Polija un Baltijas valstis gatavojas bēgļu pieplūdumam no Ukrainas. Lietuva ir paziņojusi par gatavību izvietot savā teritorijā līdz 30 tūkstošiem cilvēku, Varšavā steidzami sastāda pagaidu uzturēšanas objektu sarakstu cilvēkiem, kuri glābsies no "Krievijas agresijas". Tomēr abas valstis joprojām kategoriski atsakās uzņemt patvēruma meklētājus no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem. Dzīves likums ir skarbs: ne visiem palaimējās dzīvot valstīs, kurām "uzbrūk" Krievija.
Par migrācijas krīzes draudiem uz Ukrainas rietumu robežas ar satraukumu runā daudzās Eiropas valstīs, tomēr akcenti ir dažādi. Piemēram, Francijas iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns skāra šo tēmu Putina un Makrona pārrunu kontekstā: jo, redziet, divu līderu pārrunas samazina "lielā kara" un nekontrolējamās bēgļu plūsmas uz ES risku.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns arī aicināja visiem spēkiem nepieļaut šo scenāriju.
"Iedomājieties: kara gadījumā no Ukrainas ierastos simtiem tūkstošu cilvēku, vai pat miljoni bēgļu. Šāda situācija krasi mainītu Ungārijas politisko un ekonomisko situāciju. Atceraties, kad 1990. gados no bijušajām Dienvidslāvijas teritorijām ieradās desmitiem tūkstošu cilvēku, un tas arī nebija viegli. Iespējams, daudzi ieradīsies no Ukrainas bez cerības uz atgriešanos," paziņoja Orbāns ikgadējās runas laikā.
Ja Parīze un Budapešta cenšas izvairīties no šādas notikumu gaitas, tad poļi, tieši otrādi, jau ir gatavi piedāvāt pagaidu mājas saviem ukraiņu draugiem.
"Vojevodas jau uzsāka sarunas ar pilsētu mēriem. Mūs palūdza norādīt bēgļu izvietošanas vietu sarakstu, pieļaujamo cilvēku skaitu, ar šo pasākumu saistītos izdevumus, ēku adaptācijas laiku, ar rekomendāciju to paveikt 48 stundu laikā," savā Twitter kontā uzrakstīja Polijas pilsētu asociācijas sekretārs Kšištofs Kocinskis. Paredzams, ka pesimistiskā scenārija gadījumā Polija varēs uzņemt līdz vienam miljonam ukraiņu.
Līdzīgi procesi notiek Baltijā.
Lietuva paziņoja par gatavību izvietot 30 tūkstošus "Krievijas agresijas upuru", vēl divus tūkstošus "pavilks" Igaunija.
Bet Latvijas Iekšlietu ministrijā jau izstrādāja plānu migrācijas buma gadījumā.
"Tas plāns pastāv jau kādu laiku, bet šoreiz ir svarīgi saprast, ka Ukrainas apstākļi ir specifiski – pirmkārt, Ukrainai ir bezvīzu režīms ar Eiropu un, otrkārt, mūsu iedzīvotāji pamatoti atbalsta Ukrainas centienus nostiprināt savas valsts neatkarību un teritoriālo integritāti. Un tas nozīmē, ka arī ar lielāku izpratni attieksies, manuprāt, gadījumā, ja, nedod Dievs, notiks karš Ukrainā, uzņemt arī daļu no Ukrainas bēgļiem," paziņoja Iekšlietu ministre Marija Golubeva.
Neviens neizrāda tik aizkustinošas rūpes par ukraiņiem kā Polija un Baltijas republikas.
Plāni par bēgļu uzņemšanu ir paredzami ietīti humānismā "iesaiņojumā", kuru izmantoja arī pēc masu nekārtībām Baltkrievijā 2020. gadā. Visus, kuri bēga no "Eiropas pēdējās diktatūras" sagaidīja gandrīz vai ar svētku salūtu. Bet viesus no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem uz tās pašas Baltkrievijas rietumu robežas sagaidīja pavisām savādāk.
