"Krievijas galma vēsturnieku svīta Aleksandra Djukova vadībā un Kremļa propagandas sistēma īsteno jaunu informatīvo uzbrukumu Latvijas valstij. Šoreiz par mērķi izvēlēta Valsts prezidenta institūcija, kuras nomelnošanai izmantots safabricējums par prezidenta Egila Levita padomnieka Jāņa Kažociņa dzimtas biogrāfiju," raksta Neatkarīgā Rīta Avīze. Latvijas prezidenta kanceleja noraidīja padomnieka Kažociņa dzimtas saistību ar nacismu. Par to, kāpēc viņa pētījums satricināja Latvijas valdību, intervijā analītiskajam portālam RuBaltic.Ru pastāstīja fonda "Vēsturiskā atmiņa" direktors Aleksandrs Djukovs:
- Djukova kungs, paskaidrojiet mūsu lasītājiem, kāpēc Jūs ieinteresēja Jāņa Kažociņa dzimtas portrets un ko Jums izdevās noskaidrot?
- Patiesībā viss ir ļoti vienkārši. Pēdējo gadu laikā fonds "Vēsturiskā atmiņa" nodarbojās ar šobrīd dzīvu latviešu SS leģionāru noskaidrošanu. Kāpēc mēs to darām? Esam pārliecināti, ka starp šiem leģionāriem varētu būt nacistu kara noziedznieki.
Latviešu SS leģions ir saistīts ar vairākiem kara noziegumiem. Turklāt, latviešu leģiona sastāvā ietilpa policijas bataljonu personālsastāvs.
Respektīvi, pēdējo gadu laikā mums izdevās noskaidrot ap pusotru simtu latviešu leģionāru uzvārdu. Darba procesā, mēs sastapām Adelaidas pilsētā (Austrālija) dzīvojošo vīrieti vārdā Jānis Kažociņš.
Mēs nevārējam to atstāt bez uzmanības, jo tā sauc ir arī tagadējo Latvijas prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos un bijušo Satversmes aizsardzības biroja direktoru.
Pētot materiālus (kurus, starp citu, publicēja diezgan pazīstams latviešu nacionālists, Nacionālās apvienības biedrs), mēs noklausījāmies "Austrālijas" Jāņa Kažociņa stāstu, kas liek saprast, ka viņš ir Latvijas augstā ranga amatpersonas radinieks. To mēs arī parādījām Youtube videoklipā.
Tas pats Nacionālas apvienības biedrs bija publicējis fotogrāfijas no "Austrālijas" Kažociņa personīgā arhīva. Un tur mēs bez grūtībām varam saskatīt cilvēku, kurš ir ļoti līdzīgs tagadējām Latvijas prezidenta padomniekam.
Principā, Jānis Kažociņš bija pats publiski atzinis, ka ir izaudzis starp latviešu SS leģionāriem. Nekā neparasta šeit nav.
Svarīgs ir cits.
Mēs noskaidrojām, ka pazīstams nacistu noziedznieks Jānis Cīrulis – Žestjanaja Gorkas ciema bende, kuru nesen notiesāja Krievijas tiesa par miera iedzīvotāju genocīdu – arī ir Jāņa Kažociņa radinieks, vienas no viņa vecmammām vīrs.
Tas jau ir interesantāk. Atkārtošos, radinieks ir nevis kāds leģionārs, bet cilvēks, kura noziedzīgās darbības nav apšaubāmas – tās ir skaidri dokumentētas.
Cīrulis sadarbojās ar CIP (attiecīgie dokumenti ir deklasificēti), vadīja organizācijas "Daugavas Vanagi" Rietumvācijas nodaļu un bija Minsteres Latviešu ģimnāzijas kurators.
Šo mācību iestādi absolvēja pašreizējais Latvijas prezidents Egils Levits.
Piekrītiet, tas ir diezgan interesanti.
Tagad atcerēsimies, ka pēc atkāpšanās no Satversmes aizsardzības biroja direktora amata Kažociņa kungs, nezināmu iemeslu dēļ, ilgu laiku palika nenodarbināts. Līdz brīdim, kad Levits iecēla viņu par padomnieku nacionālās drošības jautājumos.
Ir pamats uzskatīt, ka Cīruļa saistība ar Levitu nodrošināja Kažociņam pašreizējo amatu.
Man tas bija atklājums. Es zināju, ka latviešu elite ir saistīta ar nacistu palīgiem, bet, lai Žestjanaja Gorkas ciema bende izrādītos saistīts gan ar Latvijas prezidentu, gan ar viņa padomnieku…
- Prezidenta Levita kanceleja ir atbildējusi uz jūsu pētījumu: "Safabricētajā materiālā minētais Austrālijā dzīvojošais bijušais leģionārs Jānis Kažociņš nav padomnieka Jāņa Kažociņa radinieks". Bet Neatkarīgā Rīta Avīze raksta, ka Jūs esat nepareizi iztulkojuši "Austrālijas" Kažociņa izteikumus (jo, redziet, viņš nav slavinājis vāciešus).
