Ekonomika Ekonomika

Latvija paplašina sakarus ar Ķīnu: politiskā avantūra vai biznesa stratēģija

Attēla avots: tvnet.lv
 

Latvija sevi uzskata par iniciatīvas “Viena josla – viens ceļš” nozīmīgu dalībnieku, Eiropas un Ķīnas attiecību aktīvistu un formāta “16+1” atbalstītāju. Savukārt Pekina pauž gatavību sadarboties ar Rīgu tikai savas Eiropas politikas ietvaros. Rodas jautājums: vai Latvijas un Ķīnas sadarbībā sagaidāms patiess progress?

Pēc Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētāja Si Dziņpina un Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa tikšanās septembrī oficiālie paziņojumi staroja optimismā par Latvijas attiecībām ar Padebešu impēriju.

Piedaloties iniciatīvas “Viena josla – viens ceļš” projektos, Latvija visaktīvāk Baltijas valstīs atbalsta tuvināšanos ar ĶTR.

Pie tam Si Dziņpins neuzskatīja, ka Latvijai būtu patstāvīga loma Ķīnas projektā. Pirmajā vietā ĶTR nostāda stratēģisko sakaru nostiprināšanu ar Eiropas Savienību kopumā. ĶTR attiecības ar Centrālās un Austrumeiropas valstīm formātā “16+1” tikai papildina Ķīnas un ES attiecības.

Formāts “16+1” palīdz Ķīnai integrēt “Joslas un ceļa” iniciatīvu Eiropas kontekstā. Tas liecina, ka Ķīna ir gatava paplašināt attiecības ar Latviju galvenokārt lielu projektu ietvaros.

Latvija tiecas paplašināt sadarbību ar ĶTR tirdzniecībā un ekonomikā ar formāta “16+1” atbalstu. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir atvērusi pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā un Ninbo, lai piesaistītu tiešās ārvalstu investīcijas no Ķīnas. Taču Ķīnas investīcijas Latvijā ir grūts uzdevums. Pastāv tādi vērā ņemami šķēršļi kā nelielais ekonomikas apjoms, turklāt valstī nav lielu uzņēmumu, kas varētu piesaistīt kapitālu no Ķīnas.

Vēl viens šķērslis – Latvijas spītīgā nevēlēšanās strādāt ar Krieviju.

Ņemot vērā Latvijas ekonomikas apjomus, līdzekļus tajā varētu ieguldīt Ķīnas mazie un vidējie uzņēmumi, taču biznemeņus no Ķīnas attur nepietiekamās zināšanas vienam par otru.

Interesanti, ka Latvija tiecas kļūt par Ķīnas investīciju centru Baltijas valstīs. Tā ierosinājusi atvērt Ķīnas Investīciju aģentūras pārstāvniecību Rīgā, taču Ķīna nav devusi konkrētu atbildi. Lietišķā kultūra Ķīnā paredz, ka tai būs nepieciešams laiks, lai smalki novērtētu iespējas, ko dāvās darbība Baltijā. Tāpat Latvija cenšas aktivizēt arī tirdznieciskās un ekonomiskās attiecības ar ĶTR.

Rīga uzskata Pekinu par vienu no svarīgākajiem investoriem, kas varētu ieguldīt līdzekļus Latvijas transporta un loģistikas nozarē, finanšu tehnoloģijās un jaunuzņēmumos.

Ķīnas Tautas Republikas un Latvijas tirdznieciskās sadarbības paplašināšanās pamatā ir potenciāls, ko Latvija varētu gūt, pateicoties darbam formātā “16+1”, taču Rīga sper arī citus soļus, lai piesaistītu Pekinas uzmanību.

Valsts parakstījusi virkni dokumentu par sadarbību ar Ķīnu. Starp tiem ir Saprašanās memorands par ostu industriālo parku sadarbību, Saprašanās memorands par aviācijas satiksmi, kā arī vairāki memorandi ar Ķīnas uzņēmumiem.

Šajos dokumentos nospraustas Ķīnas un Latvijas sadarbības prioritātes, lai arī tiem nav likuma spēka. Vienlaikus nav iespējams apgalvot, ka daudzie memorandi sekmējuši īstu progresu ĶTR un Latvijas attiecībās.

2017. gadā ĶTR preču apgrozījuma apjoms ar Centrālās un Austrumeiropas valstīm gada izteiksmē pieaudzis vairāk nekā par 15%. Tamlīdzīgs pieaugums vērojams arī tirdzniecībā starp ĶTR un Latviju – 2017. gadā tas sasniedza 12,3%.

Tomēr nav iespējams apgalvot, ka pastāv stabila Ķīnas un Latvijas tirdznieciskās sadarbības bāze. ĶTR daļa Latvijas eksportā veido tikai 1,1%, savukārt ĶTR daļa importā nepārsniedz 3%.

