Lietuva, Latvija un Igaunija būtiski palielināja elektroenerģijas importu no Krievijas. Par to liecina uzņēmuma "Inter RAO" 2021. gada pirmo deviņu mēnešu ražošanas rezultāti. Tikmēr Krievijas Federācija atteicās piegādāt elektrību Ukrainai, kurai tā ir ļoti nepieciešama apkures sezonas pārvarēšanai. Drīzumā Baltijas valstīs var rasties nepatīkams jautājums: kā var turpināt palielināt uzņēmuma "Inter RAO" produkcijas importu, ja uzņēmumu izmanto Ukrainas "pārmācīšanai"?
Baltijas valstis tradicionāli ir starp galvenajiem uzņēmuma "Inter RAO" eksporta tirgiem. Janvārī-septembrī tās iegādājās no Krievijas monopoluzņēmuma 3,675 mljrd. kWh elektroenerģijas, pusotru reizi vairāk nekā šajā periodā pagājušajā gadā.
Skaidram situācijas redzējumam jāņem vērā, ka pirmais pandēmijas vilnis izraisīja smagu enerģētisko krīzi: karantīnas ierobežojumu dēļ būtiski samazinājās Krievijas elektrības pieprasījums. Tas savukārt ietekmēja "Rosneft", "Gazprom", "Inter RAO" un citu Krievijas energouzņēmumu ražošanas darbību. Var apgalvot, ka šodien uzņēmumi mēģina atgūt aizvadītā gada eksporta zaudējumus.
Tomēr Krievijas elektroenerģijas piegāžu pieaugums uz ārzemēm joprojām ir iespaidīgs.
Salīdzinājumā ar pagājušo gadu piegādes pieauga par 85% (no 8,445 līdz 15,619 mljrd. kWh). Kas pārsniedz pirmspandēmijas laika rādītājus.
Salīdzinājumam: 2019. gada pirmajos deviņos mēnešos "Inter RAO" eksportēja 13,785 mljrd. kWh elektroenerģijas, 2018. gada analoģiskajā periodā – 11,936 mljrd. kWh.
Šādus rezultātus nevar pamatot tikai ar pasaules ekonomikas atjaunošanas tendenci.
Skaidrojot eksporta dinamiku uz Somiju un Baltijas valstīm, "Inter RAO" iezīmē divus faktorus: klimatisko ("elektroenerģijas patēriņa pieaugums aukstākas ziemas un pavasara apstākļos 2021. gadā, kā arī karstā laika apstākļos vasaras periodā uz zemas ūdensapgādes un izstrādes samazināšanās VES fona" un cenu (enerģijas cenu un oglekļa dioksīda (CO2) emisijas kvotu cenu pieaugums siltumenerģijas ražošanai Eiropā").
Šīs ziņas ļoti nervozi uztvēra Ukrainas Augstākās radas deputāts no partijas "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" Vadims Rabinovičs.
Viņš paziņoja, ka Moldova un Lietuva ir "nodevušas Ukrainu".
"Moldova noslēdza līgumu ar "Gazprom" uz pieciem gadiem uzreiz pēc tam, kad Ukraina uzdāvināja tai 1 miljonu kubikmetru gāzes, bet Lietuva nopirka elektroenerģiju no Krievijas, lai gan pati piesauca Ukrainu to nedarīt", savā Facebook lapā uzrakstīja Rabinovičs.
Šajā īsajā "domu plūsmā" ir dažas neprecizitātes. Pirmkārt, ir diezgan dīvaini vainot Lietuvu Krievijas elektrības "pirkšanā". Jo runa nav par vienreizējo darījumu – Lietuva vairākus gadus importē "Inter RAO" produkciju. Otrkārt, Lietuva aicināja Ukrainu bloķēt elektrības piegādes no Baltkrievijas, nevis no Krievijas.
No otras puses, Vadima Rabinoviča pretenzijas var izrādīties "pareģojošās".
Kamēr Baltijas valstis aktīvi iepērk "agresora" energoresursus, Ukraina atrodas uz enerģētiskās blokādes sliekšņa.
Nesen kļuva zināms, ka Krievija pārtrauca piegādāt Ukrainai ogli, kas ir nepieciešams siltumelektrostaciju darbībai. "Pieņemtais lēmums ir saistīts ar augošu pieprasījumu pēc enerģijas ražošanai nepieciešamās ogles. Rudens un ziemas periodā jāpievērš īpaša uzmanība savas valsts iekšējām vajadzībām," atzīmē Krievijas ekonomikas attīstības ministrs.
Ar citu skaidrojumu nāca Krievijas Valsts Domes Enerģētikas komitejas priekšsēdētāja vietnieks Igors Anaskihs. Pēc viņa teiktā, tas nav politisks lēmums – Kijeva nav parakstījusi līgumus ar Krievijas ogles tirdzniecības uzņēmumiem. "Kāpēc Krievijai būtu kādam kaut kas jādod bez līguma? Būtu līgums, būtu arī piegādes. Nav līguma – nav piegāžu," rezumēja Anaskihs.
