2021. gada astoņos mēnešos Latvija ir palielinājusi Krievijas agrorūpnieciskās produkcijas iepirkšanu par 48%. Par to liecina "Agroeksport" (Krievijas Federācijas Zemkopības ministrijas ARK Eksporta attīstības produkcijas federālais centrs) pēdējie dati. Tāds ir Baltijas valstīm nelabvēlīgs rezultāts "pārtikas karā" ar Krieviju, kas norisinās kopš 2014. gada. Tikmēr Krievija ne vien tika galā ar importa aizvietošanu ARK sfērā, bet arī spēja iekarot jaunus realizācijas tirgus nedraudzīgajās Eiropas Savienības valstīs.
"No janvāra līdz augustam Krievija eksportēja uz Latviju 420 tūkstošus tonnu kviešu (6 reizes vairāk nekā analoģiskajā periodā 2020. gadā) 102 milj. ASV dolāru vērtībā (7 reizes vairāk) un 107 tūkstošus tonnu kukurūzas (4 reizes vairāk) 24 milj. ASV dolāru vērtībā (6 reizes vairāk)," ziņo "Agroeksport" preses dienests.
Turklāt Latvija iekļuva Krievijas saulespuķu spraukumu (371 tūkst. tonnu) un cukurbiešu graizījumu (195 tūkst. tonnu) lielāko pircēju skaitā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada analoģisko periodu Krievijas preču imports Latvijā pieaudzis par 48%.
Starp visām ES dalībvalstīm mazā Baltijas republika ieņem otro vietu Krievijas graudu kultūru importā, piekāpjoties vien Nīderlandei.
Ar šiem skaitļiem var rezumēt pirms 7 gadiem uzsākto Eiropas (un arī Latvijas) sankciju karu pret Maskavu. Kā atbildes pasākumu Vladimirs Putins ieviesa pārtikas embargo vairākām preču grupām no ES. Šis dekrēts ir nopietni ietekmējis Krievijas agrāras rūpniecības attīstību.
Vairākās jomās Krievija pārorientējas uz alternatīviem piegādātajiem. Piemēram, jūras veltes no Norvēģijas un Īslandes aizstāja analoģiskās preces no Indijas un Vjetnamas.
"Klimatisko apstākļu dēļ mēs nevaram aizvietot visus importa augļus un dārzeņus," konstatē aģentūras Agro and Food Communications vadošais partneris Iļja Berezņuks.
Bet, kur tas bija iespējams, Krievija tomēr spēja realizēt importa aizvietošanas politiku.
2018. gadā Krievija ir ražojusi 99% no tai nepieciešamās labības, 93% gaļas un gaļas produktu, 95% cukura un 84% piena. Ienākumi no ARK produkcijas eksporta arī manāmi pieauga. Šajā gadījumā Krievijas ražotājiem palīdzēja koronavīrusa pandēmija: uz krīzes fona daudzas valstis palielināja pārtikas iepirkumus, tikmēr Krievija operatīvi apmierināja viņu vēlmes. Piegādes uz ārzemēm pieauga gandrīz visās pozīcijās: graudi, gaļa, cukurs, piena produkti u.t.t.
Pirmo reizi postpadomju vēsturē Krievija ir kļuvusi par pārtikas neto eksportētāju, eksportā tā nopelnīja vairāk, nekā iztērēja importam.
Latvija ir viena no valstīm, kas saskatīja Krievijas lauksaimniecības produkcijas iegādes priekšrocības.
Turklāt saskatīja ne šodien un ne vakar. Straujš Krievijas lauksaimniecības produkcijas eksporta pieaugums uz Baltijas republiku tika atzīmēts 2018. gadā. Toreiz Latvija iekļuva sasodīto "Putina" graudu lielāko importētāju trijniekā, priekšā bija tikai Ēģipte un Turcija.
Latvijas agrāriji gan nevar palielīties ar lieliem panākumiem. Rietumos Latvijas produkcija lielo popularitāti negūst, bet aizvietot Krievijas tirgu izrādījās problemātiski. Putina pārtikas produkcijas embargo ir izmaksājis Latvijai simtiem miljonu eiro.
