Latvijas Izglītības ministrija piespiež krievu skolas pilnībā pāriet uz mācībām latviešu valodā. Paredzēts, ka vidusskolā visi mācību priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā. Pamatskolā ir ieviesta "80 pret 20" proporcija, bet sākumskolā skolotāji ir spiesti pasniegt latviešu valodā pusi mācību priekšmetu. Katastrofāli samazinās krievu valodas stundu skaits nedēļā. Maksimālais krievu valodas un literatūras stundu skaits nedēļā ir trīs. Ir slikti gan ar mācību literatūru, gan ar jaunām izglītības satura prasībām. Analītiskais portāls RuBaltic.Ru parunāja ar krievu skolēnu vecākiem, un uzklausīja viņu viedokli Latvijas izglītības sistēmā notiekošiem procesiem.
Anna, divu dēlu mamma
No mācību gada mēs sagaidām, ka mūsu bērni, kuri mācās trešajā un piektajā klasē, varēs izjust prieku no dzīvas saskarsmes ar klasesbiedriem. Šo dzīves daļu nav iespējams aizvietot.
Tomēr Latvijā nākotnes sagaidīšana nav iespējama bez negatīvām notīm. Un, protams, mācību gads tiks sarežģīts ar mācību vielas uztveri svešvalodā. Mūsu bērni vēl ir mazi un neapzinās valodu proporcionalitāti bilingvālajā apmācībā. Drīzāk viņi to uztver kā pašsaprotamu. Tomēr visu klašu pāreja uz latviešu valodu, protams, mums radīs sarežģījumus.
Mūsu ģimene ir krievu, mēs esam krievvalodīgi, un mūsu bērnu domāšanas veids ir balstīts uz dzimtās kultūras principiem. Lai palīdzētu bērniem apgūt mācību vielu eksaktajās zinātnēs, mums, vecākiem, nākas meklēt mācību materiālus krievu valodā.
Un tikai, kad esam pārliecināti, ka bērns ir sapratis pašu svarīgāko, mēs otro reizi izejam cauri tēmai valsts valodā. Iedomājaties, kā tas ir bērnam?
Bet ko izjūt bērni, ar kuriem neviens papildus nenodarbojās? Kuri dzīvo ģimenēs, kurās vecākiem nākas daudz strādāt, vai arī nav naudas repetitoriem? Faktiski tā ir pazaudētā paaudze, nezinīšu paaudze.
Mēs viennozīmīgi nepiekrītam Izglītības ministrijas prasībām pilnībā pāriet uz izglītību latviešu valodā, tāpēc kopā ar citiem vecākiem no Latvijas krievu ģimenēm piedalījāmies kolektīvā sūdzību iesniegšana ECT (Eiropas Cilvēktiesību tiesā).
Skola, kurā mācās mūsu bērni, lai cik dīvaini tas nebūtu, saglabā 1970. gadu izglītības tradīcijas. Skolā joprojām ir tas pats mikroklimats. Veco laiku skolotāju attieksmi ir tikai nedaudz koriģējuši mūsdienu apstākļi. Daudzi mūsu paziņas mācījās šajā skolā gan 1980. gados, gan 1990. gados, gan 2000. gados, kas arī apstiprina mūsu viedokli. Tomēr mācību standarti, kas nāk no augšas ir daudz zemāki, nekā mūsu laikos.
Un vispār – par ko ir runa, ja valsts prezidents Zinību dienā novel skolēniem iemācīties patstāvīgi aprēķināt savu pirmā autokredīta procentu likmi?
Nedz iemācīties projektēt jaunus automobiļus. Nedz izstrādāt jaunus ekoloģiskus dzinējus. Bet primitīvi aprēķināt patērētāju kredītu. Rodas iespaids, ka valdība audzina plānprātīgus patērētājus, nevis radītājus. Un tas ir ļoti skumji.
Jā, mikroklimats mazākumtautību skolās saglabājas, pateicoties veco pedagogu, mācību daļas vadītāju un atbildīgo direktoru pūlēm, kuri domā par krievu bērnu nākotni. Viss, ko mēs vēl varam nosaukt par klasisko krievu skolu, veidojas pateicoties pedagoģisko kolektīvu centieniem. Bet ministrijas pārsteigumiem ar izmaiņām mācību programmās ir ļoti negatīvs raksturs.
Latvijas izglītības reformas ir ceļš nepareizā virzienā. Jā, varbūt bērni arī pratīs latviešu valodu, bet priekš kam? Pieaugušajā dzīvē aktīvi tiek izmantota krievu un angļu valoda.
Pasaule jau sen ir vaļā, bet šķiet, ka Izglītības ministrijas ierēdņi to nepamana. Protams, mēs palīdzēsim bērniem uzbūvēt profesionālu karjeru. Un sasniegt materiālo labklājību valstī ar attīstītu ekonomiku.
Bet dzimtenē, Latvijā, šādi apstākļi, diemžēl mums šķiet gandrīz neiespējami. Īpaši, ņemot vērā visas perspektīvas.
