozību publicēšanas, tomēr pat ja šobrīd darbs ostās norīt ierastajā režīmā, koronavīrusa sekas būs jūtamās vēl ilgi. Vienīgais jautājums, tieši kuru kravu pārkraušana samazināsies.

Par Baltijas valstu ostu problēmām liecina transporta nozares nomācošais stāvoklis.
A/S “Latvijas dzelzceļš” aptur dzelzceļa elektrifikācijas projektu, masveida atlaiž savus darbiniekus un lūdz valstij dotācijas 40 miljonu apmērā. “Ieņēmumi krituši tik stipri, ka tie nesedz pat izdevumus, kuri ir samazināti līdz minimumam,” — ar rūgtumu paziņo LDz.

Ne mazāk smagā stāvoklī nonāca arī Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic. 24. martā Ministru kabinets atbalstīja 150 milj. eiro ieguldījumu tās pamatkapitālā.
Latvijas autopārvadātāju asociācijas “Latvijas auto” izpilddirektors Aleksandrs Čerkasovs brīdina, ka ārkārtas situācijas režīms valstī ir nolicis uz izmiršanas robežas visu transporta nozari.

Laikā, kad notiek plaša parēja uz attālināto darbu autopārvadātāji paliek bez darba, uzņēmumiem nav rezervju krīzes pārvarēšanai.

Epidēmija darīja savu darbu — pat kad tā būs beigusies Baltijas republikām diez vai izdosies atjaunot iepriekšējos eksporta apjomus.

“Padomājiet, cik daudz laika paies, kamēr parādīsies jaunie tirgi. Tā ir traģēdija, jo saiknes ir pārrautas. Mēs zaudējam eksporta valstis, piemēram, Vāciju, Itāliju. Kam mēs pārdosim? Varbūt pirks Krievija, bet ar šo valsti ir pārrautas visas saiknes. Tāds ir politisks lēmums”, — apgalvo bijušais Lietuvas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Albertas Siņavičus, kurš salīdzina tagadējo Lietuvas stāvokli ar 1990. gada blokādi.

Koronavīruss nosacīti sadalīja visas pasaules valstis divās nometnēs: vieniem ir finansiālais “drošības spilvens”, bet citiem — nav.

Kurā nometnē atrodas Baltijas valstis, nav grūti uzminēt.

Pēdējās ziņas par transporta un enerģētikas infrastruktūras stāvokli to uzskatāmi parāda.

Raksts ir pieejams citās valodās:
Diskusija ()