ASV īsteno pret Krieviju vienu no plašākajām informācijas specoperācijām vēsturē, un dzirdot par "nenovēršamo Krievijas iebrukumu", Ukraiņiem tas būtu jāsaprot. Par to paziņoja Kijevas oficiālais pārstāvis NATO Parlamentārajā asamblejā Jegors Čerņevs. Pēc viņa paustā, viens no amerikāņu uzdevumiem ir mobilizēt NATO valstis un saliedēt aliansi kopējā ienaidnieka priekšā. Fakts, ka Ukraina tiek izmantota kā instruments, Čerņevu nemulsina. Viņš aicina tautiešus būt pacietīgiem solidaritātes vārdā ar Ameriku.
Ziņu plūsma par gaidāmo "Krievijas iebrukumu", kas pēc Rietumu informācijas ir plānots 15. vai 16. februārī, izraisīja Ukrainas prezidenta Vladimira Zeļenska nervozo reakciju. Ar neapmierinātu sejas izteiksmi viņš paziņoja, ka Ukrainas informācijas laukums ir piesātināts ar ziņām par Maskavas agresīvajiem nodomiem.
"Es nesaku, ka mēs piekrītam vai nepiekrītam kādai informācijai par gaidāmo notikumu, kas vēl nav noticis. Un es nevaru teikt, ka mūsu Ukrainas izlūkošanas dienesti strādā sliktāk par rietumu," tā Zeļenskis atbildēja uz jautājumu, vai viņš ir gatavs atspēkot rietumu žurnālistu un politiķu prognozes.
Ze-komanda izrādījās saspiesta starp āmuru un laktu. Uzkarsēt panikas noskaņojumu viņi nevēlās, bet atklāti runāt pretī aizokeāna kuratoriem nevar. Atliek murmināt kaut ko neskaidru.
Tomēr "ģimenē bez kropļa neiztikt".
Pat Ukrainas prezidenta līdzgaitnieku vidū atradās viens taisnības mīlētājs, kurš uzdrošinājās atklātā tekstā pastāstīt patiesību par "Krievijas iebrukumu".
Tas ir Augstākās Radas deputāts no "Tautas kalpu" partijas, Ukrainas aizstāvju tiesību un brīvību nodrošināšanas konsultatīvās padomes vadītāja vietnieks, kā arī Ukrainas delegācijas NATO Parlamentārajā asamblejā priekšsēdētājs Jegors Čerņevs.
Tas, ko viņš uzrakstīja savā Facebook profilā, atgādina "Kremļa propagandu". Čerņevs uzskata, ka ASV pret Krieviju īsteno "vienu no vēsturē plašākajām informācijas specoperācijām", kuras uzdevumi ir skaidri redzami:
1. NATO valstu mobilizācija, un alianses un Rietumu vienotības atjaunošana.
2. Krievijas demonizācija pasaulē un tās ilgtspējīgā toksiskā tēla izveide.
3. Apejot karu nodarīt lielākus zaudējumus Krievijas Federācijas ekonomikai.
4. Pretkara noskaņojumu radīšana Krievijā.
5. Krievijas militārās elites demoralizācija, publiski atmaskojot tās "slepenos materiālus".
"Šīs specoperācijas mērķis ir skaidrs – pilnībā izstumt Putinu no Eiropas un padarīt par neiespējamu vienotās Eirāzijas telpas no "Vladivostokas līdz Lisabonai" un projekta "Viena josla – viens ceļš" izveidi, kur Krievijai būtu noteicošā loma, bet Ukraina būtu tās vasalis. Lai to panāktu, ASV vēlas piespiest Putinu beigt spēlēt hibrīdkarus un izdarīt galīgo izvēli: vai nu pieņemt lēmumu par plaša mēroga iebrukumu, vai beidzot atkāpties un ieslēgties savā valstī".
