"Nervu karš" starp Rietumiem un Krieviju Ukrainas dēļ ir sasniedzis savu apogeju: Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Eiropa atgriežas pie "militārās konfrontācijas murga". Paralēli Krievijas prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, kā Eiropa var izvairīties no "briesmīgā scenārija". Ir nepieciešamas juridiski saistošas garantijas no turpmākās NATO paplašināšanas uz austrumiem. Maskava pieprasa ne tikai neuzņemt Aliansē jaunas valstis, kuras robežojās ar Krieviju, bet arī neizvietot ieročus pie Krievijas robežām valstīs, kuras jau ir NATO sastāvā: Polijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
"Tie, kuri apzinīgi atkārto Bukarestes tēzes un apgalvo, ka NATO paplašināšanas jautājumā trešajām valstīm nav tiesību izteikt savas pozīcijas – "spēlējas ar uguni". Esmu pārliecināts, ka viņi nevar to neapzināties. Vēlos, lai ir pietiekami skaidrs: mūsu kaimiņvalstu pārvēršana par konfrontācijas tiltiem ar Krieviju un NATO spēku izvietošana tiešā mūsu drošībai stratēģiski svarīgu teritoriju tuvumā ir kategoriski nepieņemama," paziņoja Sergejs Lavrovs Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) tikšanās laikā Stokholmā.
Krievijas ārlietu ministrs runāja par Ukrainu un citām Krievijas kaimiņvalstīm, kuras rietumu "ērgļi" cenšas pievienot NATO.
Tomēr Krievijas kaimiņvalstu pārvēršana par konfrontācijas tiltiem – tas nav tikai par Gruziju un Ukrainu.
Runa ir arī par Poliju un Baltijas valstīm, kuras arī robežojās ar Krieviju un jau ir NATO sastāvā un pilnā sparā pārvēršas par konfrontācijas tiltiem.
Tas nozīmē, ka atteikšanos no NATO turpmākās paplašināšanas uz austrumiem, Krievija saprot plašākā nozīmē: ne tikai Ukrainas, Somijas un Gruzijas neuzņemšana NATO, bet arī NATO dalībvalstu militarizācijas pārtraukšana Baltijas jūras reģionā.
Vēl skaidrāk Maskavas redzējumu par vislielākā konflikta noregulēšanu ar Rietumiem izteica Krievijas prezidents Vladimirs Putins. "Mēs uzstāsim uz konkrētiem nolīgumiem, kas izslēdz jebkādu iespējamo NATO virzību uz austrumiem un mūs apdraudošu bruņojuma sistēmu izvietošanu tiešā Krievijas teritorijas tuvumā. Piedāvājam uzsākt pārrunas par šo tēmu," pauda Putins, ārzemju vēstnieku akreditācijas vēstuļu pieņemšanas ceremonijas laikā.
Krievijas līderis konkretizēja savu domu: runa ir par to, ka ir nepieciešamas "tiesiskās, juridiskās garantijas, jo Rietumu kolēģi nav izpildījuši atbilstošas mutiskās saistības," kad pēc Varšavas līguma izbeigšanas un Vācijas apvienošanas laikā, apsolīja Gorbačovam, ka NATO nepaplašināsies uz austrumiem.
Respektīvi, Krievijas noteikumi ir: rakstiskās garantijas, ka Ukraina un citās Krievijas robežvalstis netiks uzņemtas NATO, bet esošajās dalībvalstīs tiks pārtraukta militarizācija.
Runa ir par aukstā kara rezultātu pārskatīšanu, kurā Rietumu bloks ar ASV priekšgalā uzskata sevi par uzvarētāju, un uz kā pamata attiecībā pret Maskavu rīkojās pēc "vae victis!" principa.
Tieši tāpēc Krievijas argumenti nekad netika uzklausīti, un intereses netika ņemtas vērā. Pēc Rietumu loģikas Krievijai var būt tikai viena izvēle: kļūt par "brīvas pasaules" daļu, kurā tā iestāsies zaudētāja statusā.
Un lai tā notiktu krieviem, kā Bulgakova varonim Šarikovam ir "jāklusē un jāklausās, jāklusē un jāklausās, jāklusē un jāklausās, ko jums saka".
Krievi sākumā klusēja un klausījās, tad klausījās, bet sāka atbildēt, bet vēlāk arī klausīties pārtrauca, jo pārliecinājās, ka viņus neklausās. Aizejošais gads šajā ziņā bijis zīmīgs, jo Maskavā paziņoja, ka negrasās uzklausīt ASV un ES runas par demokrātiju un cilvēktiesībām, kamēr viņi paši neiemācīsies tos cienīt.
Pazaudējot autoritāti, kas ļāva ietekmēt Krieviju, Rietumi paralēli bija spiesti no jauna mācīties ņemt vērā Krievijas intereses.
Šajā ziņā ļoti demonstratīva bija reakcija uz pagājušā gada notikumiem Baltkrievijā, kad Eiropas līderi viens aiz otra zvanīja uz Kremli par situācijas noregulēšanu. Šādas uzvedības motīvu vēlāk paskaidroja Francijas prezidents: mēs negribam, lai Baltkrievija atkārtotu Ukrainas scenāriju.
Atgādināsim, ka septiņus gadus pirms notikumiem Baltkrievijā Eiropa demonstratīvi atteicās ņemt vērā Krievijas intereses Ukrainā. Kā arī Ukrainas prokrieviskās daļas intereses. Sekas bija katastrofālas.
Šodien Maskava cenšas sasniegt jaunu līmeni cīņā par Krievijas interešu ievērošanu.
Rietumiem ir juridiski jāgarantē šo interešu ievērošanu. Ukraina nav NATO sastāvā, un arī turpmāk nebūs. Polijā un Baltijā nav kodolieroču – un nebūs.
Ja Putins nolēmis publiski izteikt savus noteikumus, tā ir patiesā zīme, ka Rietumi ir kardināli novājināti. Tomēr līdz brīdim, kad Rietumi piekritis šo noteikumu izpildei vai vismaz to apspriešanai, vēl ir tālu. Piekrist nozīmē atzīt, ka " aukstā kara uzvarētāju " periods ir beidzies. Kas ir pat sliktāk nekā atzīt vienpolārās pasaules beigas.
Sniegt Krievijai rakstveida apņemšanos, juridiski ierobežot savu visatļautību Austrumeiropā – uz ko tādu ASV un viņu sabiedrotie nav spējīgi. Viņiem tas nav iespējams.
Un, kamēr tas nav iespējams, "murgains scenārijs" paliek spēkā.