- Jautājums par tulkojuma precizitāti skan ļoti dīvaini. Jebkurš gribētājs var patstāvīgi noskatīties šī leģionāra intervijas oriģinālu un pārliecināties, ka mēs tulkojam precīzi. Šādos jautājumos mēs vienmēr izrādām precizitāti.
Par radniecību – mēs pamatojamies uz neatkarīgo avotu sniegto informāciju. Tā parāda, ka ar 90% iespējamību (iespējams pat 95%) prezidenta Levita padomnieks un viņa vārda brālis no Austrālijas ir radinieki. Intervijas varonis pats to apstiprina, tas nav mūsu izdomājums. Arī fotogrāfijas ir atklāti pieejamas.
Tomēr Latvijas prezidenta kancelejas paziņojumā mani izbrīnīja kas cits – viņi ignorēja Jāņa Cīruļa figūru.
Vai Kažociņš noliegs radniecību ar viņu? Vai Kažociņš noliegs, ka viņi ir kontaktējušies? Vai viņš nevēlas izteikties par sava radinieka noziegumiem?
Protams, mēs saprotam, ka dēls nav atbildīgs par tēvu. Un mazbērns arī nav atbildīgs par savas vecmammas vīru.
Tomēr ir iespējams dot morālo vērtējumu. Jo runa ir par miermīlīgo iedzīvotāju genocīdu.
Labi, liksim mierā Cīruli. Kažociņam ir tēvs – Indulis Kažociņš (šo radniecību gan neviens nenoliegs). Arī viņš ir sadarbojies ar nacistiem, bija SS leģionārs un veica gaužām pretīgu darbu. Šis cilvēks vervēja latviešu skolēnus un pusaudžus Luftwaffe palīgvienībās. Simtiem (gandrīz tūkstotis bērnu!) gāja bojā.
Pat latviešu vēsturnieki atzīst, ka nepilngadīgo vervēšana bija noziegums. Bet nedz Kažociņš, nedz prezidenta kanceleja par to nevēlas runāt.
Rodas jautājums: ja Kažociņš-tēvs izveidoja karjeru atdodot nacistiem latviešu skolēnus, vai pastāv garantijas, ka nepieciešamības gadījumā Kažociņš-dēls neīstenos tādu pašu politiku?
Mēs taču zinām, ka Latvijas pilsonība viņam nav vienīgā. Un brigādes ģenerāļa pakāpi viņš ieguva ārpus Latvijas.
Mūsu pētījums ir ne tikai par dzimtas portretiem un seno laiku notikumiem. Tas ir par mūsdienu notikumiem.
- Pastāv iespēja, ka Jānis Kažociņš var pateikt, ka viņa tēvs arī bija nacistiskā režīma upuris.
- Mēs varam iedomāties, ka SS leģionārs bija nacistiskā režīma upuris. Bija arī tā – dažus cilvēkus iesauca ar varu. Tomēr Indulis Kažociņš nebija viens no tiem. Viņš nekaroja frontē, bet gan nodrošināja nepilngadīgo latviešu mobilizāciju. Ne krievu, ne baltkrievu, bet gan savu tautiešu. Tas tika darīts konsekventi un apzināti.
- Vai varat atcerēties citus piemērus, kad bijušie leģionāri vai viņu radinieki ieņēma augstus amatus Baltijas republikās pēc PSRS sabrukuma?
- Pietiek ar Valdu Adamku, kurš, starp citu, bija Lietuvas prezidents. Kara laikā viņš bija paspējis kļūt par nacistu noziedznieka Antana Impuleviča palīgu, lai gan pats noziegumus neveica. Uz viņa fona Jāņa Kažociņa gadījums šķiet maznozīmīgs. Tomēr, ja mērķtiecīgi pētīt šo jautājumu, esmu pārliecināts, piemēru būs daudz.
Tā arī veidojas nacistu noziedznieku slavināšana, kas Baltijas valstīs turpinās pēdējo 30 gadu garumā.
- Jūs paredzējāt manu jautājumu par Adamku. Šobrīd tas ir aktuāli, jo bijušo Lietuvas prezidentu gribēja nopratināt saistībā ar baltkrievu tautas genocīdu.
- Cik man ir zināms, Baltkrievijas tiesībsargājošās iestādes nosūtīja pieprasījumu nopratināt Adamku kā liecinieku.
No juridiskā skatpunkta tas, bez šaubām, ir pamatoti, jo Adamkus tik tiešām bija Impuleviča palīgs. Viņam var būt noderīga informācija genocīda izmeklēšanai Baltkrievijas teritorijā.
Man ir zināms, ka Adamkus diez vai bija iesaistīts noziegumos. Tomēr kā liecinieks viņš ir jānopratina.
Lietuvas atteikums sadarboties ar Baltkrieviju šajā jautājuma parāda tās tiesībsargājošo sistēmu no sliktās puses.