Rīgas brīvosta ziņoja par tranzīta ogles apjoma kritumu par 99% šajā gadā. Krievijas ogles vienkārši nav. Tās ir ievērojamas ziņas, ņemot vērā, ka tieši ogles pārkraušanu Latvijas valdība mēģināja glābt, prasot Maskavai atgriezt tranzītu. Tajā pašā laikā Latvija nevis mīkstināja, bet tikai pastiprināja pret Krieviju vērsto politiku. Lūk, arī rezultāts.
Pēdējo nedēļu laikā no Latvijas nāk vizuāli ļoti izteiksmīgas ziņas. Ja pagājušajā gadā katru mēnesi tika parādīti kravu apgrozījuma krituma skaitļi, tad šogad Latvijas tranzīta stāvokli atspoguļo nevis kvantitātes, bet gan kvalitātes rādītāji.
"Latvijas dzelzceļš" izpārdot savu infrastruktūru metāllūžņos. Lai nomaksātu parādus, izsolē nonāk sliedes, riteņi, stiprinājumi, pārmijas un vagonu palēninātāji. Drīz pa dzelzceļu nebūs ko pārvadāt, tādejādi šis aprīkojums kļūst par bezjēdzīgiem dzelzs gabaliem.
Krievijas ogle praktiski ir pilnībā pametusi Latviju: tranzīts ir samazinājies gandrīz līdz nullei.
Pagājušajā mēnesī Rīgas brīvostā ienāca tikai viens vilcienu sastāvs ar ogli. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ogles pārkraušana samazinājās par 99%.
Arī ar citām nomenklatūras pozīcijām ostā neklājas labi. Beramkravu apjoms ir samazinājies par ceturtdaļu, ģenerālkravu par 13%, lejamkravu par 20%, naftas produktu par 21%, bet koksnes skaidu — vairāk nekā divas reizes.
Kopumā Rīgas ostas kravu apgrozījums janvārī samazinājās par 20%, kas atspēko Latvijas Satiksmes ministrijas optimistiskās prognozes, ka Latvijas loģistikas nozares sliktākie laiki ir palikuši 2020. gadā un tagad būtu jāsakās stabilizācijas procesam.
Tomēr ogles tranzīta praktiskā pārtraukšana piesaista īpašu uzmanību, ne tikai iespaidīgo krituma skaitļu dēļ — 99%.
Tieši ogles tranzītu Latvijas valdība pagājušajā gadā mēģināja glābt, pārkāpjot savus principus — ar tiešo dialogu un pat atklātām prasībām vēršoties pie Maskavas.
Satiksmes ministrija nosūtīja uz Maskavu vēstuli ar lūgumu atgriezt uz Latvijas dzelzceļiem vagonus ar ogli. Vēstules tekstu saskaņoja ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs, kurš vēlāk “patriotu” priekšā pazemojoši taisnojās par šo lūgumu, pierādot, ka tas nenonāk pretrunā ar Latvijas principiālo pretkrievisko politiku.
"Principiālos jautājumos mums ir principiālā pozīcija. Tomēr pastāv iespēja ieraudzīt, kā var sadarboties, nepārkāpjot šos politiskos principus. Es uzskatu, ka mums ir jābūt pietiekami līdzsvarotiem", — teica Rinkevičs.
Šādas politiskās “dubultdomas” princips — no vienas puses mēs pieprasām saplēst lupatās Krievijas ekonomiku, bet no otrās saņēmām Krievijas naudu, — noveda pie tā, ka Latviju pameta pēdējie vagoni ar Krievijas ogli.
Jautājums, uz ko cerēja Latvija, kad vienlaikus prasīja Maskavu atgriezt ogli un paaugstināja rusofobijas grādu savās darbībās? Neilgi pēc vēstules Krievijas transporta ministrijai tika aizturēti un nopratināti divi Latvijas žurnālisti, kuri rakstīja slejas Krievijas valsts plašsaziņu līdzekļos. Tad Latvijas Saeima sāka vienu aiz otra aizliegt Krievijas kanālus un pat izdomāja sodīt par šo kanālu nelegālu skatīšanos.
Cilvēkam, kurš nav pazīstams ar Baltijas valstu politiķu pasaules redzējumu, šāda uzvedība, šķiet, kā nesaprotams absurds. Ja jūs vēršaties ar lūgumu pie Krievijas valdības, kāpēc tajā pašā laikā rīkojāties naidīgi? Bet jā jau nolēmāt rīkot pretkrievisko politiku, kāpēc jāpazemojas, lai atgrieztu ogli?
Paradokss?
Patiesībā tam ir skaidrojums. Latvijas valdība dzīvo savā pasaulē, kur pats signāla fakts par gatavību runāt ar Maskavu — jau ir liela dāvana. Jo viņi ieņem "pareizo vēstures pusi", iestājas ES, NATO un citos "elitāros klubos" un postpadomju telpā ir atzīti par demokrātijas paraugu. Savukārt Krievija ir atstumtā valsts, kura krīt bezdibenī un noteikti sabruks.
Runa nav par to, kā ir patiesībā, tā nav par objektīvu realitāti. Runa ir par Baltijas valstu vadības galvās esošo subjektīvu realitāti. Viņi patiesi tic, ka dara Maskavai lielu godu, piekrītot sarunai. Krievija var samaksāt par šo godu, atsakot maksāt Latvijai par ogļu pārkraušanu, tikai lai nesadomājas sev neko un nelēcās.
Vēstule Krievijas Transporta ministrijai vēl neko nenozīmē. Mēs ne par soli neatkāpsimies no saviem principiem! Krievus Latvijā asimilējam un turpināsim asimilēt. Jaunas sankcijas pieprasījām un turpināsim pieprasīt. Atslēgsim Krievijas kanālus, bet piekto kolonnu par rakstiem Krievijas mēdijos iesēdināsim cietumā.
Bet tajā pašā laikā, lai tā būtu, mēs esam gatavi ņemt jūsu smirdīgo Krievijas naudu. Un nevajag pateikties par to, ka piekrītam ar jums runāt.
Tomēr skarba un objektīva realitāte ir tāda, ka Krievija pat nevirzās uz dialogu ar Latviju. Kremlim lielākoties ir vienalga, ko par Krieviju domā tie, kuri skatās no civilizācijas pārākuma viedokļa.
Krievija šo civilizācijas pārākumu neatzīst, un tas ir galvenais. Šādu pieeju uz savas ādas nesen varēja sajust visa Eiropas Savienība, kuru pārstāvēja augstais ārlietu pārstāvis Žozeps Borreļs.
Augstais pārstāvis atlidoja uz Maskavu, lai runātu ar Krieviju "caur lūpu" un tajā pašā laikā prasīt vakcīnu pret koronavīrusu, ar kuru Krievijai būtu jādalās tikai tāpēc vien, ka eiropieši vispār atļāvās sadarboties ar krieviem.
No Maskavas Borreļs atgriezās apkaunots visas pasaules priekšā.
Ar šo gadījumu, Krievija skaidri lika saprast: ar tiem, kuri vēlas gūt labumu no savstarpējām attiecībām, bet nevēlās runāt par vienlīdzības principiem, vispār nebūs nekādu attiecību.
Ja tas ir attiecināms uz visu Rietumu pasauli, tad vēl jo vairāk arī uz mazo Latviju. Aicinājāt ar jaunām sankcijām, saplēst Krievijas ekonomiku lupatās? Vajājāt žurnālistus? Atslēdzat televīzijas kanālus?
Palieciet bez ogles un nododat sliedes metāllūžņos.