Pēc likteņa ironijas, migrācijas krīzes atbalss joprojām ir dzirdams Polijā un Baltijas valstīs (vienkārši gandrīz neviens tagad nepievērš tam uzmanību). "InfoMigrants" mājaslapā nesen publicēja rakstu par nelegālo migrantu smago ikdienu Lietuvas teritorijā. Afrikānis vārdā Ēriks (vārds mainīts) bija arestēts "pēc miermīlīgās demonstrācijas slēgtās nometnes sektoros".
Pēc aculiecinieku vārdiem, Ēriku sita tik stipri, ka viņš vairs nespēj staigāt.
Tieši viņš pastāstīja "InfoMigrants" redakcijai par lietuviešu "viesmīlību". Te būs daži citāti.
"Ik palaikam nometnes pagalmā izlaiž suņus. Mēs neuzdrošināmies iet ārā, kad tur ir suņi, tie mūs pārāk biedē. Karavīri dara visu, lai mūs iebiedētu, atņemtu mums drosmi. Viņi zina, ka mums nav kur iet. Kad tur ir suņi, mēs esam spiesti palikt savās istabās".
"Es iemācījos krievu valodu, kad biju Baltkrievijā. Es brīvi pārvaldu šo valodu, tāpēc saprotu, kad runā daži lietuviešu karavīri. Viņi aizvaino mūs, sauc par «citplanētiešiem» un «pērtiķiem»".
"Kad jūs slimojat, viņi saka: "Ja gribat vērsties pie ārsta, brauciet atpakaļ uz Āfriku, lai saņemtu palīdzību." Kad jūs ciešat no sāpēm, viņi ilgi gaida, pirms aizved jūs pie ārsta. Mans istabas kaimiņš bija sliktā stāvoklī, Pabradē viņš pavadīja gultā trīs dienas, pirms viņu aizveda uz slimnīcu. Viņam uzlika roku dzelžus, lai aizvestu uz turieni".
"Pirms dažām nedēļām man sāka sāpēt zobs. Karavīri man pateica: "Paraksti šo papīru, citādāk mēs neizsauksim ārstus". Visi migranti zina šo "papīru". Mēs nezinām, kas tur ir rakstīts, tas ir lietuviešu valodā, un mums neļauj to fotografēt. Bet mums ir aizdomas, ka tas ir paraksts, kas paredz mūsu deportāciju. Mēs to nekad neparakstām".
Interesanti, vai ukraiņu bēgļi tiks turēti tādos pašos apstākļos?
Vai "Krievijas agresijas upuriem" arī piedāvās ārstēties dzimtajā valstī? Vai viņus arī slepus sauks par pērtiķiem?
Drīzāk otrādi – bargs sods sagaidīs ik vienu, kurš uzdrošināsies aizvainot nabaga ukraini.
Vainīgo atvaļinās no dienesta, bet pie ukraiņa skries kāds Lietuvas augstā ranga ierēdnis. Iespējams, personīgi premjerministre Ingrīda Šimonite. Pie reizes palaidīs asaru, kuru tuvplānā parādīs valsts televīzijas kanālos.
Paradokss ir tāds, ka atšķirībā no Polijas, Baltijas republikām nav no kā baidīties. Tās nerobežojas ar Ukrainu un nestāv ceļā uz Rietumeiropas progresīvajām valstīm. Pēc patvēruma vērsīsies tikai tie, kuriem Baltijā ir radniecīgas, draudzīgas vai darījumu attiecības. Tādi būs ne vairāk kā pāris tūkstoši uz miljonu.
Bet Lietuva, Latvija un Igaunija tik un tā skrien pa priekšu lokomotīvei, paziņojot par gatavību pieņemt ukraiņus. Līdzīgi viņi varēja rīkoties 2015. gadā, kad Vācija mēģināja dalīt ar sabiedrotajiem migrācijas nastu.
Varēja, bet viņi nevēlējās – toreiz viņiem piedāvāja uzņemt "otršķirīgus" bēgļus, kuru valstis tika sagrautas ASV agresīvo darbību rezultātā Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.
Dzīves likums ir skarbs: ne visām pasaules valstīm "uzbrūk" Krievija.