Tātad Latviju nevar dēvēt par svarīgu ĶTR partneri Eiropas Savienībā. Latvijas un Ķīnas preču apgrozījums 2017. gada nogalē nepārsniedza 650 miljonus dolāru. Salīdzinot to ar ĶTR un ES tirdzniecības apjomu, kas 2017. gadā pārsniedza 573 miljardus eiro, kļūst saprotams, ka Latvija ir gandrīz nemanāma ĶTR un ES tirdzniecības apgrozījumā.

ĶTR ir kļuvusi par otro lielāko tirdzniecisko partneri ārpus ES, taču kopumā Ķīna ir vien Latvijas divdesmitais eksporta tirgus un ieņem 10. vietu Latvijas tirdzniecisko partneru vidū.

Formāta “16+1” ietvaros tiek īstenoti 177 investīciju projekti, kuru kopējais apjoms pārsniedz 10 miljardus eiro. To vidū tikai desmit projekti tiek īstenoti Latvijas teritorijā.

Lai aktivizētu Ķīnas uzņēmumu investīcijas, Rīga laida klajā valsts obligācijas Ķīnas tirgū par summu 250 tūkstošu eiro apjomā. Projekta galvenais mērķis – Ķīnas uzņēmumu un privātpersonu piesaistīšana investīcijām rūpniecībā. Šāds naudas ieguldījumu paņēmiens dāvā iespējas Ķīnas uzņēmumiem nostiprināties ES tirgos.

Piedevām Latvijas Imigrācijas likums ļauj investoriem, kuri iegādājas valsts obligācijas, un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem, taču arī tas nav devis iespēju panākt Ķīnas investīciju izaugsmi Latvijas ekonomikā.

Ķīnas investīcijas Latvijā pārsvarā vērojamas nekustamo īpašumu nozarē.

Pateicoties brīvai iebraukšanai Šengenas līguma valstīs, uz termiņuzturēšanās atļaujām apmaiņā pret investīcijām pārsvarā pretendē ĶTR pilsoņi. Taču tādas kompānijas kā Huawei, ZTE vai Alibaba, kas vizuāli atrodas Latvijas tirgū, nesteidz investēt valstī, balstoties tikai uz tirgus attīstības loģiku.

Ķīna uzskata, ka galvenā iespēja, ko dāvā Latvijas dalība “Joslas un ceļa” iniciatīvā, ir 10% Latvijas IKP, kas saistīti valsts transporta un loģistikas sfērā. Taču, spriežot pēc materiāliem Ķīnas presē, Latvija interesē Ķīnu ne tikai kā abstrakts transporta centrs Baltijā.

Piemēram, China Daily stāsta par Latvijas transporta un loģistikas potenciālu ES un EES transporta savienojuma kontekstā vai Ķīnas attiecību kontekstā ar tādām valstīm kā Kazahstāna, Kirgistāna, Baltkrievija un Krievija. Tātad Ķīnu Latvija interesē kā elements attiecībās ar lielākiem spēles dalībniekiem vai reģionālajām integrācijas apvienībām.

Rīgai neizdosies kļūt par svarīgu Pekinas partneri reģionā līdz brīdim, kad tā uzsāks pragmatiskāku politiku attiecībās ar Krieviju un EES.

Un tomēr Latvija uzskata sevi par “Joslas un ceļa” iniciatīvas neatņemamu sastāvdaļu. To lielā mērā var uzskatīt par politisku paziņojumu, nevis Latvijas un ĶTR aktīvas ekonomiskas sadarbības konstatāciju. Pekinas un Rīgas mijiedarbība iniciatīvas projektu ietvaros balstās uz Rīgas deklarācijas, ko pieņēmusi gan ĶTR, gan citas formāta “16+1” valstis.

Rīgas deklarācijā galvenā uzmanība pievērsta transporta un loģistikas infrastruktūras attīstības problēmām reģionā. Pie tam Latvija deklarācijā nav īpaši izcelta, dokuments ir līdztiesīgs visām formāta valstīm. Tāpēc pagaidām Ķīnas acīs Latvijas galvenās priekšrocības joprojām ir tās dalība ES un Šengenas līgumā, ērts ģeogrāfiskais izvietojums un lēts darbaspēks.

Latvijas kustība uz Austrumiem un dalība formātā “16+1” lielā mērā ir politiska avantūra, nevis sekmīgs ekonomiskais projekts.

Neskatoties uz Rīgas centieniem, lielie investori no ĶTR “neņem nopietni” Latvijas ekonomiku, bet vidēja līmeņa uzņēmēji ir gatavi ieguldīt naudu, tikai lai iegūtu netraucētu iebraukšanu Šengenas līguma valstīs. Ķīna un Latvija nav kļuvušas par nozīmīgiem tirdznieciskajiem partneriem.

Latvijas vārds Ķīnas presē ES vai EES kontekstā uzsver, ka Pekinas acīs lielākā nozīme ir nevis vēlmei veidot attiecības ar Rīgu, bet gan centieni atrast ceļus transporta pārvadājumu diversifikācijai Eirāzijā. Redzot Rīgas nevēlēšanos veidot pragmatiskas attiecības ar partneriem Austrumos, Ķīna pievērsīsies lojālākiem formāta “16+1” dalībniekiem.

Raksts ir pieejams citās valodās: