Pieaugošā sabiedriski politiskā krīze Amerikas Savienotajās Valstīs ir sasniegusi savu dziļāko punktu. No Amerikas novēršas tās nākotne: vairums amerikāņu jauniešu uzskata, ka demokrātija ASV ir apdraudēta vai vispār izgāzusies. Amerikāņu traģēdija – Amerikas Savienoto Valstu vērtības zudums jaunās amerikāņu paaudzes acīs ir traģēdija daudzām Amerikas satelītvalstīm, kurām ASV paliek par ceļvedi. Šīs valstis tiecas uz ideālu, kas arvien lielākajam amerikāņu skaitam vairs nepastāv.
"Lielākā daļa (52%) jauno amerikāņu uzskata, ka mūsu demokrātija ir "bēdīgā stāvoklī", vai arī "izgāzās". Tikai 7% jauno amerikāņu uzskata Savienotās Valstis par "veselu demokrātiju"; 27% raksturoja [amerikāņu] nāciju kā "daļēji funkcionējošo demokrātiju", 39% — kā "demokrātiju bēdīgā stāvoklī", bet 13% aizgāja tik tālu, ka nosauca nāciju par "neizdevušos demokrātiju," – teikts Harvard Kennedy School pētījumā – prezidenta Džona F. Kenedija valdības skola Hārvardas universitātē.
Prestiža iestāde vairāk nekā 20 gadus nodarbojās ar amerikāņu jauniešu politisko uzskatu pētīšanu, un tagad atzīst, ka viņu secinājumi vēl nekad nav bijuši tik satraucoši.
Būtībā jaunā amerikāņu paaudze atsakās no savas valsts, kuras politiskā iekārta balstās uz ticības Amerikāņu Demokrātijai – ASV valsts ideoloģijas pamatu pamats.
"Pēc rekordliela protestu skaita 2020. gadā jaunie amerikāņi ceļ trauksmi. Kad viņi skatās uz Ameriku, kuru viņi drīzumā mantos, viņi redz, ka demokrātijai un klimatam draud briesmas, bet Vašingtona ir vairāk ieinteresēta konfrontācijā nevis kompromisā," — saka Hārvardas valdības skolas Sabiedriskā viedokļa institūta direktors Džons Della Volpe.
Sociologs uzskata, ka jaunie Amerikas pilsoņi "izskatās, ka ir gatavi cīnīties par pārmaiņām, uz kurām tiecās".
Tas nozīmē, ka pēc afroamerikāņu masu nekārtībām Black Life Matters un galēji labējo Kapitolijas ieņemšanas zinātnieki prognozē, ka ASV notiks neapmierināto jauniešu masu protests pret Vašingtonas varas sistēmu, kuru amerikāņu jaunieši neuzskata par veiksmīgu demokrātijas modeli.
Jauno amerikāņu sajūtas un noskaņojums postpadomju cilvēkam ir zināms pēc vēlās perestroikas laikiem. ASV jauniešu auditorijai kā nekad piestāvēs mēmes "tā dzīvot nevar", "ne to valsti nosauca par Hondurasu" un "pārmaiņas, mēs gaidām pārmaiņas".
Lielāka daļa amerikāņu jauniešu saskārās ar psihisko traucējumu veselības problēmām: vairāk nekā 50% jauniešu ziņoja, ka pēdējā laikā jūtas nomākti un bezcerīgi. "Grūti aptvert to, ko mēs visi jūtam nacionālajā mērogā, bet personīgi es to novēroju tuvākajiem draugiem," pētījuma prezentācijas laikā paziņoja studentu asociācijas prezidente, 23 gadus vecā Žanna Ramadāna.
Šādi procesi Amerikas sabiedrībā notiek uz Džozefa Baidena administrācijas mēģinājumu fona uzbūvēt "jaunu" ASV ārējās politikas ideoloģiju ap mirdzošo demokrātijas tēlu. Baltais nams iedala pasauli demokrātijas un autokrātijas, organizē demokrātiju samitu pret autokrātijam, un šajos samitos, piemēram, Moldovas prezidente paziņo, ka viņu jaunā demokrātija stingri nosoda Krievijas un Ķīnas autokrātijas un līdzinās demokrātisko ASV vadošai un norādošai lomai.
Tikmēr no ASV novēršas pašu nākotne: viņu jaunā paaudze noraida valsts mītu par amerikāņu demokrātiju, uz kā pamata tika uzcelta "Mirdzoša pilsēta uz pakalna".
Savienotās valstis – tā ir idiokrātija, valstiskums, kas uzbūvēts ap ideoloģiju. Tāda pati idiokrātija bija Padomju Savienība, lai gan ideoloģijas bija pavisam atšķirīgas. Bet nācijas veidošanās ziņā pārliecība par Amerikas politiskās iekārtas priekšzīmīgumu ir tas pats, kas padomju marksisms-ļeņinisms, tautu draudzība un Lielajā Tēvijas karā Uzvaras kults.
Kas notika, kad perestroikas laikā PSRS parādījās publikācijas, ka Ļeņins ir sēne, kura jāizmet no Mauzoleja, "tautu draudzība" izvērtās par vienoto republiku militāro konfliktu, bet par Lielo Uzvaru parādījās runas, ka "labāk vācieši būtu uzvarējuši, tagad bavāriešu alu dzertu"? Pareizi, valsts sabruka.
ASV šobrīd virzās šajā trajektorijā, bet Vašingtonā mēģina saglabāt savu stāvokli pasaule, iezīmējot citus, kurš ir demokrātija, bet kurš autokrātija apstākļos, kad pašu jaunieši paziņo valdībai, ka Amerikas demokrātija izgāzās.
Nevar būt par leģitīmo globālo līderi starptautiskās sabiedrības acīs, kad ir iedragāta leģitimitāte savā valstī.
Kamēr Vašingtonas administrācija sauc Krieviju par "Vladimira Putina autoritāro režīmu", paši amerikāņi dēvē savu eliti par satrūdējušu un korumpētu "Vašingtonas purvu". Kamēr savā attīstībā no vēstures vilciena atpalikušie limitrofi Krievijas pierobežā pēc ieraduma pielūdz Ameriku kā demokrātijas ideālu, pašā Amerikā lielākajai iedzīvotāju daļai ir nicinoša attieksme pret savu valsti. Saukt to par banānu republiku, par līdz galam neattīstītu britu koloniju, kura tik tiešām nav labāka par Hondurasu – šodien Amerikas sabiedriskajā telpā ir labs tonis.
Minētos limitrofus šajā stāstā ir īpaši žēl.
Viņi sekoja ideālam, kurš šodien pats sevi sauc par niecību.
Kaut kur Lietuvā valdošie politiķi televīzijā paziņo, ka bez ASV palīdzības šobrīd nebūtu pastāvējusi nedz Ukraina, nedz Lietuva, tikmēr ASV krāsaino feministu "progresīvais" pūlis gāž kārtējā varenā amerikāņa pieminekli, izkliedzot, ka Amerika ir ļaunums, un tā nekad nav bijusi varena.
Bet šim pūlim pieder nākotne, jo tas jauns un kaislīgs.
Vai šis jaunais pūlis, kad nāks nomainīt varu, glābs "demokrātiju" Ukrainā vai Lietuvā? Nē, pūlis plosīs Ameriku, kuru tas ienīst.