Baltkrievija neveic savā teritorijā "nekādu nozīmīgu militāro darbību", kas prasītu iepriekšējo paziņojumu un apspriešanu ar Rietumu partneriem. Par to Minskas pārstāvji paziņoja EDSO sēdē, kas tika sasaukta pēc Baltijas republiku iniciatīvas. Lietuvas un Latvijas bažas ir īpaši komiskas, jo abas valstis atteicās novērot Krievijas un Baltkrievijas kopīgo mācību "Union Resolve-2022" (“Союзная решимость-2022”) noslēdzošo fāzi. Tas kārtējo reizi pierāda, ka Baltijas valstis neinteresē manevri, vienīgais, ko tās vēlās – ir pacelt troksni.
No 10. līdz 20. februārim Baltkrievija un Krievija rīko kopīgās militārās mācības "Union Resolve-2022". Protams, runa ir par apņēmību "uzbrukt" Ukrainai, aplenkt to no visām pusēm, paņemt knaiblēs un tā tālāk.
Nav brīnums, ka Latvija, Lietuva un Igaunija pievērsa uzmanību "pēdējās Eiropas diktatūras" "aizdomīgajai aktivitātei". Pēc Baltijas republiku iniciatīvās notika EDSO sēde, kurā piedalījās arī Minskas pārstāvji. Baltijas valstis bija laicīgi saņēmušas informāciju par mācībām, taču palika ar to neapmierinātas.
Atbildot uz Baltijas valstu pieprasījumu, 11. februārī saņemta Baltkrievijas atbilde, kas nesniedz prasīto informāciju militārajām mācībām "Union Resolve-2022", tāpēc Latvija, Lietuva un Igaunija pieprasa tikšanos ar Baltkrieviju EDSO formātā, kas notiks 48 stundu laikā, lai atkārtoti pieprasītu sniegt informāciju. (…) Baltkrievija ir sniegusi informāciju, ka mācību apjoms nepārsniedz 13 000 karavīru, kas ir Vīnes dokumenta informācijas sniegšanas slieksnis, bet publiski pieejamā informācija, kā arī Latvijas Aizsardzības ministrijas rīcībā esošā informācija skaidri norāda, ka mācībās iesaistīto Baltkrievijas un Krievijas karavīru un militārās tehnikas apjoms ir ievērojami lielāks par šo slieksni", teikts Latvijas Aizsardzības ministrijas mājaslapā.
No teksta kļūst skaidrs, ka Baltijas republikām jau ir daži "patiesie" dati par notiekošo Baltkrievijas teritorijā.
Un pat kāda "vispārpieejama informācija" norāda uz "Union Resolve-2022" mācību patieso mērogu. Tad kāpēc vispār Viļņai, Rīgai un Tallinai ir nepieciešama Lukašenko atbilde? Tām jau viss ir zināms...
Turklāt Latvijas Aizsardzības ministrijas ziņojumā ir briesmīga kļūda! Baltijas valstis nevarēja saņemt atbildi no Baltkrievijas, jo tās "likumīgi ievēlētā prezidente" Svetlana Tihanovska ir Lietuvā un ir neziņā par "Union Resolve-2022" mācībām.
Savukārt pieprasījums bija nosūtīts cilvēkam, kuru Baltijas valstīs uzskata par diktatoru, uzurpatoru, leģitimitāti zaudējušu pilsoni – Aleksandram Lukašenko.
Atbilde tika saņemta no viņa pārstāvjiem. Un pārrunu laikā viņi atkārtoti izskaidroja savu pozīciju Baltijas valstu kolēģiem.
Minskai bija pilnīgas morālas tiesības pievērst uzmanību šim jautājumam: kāpēc sankcijas vienmēr tiek ieviestas pret Lukašenko režīmu, kuru Rietumos nekādā gadījumā nevar identificēt ar valsti, bet uz pārrunām bez jebkādām atrunām sauc Baltkrieviju? Gluži tāpat "atbildētājs" varēja ignorēt pieprasījumu.
Piemērs nav tālu jāmeklē – Maskava atteicās piedalīties EDSO sēdē pēc Ukrainas pieprasījuma, lai noskaidrotu situāciju ar karaspēka pārvietošanu gar Krievijas-Ukrainas robežu.
Tomēr baltkrievu diplomāti pieņēma Baltijas valstu aicinājumu un ļoti pieklājīgi atbildēja uz visām pretenzijām. Informācija no atvērtajiem avotiem ļauj izcelt galvenos Minskas argumentus: Baltkrievija "neveic nekādu nozīmīgu militāro darbību, kas prasītu iepriekšējo paziņojumu"; Baltkrievija brīvprātīgi veica vairākus soļus, lai uzlabotu mācību pārredzamību; Baltkrievija pati ir noraizējusies par savu rietumu kaimiņu militāro aktivitāti.
"Mums radās iespaids, ka neatkarīgi no mūsu atbildes būtības, mūsu partneri jau ir paredzējuši nākamo soli. Par to liecina viņu tūlītēja publiskā reakcija uz mūsu atbildi. Vai tā ir īsta diplomātija, kad mēs uzzinām par mūsu partneru reakciju no medijiem, kas citē mūsu pašu atbildes? Vai tas veicina godprātīgu dialogu? Vai tas palīdz mazināt neuzticību un spriedzi? Mēs ļoti šaubāmies, vai tā ir."
Turklāt Baltkrievijas delegācijai ir palicis vēl viens "trumpis".
Lieta tāda, ka Baltijas republikas ir saņēmušas oficiālu uzaicinājumu vērot Krievijas un Baltkrievijas militāro mācību norisi.
"Mēs saņēmām ielūgumu sekot līdzi manevru noslēguma fāzei. (…) Mēs lieliski saprotam, ka visbiežāk tā ir izrāde. Pilnīgai pārredzamībai ir nepieciešama detalizēta informācija par dalībnieku skaitu, to sastāvu, tehniku," paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.
Vēlāk noskaidrots, ka līdzīgu uzaicinājumu bija saņēmusi arī Latvija. Ja Baltijas valstis tik ļoti uztraucas par militārām mācībām Baltkrievijā, tad nekas netraucē personīgi novērot savu bažu objektu. Pat ja tā ir izrāde (novērošanas programmu sastāda pieņēmējpuse). Bet šajā gadījumā Viļņa un Rīga varēs paziņot, ka nav apmierināti ar redzēto, jo Baltkrievija slēpa patieso mācību mērogu.
"Mācību novērošanai tika uzaicināti Lietuvas un Latvijas pārstāvji, kā arī militārās atašejas, kuras akreditēja Baltkrievijas Aizsardzības ministrija. Mēs nesaņēmām atbildi uz šo uzaicinājumu, kas bija labas gribas žests," sūdzējās Baltkrievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO Andrejs Dapkjunass.
Secinājums ir skaidrs pats par sevi: manevri kā tādi Baltijas valstis neinteresē. Tām ir svarīgi vienkārši pacelt troksni, pievērst uzmanību Savienotās valsts "draudošai" militārajai aktivitātei.
"Nelasīju, bet nosodu", frāze skanējusi 1958. gadā PSRS Rakstnieku savienības valdes sēdē, izskatot Borisa Pasternaka lietu. Pēc līdzīgiem principiem mūsdienās vadās Baltijas valstu politiķi – visuzticamākie "savoka" tradīciju glabātāji.
Skatīties uz krievu un baltkrievu mācībām viņi nevēlas. Toties nosodīt ir gatavi.