Jūs paši visu saprotat…
Runājot par eksaktām zinātnēm, mēs varam viennozīmīgi apgalvot, ka izglītības saturs paliek vājāks. Mūsu skolās, salīdzinājumā ar vecām skolām, iespējams, ir vienīgi uzlabojušās informātikas mācības, tomēr tas notika, pateicoties pasaules tehniskajam progresam.
1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā mēs izmantojam vecākās paaudzes mācību grāmatas kompetences paaugstināšanai. Šodien mēs cenšamies izmantot mūsu skolas laika mācību grāmatas, jo salīdzinājumā ar mūsdienu grāmatām, tās ir kā enciklopēdijas.
Mēs ar prieku atgrieztos pie bilingvālas izglītības modeļa, bet ar nosacījumu, ka eksaktās zinātnes tiks pasniegtas dzimtajā, jeb krievu valodā.
Protams, arī daudzu jaunu skolotāju attieksme pret savu darbu atliek vēlēt to labāko. Tomēr viņu uzdevums ir ne tikai izklāstīt tēmu un formāli novadīt kontroldarbu, bet arī iemācīt, audzināt, dod iespēju patstāvīgi nonākt pie noteiktiem secinājumiem, citiem vārdiem – iemācīt domāt, ar savu pieeju pie katra bērna.
Gaļina, devītās klases skolnieces mamma.
Agrāk mēs mācījāmies privātskolā, tagad mācāmies valsts skolā. Abas skolas bija krievu, bet pakāpeniski pārgāja uz mācībām latviešu valodā. Redzot, cik grūti ir manai meitai, esmu ļoti neapmierināta ar šim pārmaiņām. Bērnam ir ļoti grūti mācīties ķīmiju, fiziku, bioloģiju un vēsturi.
Šie priekšmeti ir grūti apgūstāmi arī dzimtajā valodā, bet latviešu valodā — jo vairāk.
Es biju pārliecināta, ka divpadsmit gadu laikā meita noteikti iemācīsies jebkuru valodu, es nešaubījos, jo mācoties krievu skolā, pati savā laikā iemācījos latviešu valodu. Un mani radinieki, manu draugu bērni savā laikā bez problēmām iestājās augstskolās ar apmācībām latviešu valodā. Vai stājās darbā latviešu kolektīvos. Programma bija cieši izveidota.
Neiemācīties latviešu valodu bija praktiski neiespējami. Īpaši tiem, kuriem valodas padevās.
Sanāk, ka pārformatēt krievu skolas latviešu skolās praktiski nebija vajadzības. Jo krievu bērni tik un tā apguva latviešu valodu! Turklāt sākumā mēs mācījāmies privātskolā, kura pastāvēja uz vecāku naudas, un privāto izglītības iestāžu pāreja uz latviešu valodu ir absolūti prettiesiskā un nepamatota. Es kā māte un kā juriste iesniedzu prasību sakarā ar šo jautājumu mūsu Satversmes tiesā, bet diemžēl, ar balsu vairākumu prasība tika noraidīta.
Tomēr, trīs tiesneši sniedza savu viedokli šajā jautājumā, paziņojot, ka mums ir taisnība, un saglabāt privātskolās mācību valodu, kura apmierina vecākus būtu konstucionāli pareizi.
Viens no maniem galvenajiem argumentiem bija tas, ka vecāki var izvēlēties savu bērnu izglītību franču, vācu, angļu valodā, bet tikai ne krievu. Kāpēc pastāv šāda diskriminācija?
Turklāt diskriminācija skar valodu, kurā runā vairākums ģimeņu. Un skaitliski pārsniedz angļu un franču valodā runājošos.
Zaudējot vietējā tiesā, mēs vērsāmies ECT, turklāt mana prasība, ir izdalīta atsevišķā tiesvedībā. Eiropas tiesa izvēlējas vairākās pamatprasības. Pēc šī principa tika pieņemts lēmums arī par pārējām.
Šobrīd lieta atrodas papildus ziņu vākšanas stadijā, caur advokātu man tika nosūtīts pieprasījums par iespējamo zaudējuma apmēru, ko es varētu piedzīt sakarā ar manu pieprasījumu. Summa tika nosaukta, un viens no svarīgākiem mana pieprasījuma argumentiem bija tas, ka gada laikā, mācoties latviešu valodā mana meita, pietiekami gudra meitene, kurai patīk mācīties, tagad pavada aiz mācībām daudz vairāk laika.
Ļoti daudz nervu, neapmierinātības lēkmju, asaru.
Skolotāji uzdod lasīt paragrāfus vēsturē, fizikā. Bet kāda jēga no lasīšanas, ja tu neko nesaproti?!
Mācību grāmatas nemaz nav adaptētas krievu bērniem. Grāmatu malās vismaz varētu būt terminoloģija ar skaidrojumiem krievu un latviešu valodā. Tomēr nekā tāda nav.
Turklāt, pie mums Latvijā gluži kā nacistu laikos “nederīgas” grāmatas tika sadedzinātas ugunskuros. Visas bibliotēkas ir iztīrītas, un mācību grāmatu krievu valodā vairs nav.
Bērnam nav iespējas paņemt un izlasīt tēmu krievu valodā, izprast un tad pārlasīt latviešu valodā.