Ņemot vērā šādu loģiku, kara varbūtība ar Krieviju pastāv, turklāt ASV provocē šādu notikumu attīstību.
Bet Kijevai nav jāuztraucas! Pēc Čerņeva viedokļa, Rietumi "ātri apglabās Krievijas ekonomiku", Putina režīms sabruks, bet ukraiņi "uz ilgām desmitgadēm iegūs mieru turpmākai miermīlīgai attīstībai". Respektīvi, karš ar Krieviju – tas pat ir labi.
Iedomājieties Poliju 1939. gadā, kas priecājās (!) Otrā pasaules kara sākumam. Šķiet, ka tas ir absurds, tomēr Ukrainā viss notiek apmēram tā pat…
Čerņova sastādītajā ASV uzdevumu sarakstā daudz kas šķiet pievilkts "aiz ausīm". Īpaši pēdējais punkts: kādus "slepenus materiālus" par Krievijas iebrukumu atklāja ASV?
Drīzāk pašus amerikāņu ierēdņus apsūdz nevēlēšanās dalīties ar informāciju.
Piemēram, vecais labais Mets Lī nesen demonstratīvi uzteica ASV Valsts Departamenta spīkeru Nedu Praisu.
– Neds Praiss: Krievijas specdienesti plāno nofilmēt video ar Ukrainas militāro iebrukumu Krievijas teritorijā.
– Mets Lī: Vai Jums ir pierādījumi?
– Praiss: Ja jums ir šaubas par ASV valdības, Lielbritānijas valdības un citu valdību sniegtās informācijas patiesumu un vēlaties rast mierinājumu informācijā, ko izplata krievi, tad uz priekšu.
– Lī: Mierinājumu? Es nejautāju, kādu informāciju izplata Krievijas valdība. Ko tas vispār nozīmē? Es diezgan sen esmu profesijā, lai atcerētos gan paziņojumus par masu iznīcināšanas ieročiem Irākā, un apliecinājums par to, ka Kabula nekritīs. Es daudz ko atceros. Kur ir atklātā slepenā informācija, izņemot to, ko jūs runājat tagad?
– Praiss: Man ir žēl, ka jūs neesat apmierināts ar saturu. Man ir žēl, ka jūs apšaubāt Amerikas valdības rīcībā esošo informāciju…
Un kur šodien Krievijā tiek rosināti pretkara noskaņojumi? Kur ir simtu tūkstošu mītiņi ar plakātiem: "Rokas nost no Ukrainas"?
Čerņeva kungs noteikti pārspīlē Amerikas spējas kaut ko rosināt Krievijā (neskaitot neiecietību pret pašu Ameriku).
Tomēr saraksta pirmajam punktam ir grūti nepiekrist: "NATO valstu mobilizācija un alianses un Rietumu vienotības atjaunošana". Ukraina šeit tiek izmantota kā bandinieks, kuru nav žēl ziedot, lai uzlabotu "smago" figūru pozīciju uz šaha dēļa.
Turklāt to atzīst arī Jegors Čerņevs. Viņš tā arī raksta: Investīciju aizplūšanas un panikas dēļ Ukraina cietīs ievērojamus ekonomiskos zaudējumus. Nāksies būt pacietīgiem. Un kā var nebūt pacietīgam, ja runa ir par anglosakšu interesēm?
Ukraina šajā situācijā atgādina drosmīgo karavīru Šveiku, kurš ratiņkrēslā vēlējās cīnīties par imperatoru Francisku Jāzepu.
– Bet jūs taču nevarat pakustēties!
– Tas neko nenozīmē, Millera kundze, es aizbraukšu uz turieni ratiņos. (…) Kad Austrijai iet greizi, katram kroplim jābūt savā vietā.
Jaroslavs Hašeks par to rakstīja ar humoru. Vai viņš varēja iedomāties, ka vesela Eiropas valsts XXI gadsimtā kļūs par drosmīgo Šveiku?