Tomēr jautājums par to, kāpēc vienošanās netika panāktas, paliek atklāts.
Ukrainā enerģijas ražošanai izmantojamo ogli no Krievijas importēja "DTEK" uzņēmumi (Luganskas TES, Krivorožskaja TES), "Donbassenergo" (Slavjanskaja TES) un "Tehnova" (Darnickas TEC, Sumskaja TEC, Černigovskaja TEC). Vai tiešām viņi "aizmirsa" noslēgt līgumus par nepieciešamiem kurināmā apjomiem pirms ziemas sākuma? Vai arī dažu iemeslu dēļ pārrunas neizdevās?
Kijeva, protams, saskata Maskavas darbībās "enerģētiskās agresijas" pazīmes. Ukrainas Augstākās radas priekšsēdētājs enerģētikas jautājumos Andrejs Geruss uzskata, ka Krievija ir uzvedusies līdzīgi arī 2014. gadā – aktīvas karadarbības laikā Donbasā. Un tas ir retais gadījums, kad Zeļenska komandas biedrs pareizi novērtē situāciju.
Krievijas ogles piegādes tik tiešām tika pārtrauktas brīdī, kad Ukraina demonstratīvi sāka provocēt aktīvās karadarbības uzsākšanu Donbasā.
Turcijas bezpilota lidaparāta "Bayraktar" pielietošana, LTR pārstāvja aizturēšana pelēkajā zonā (kurš ir Krievijas pilsonis), Staromarjevkas ciema ieņemšana…
"Tā ir Krievijas reakcija uz situācijas saasināšanos Donbasā," apgalvo Enerģētisko stratēģiju fonda līdzpriekšsēdētājs Maruničs, kuram nav raksturīgi politizēt enerģētikas jautājumus.
Aptuveni trešdaļa ogļu, ko sadedzina ukraiņu TES, nāk no Krievijas. Aizstāt šos apjomus elementāri nav iespējams – visā pasaulē ir vērojams fosilā kurināmā deficīts. Ogļu TES ir iespējams izmanto gāzi, tomēr arī gāzes krājumi Ukrainā ir ierobežoti.
Vēl nesen Ukrainas "tautas kalpi" uzskatīja, ka viņiem ir "brīnumkociņš" – iespēja atjaunot Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas piegādes. Šķita, ka tā arī būs. Importa embargo no "nedraudzīgajām valstīm" beidzās 1. novembrī – Ukraina nolēma to nepagarināt. Bet tad izrādījās, ka nedz Krievijā, nedz Baltkrievijā netika rīkotas izsoles par elektroenerģijas piegādēm ukraiņu uzņēmumiem.
Pagaidām nav skaidrs, vai tas ir pilnvērtīgas enerģētiskās blokādes sākums. Šāda pasākuma panākumi galvenokārt būs atkarīgi no Baltkrievijas, kura var ne tikai atjaunot elektrības piegādi Ukrainai, bet arī uzsākt Krievijas ogles reeksportu. Šāda pieredze Ukrainai ir.
Ja prezidents Lukašenko vēlēsies dod Zeļenskim "labas kaimiņu būšanas" mācību, tad ļoti iespējams, ka Ukrainas prezidents sajutīs, kā zem viņa šūpojas krēsls…
Iespējams, ka patiesība par notiekošo ir kaut kur pa vidu. Krievija vairs nevar ignorēt Zeļenska nekaunību un visatļautību. No otras puses, atteikšanās no elektrības un ogles eksportēšanas uz Ukrainu var pamatot ar salīdzinošu pieeju.
Pieprasījums pēc energoresursiem pasaulē ir ievērojami lielāks par piedāvājumu, importētāji ir spiesti konkurēt savā starpā. Analītiskais portāls RuBaltic.Ru jau stāstīja par to, ka Krievijas ogle aiziet uz Ķīnu. Tas pats ir ar elektrību.
Ķīnieši prasa "Inter RAO" divkārt palielināt elektroenerģijas piegādes novembrī un decembrī. Acīmredzot, uzņēmums jau ir sasniedzis savas eksporta iespēju robežas.
Kurš teica, ka ir pārmērīgas jaudas, lai apmierinātu Ukrainas vajadzības?
Drīzumā kļūs skaidrs vai Krievija spēs "nomierināt" Zeļenski ar enerģētikas palīdzību. Un tad Rabinoviča paziņojums, kas šodien izskatās pēc trollēšanas, var iegūt pavisam konkrētu jēgu.
Kā var turpināt palielināt elektrības iepirkumus no "Inter RAO", ja uzņēmumu izmanto Ukrainas "pārmācīšanai"?
Diez vai Baltijas valstis gribēs atbildēt uz šo jautājumu.
Baltijas valstīm atteikšanās no Krievijas elektroenerģijas draud ar nopietnām problēmām apkures sezonā.
Katram savs krekls tuvāks.