Tagad tā nav. Bērns palika viens ar mācību grāmatu svešvalodā. Līdzīgi arī ar darba burtnīcām.
Tikt galā un izdzīvot palīdzēja tikai Google, bet tam bija vajadzīgs papildus laiks un resursi. Ne vienmēr Google tulkoja pareizi. Iepriekšējo gados man kā mātei vajadzēja saīsināt savu darba laiku un palīdzēt savam bērnam tikt galā ar mācību vielu.
Faktiski es atkārtoti izgāju skolas programmu. Es biju viņas mājskolotājs. Respektīvi, man radās lieli materiāli zaudējumi. Es biju spiesta strādāt pusslodzi.
Bet vislielākie zaudējumi ir saistīti ar to, ka gada laikā mācoties latviešu valodā, manam bērnam radās veselības problēmas.
Viņai pasliktinājās redze, viņa vairāk sēž pie datora. Būtiski pasliktinājās stāja. Mēs sākam apmeklēt fizioterapeitus, nodarboties ar ārstniecisko vingrošanu, lai gan iepriekšējos gados, kad mācības bija krievu valodā, viņa daudz vieglāk tika galā ar mācību slodzi.
Esmu ļoti neapmierināta. Un vienīgais cīņas veids, ko man izdevās atrast, ir prasību iesniegšana kopā ar citiem vecākiem, kuri tāpat kā es saprata mācību sistēmas trūkumus.
Daudzi skolotāji cenšas un skaidro mācību vielu bērnu dzimtajā valodā, cenšas lavierēt starp valodām. Bet ir skolotāji latvieši, kuri pasniedz priekšmetu latviešu valodā.
Teikšu atklāti – bērniem nav interesanti. Attieksme pret priekšmetu ir diezgan pavirša un tai ir formāls raksturs. Bez materiālām un fizioloģiskām problēmām ir arī psiholoģiskās problēmas.
Meita ir ļoti neapmierināta, ka ir spiesta mācīties priekšmetus, kuri viņai patīk – fiziku un ķīmiju svešā valodā. Viņa daudz ko pārstāja saprast.
Mēs griežamies pie repetitoriem, veicam dubultu darbu, gatavojoties kontroldarbiem un testiem. Es kā vecāks esmu ļoti neapmierināta. Mana meita nepieņem šo sistēmu, un ļoti trako. Es katru reizi viņu mierinu, sakot, ka diemžēl mums nav izvēles, un šo izvēli mums atņēma valdība, tai skaitā agresīvā ministre, kuru krievu iedzīvotāju vietā izlēma, kurā valodā ir jāmācās. Viņu vispār neuztrauc krievu bērnu izglītības kvalitāte.
Tagadējā situācijā latviešu bērni nepārprotami atrodas daudz izdevīgākā stāvoklī, nekā viņu krievvalodīgie vienaudži. Viņiem ir iespēja apgūt programmu dzimtajā valodā un pilnā mērā parādīt savas spējas. Viņiem nav jāmeklē tulkojums, nav jātiek cauri terminoloģijas džungļiem. Viņiem ir iespēja padziļināti apgūt priekšmetu.
Bet krievu bērni ir spiesti apgūt priekšmetu pavirši, vismaz nedaudz, vismaz kaut kā, tikai lai nokārtotu testu, uzrakstītu kontroldarbu, kaut kā kustēties uz priekšu.
Nav iespējams apgūt priekšmetu valodā, kas nav dzimtā! Kopumā mācību kvalitāte ļoti cieš.
Lielāka daļa skolēnu klasē ļoti atpaliek. Skolotājs skatās uz vidējo masu. Skaidrs, ka krievu skolu līmenis kritīs – statistika jau to parāda. Mūsu skolēni nolika eksāmenu daudz sliktāk – tie ir pēdējo gadu dati.
Es, protams, runāju arī citām mammām. Ļoti daudziem bērniem atzīmes ir kļuvušas daudz zemākas, jo ir pienācis grūto priekšmetu laiks – fizika, ķīmija. Plašāki apjomi vēsturē. Apgūt priekšmetu bez papildu materiāliem dzimtajā valodā nav iespējams. Bērni cieš. Daudzi ir atmetuši ar roku, lai ir, kā ir. Ne visiem vecākiem ir iespēja aiziet no darba un veltīt laiku bērnu apmācībām, kā to izdarīju es.
Dzirdēju ļoti daudz sūdzību no mazuļiem, otro un trešo klašu skolēniem, kuri saskaroties ar svešvalodu, aizver ausis, sāk spēlēties un novērst uzmanību. Viņi zaudē interesi. Apmācība notiek ļoti lēni.
Tas, ko agrāk pamatskolā viegli apguva, tagad svešas valodas ietekmes dēļ tiek bremzēts un netiek apgūts.
Tas ir ļoti skumjš stāsts. Ļoti ceru, ka mēs spēsim panākt vēlamo rezultātu ECT. Savādāk grūti iedomāties, kāda izglītība būs manai meitai un viņas vienaudžiem, jo krievu bērni būs apdalīti.