"Mēs eksportējam pienu uz 20 jaunām valstīm, zivju produkciju uz vēl lielāku valstu skaitu. Ja mums būtu bankroti, tad jūs par to dzirdētu. Bet tas apjoms, kas tika eksportēts uz Krieviju, nekur netiek pārdots. Nedz Ķīna, nedz Amerika tādos apjomos mūsu produkciju neiepērk," atzīst Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Dūklava teikto apstiprina zivju pārstrādes uzņēmuma "Gamma-A" priekšsēdētājs Aivars Lejietis: patēriņa īpatnību dēļ, Rietumos Latvijas konservu ražotājiem nav ko "ķert".
Visi pārējie alternatīvie realizācijas tirgi sola daudz mazāk ienākumu, nekā eksports uz Krieviju.
Šī problēma ir aktuāla arī Lietuvai. Ar vietējo fermeru problēmām nodarbojās personīgi prezidents Gitans Nausēda, kurš lūdza Eiropas Savienību palielināt dotācijas Baltijas valstu lauksaimniekiem.
Lietuvas ekspremjers Aļģirds Butkevičs nosauca savu valsti par cietušo no Maskavas kontrsankcijām. "Ģeopolitiskās situācijas pārmaiņu" un Krievijas pārtikas embargo dēļ valdībai nācās pārskatīt savus ilgtermiņa plānus.
Vēlāk Saeimas deputāti ar izbrīnu atklāja, ka Lietuva ir būtiski palielinājusi griķu un kviešu importu no "agresīvas" Krievijas.
"Mūsu valdība, neskatoties uz Krievijas agresīvo rīcību, uzvedās glaimojoši un iepērk ne tikai mēslojumu, bet arī griķus un kviešus, lai gan mums ir iespēja ieviest šīs kultūras no Ukrainas vai citām valstīm," ar sašutumu pauda partijas "Tēvijas savienība – Lietuvas Kristīgie demokrāti" (TS-LKD) pārstāvis Kazīs Starkevičs.
Iespējas, protams, pastāv. Kā arī iespējas eksportēt uz Ukrainu sašķidrināto dabasgāzi caur Lietuvu un Poliju. Bet kāpēc Ukraina joprojām atņem Krievijas degvielu no tranzīta cauruļvada ar "virtuāla reversa" shēmas palīdzību? Jo tā ir vienkāršāk un lētāk.
Pēc šīs loģikas vadās arī lauksaimniecības produkcijas importētāji Baltijas valstīs: kāpēc izgudrot velosipēdu, ja zem sāna ir drošs graudu eksportētājs?
Krievijai ir rekordlielas ražas un paši izdevīgākie piedāvājumi. Sadarboties ar Krieviju ir izdevīgāk nekā ar alternatīviem piegādātājiem no draudzīgām valstīm.
Uzņēmuma Lašų duona vadītājs Nerijus Aukštuolis apgalvoja, ka šīs sadarbības dēļ lietuvieši pat ir izdomājuši sarežģītu shēmu: "Jūs laikam zināt, ka Eiropa sargā tirgu, ir noteiktas augstas muitas nodevas: putraimiem – 129 eiro, izejvielām – 37 eiro par tonnu. Tomēr uzņēmēji atrada iespēju to apiet un padarīja produkciju par ukraiņu, tas ir, preces iet no Krievijas caur Ukrainu bez visādām nodevām."
"Agroeksporta" pēdējie dati noteikti liks Baltijas valstīm aizdomāties: vai nav pienācis laiks mākslīgi ierobežot pārtikas importu no Krievijas?
Cik ilgi "valsts-agresors" turpinās apgādāt Baltijas valstis ar savu labību? Var pat piesaistīt "speciālistus", kas apliecinās, ka Krievijas pārtikas produkti ir viskaitīgākie pasaulē. Īpaši, ja tos pagatavot uz "smirdīgās" Krievijas gāzes …