Krievijas un Amerikas pārrunām par drošības garantijām ir ļoti raksturīgs Džozefa Baidena administrācijai pietuvināto mēdiju un ekspertu pavadījums. Vieni un tie paši amerikāņu resursi raksta, ka amerikāņiem ir jāatkāpjas no Ukrainas, un kā prezidents Baidens plāno pārmest vairākus tūkstošus amerikāņu karavīru uz Baltijas valstīm. Austrumeiropas amerikāņu satelīti tagad kļūst par ciniskās tirgošanas objektu, un atkarībā no pārrunu rezultātiem ar Maskavu ASV ir gatavi izmantot Ukrainu un Baltiju kā placdarmu uzbrukumam Krievijai, vai nodot šīs teritorijas Putinam.
"Ņemot vērā pašreizējo realitāti un nepieciešamību koncentrēt amerikāņu spēkus Austrumāzijā Ķīnas noturēšanai, kļūst skaidrs, kur ideālā gadījumā var beigties mūsu atkāpšanās. Tas var notikt saistībā ar atlikto NATO paplašināšanas jautājumu; ar Ukrainu, kas pakļauta neizbēgamajam Krievijas spiedienam, bet, kura nav pakļauta iebrukumam vai aneksijai, un ar lielāku slogu mūsu NATO sabiedrotajiem drošības perimetra uzturēšanā Austrumeiropā," raksta Ross Dautāts no "The New York Times".
The New York Times faktiski piedāvā saviem lasītājiem – ASV pilsoņiem – pamest Ukrainu. To netieši sauc par veiksmīgu ģeopolitisko atkāpšanos, kā gadījumā Ukrainai liegs iestāties NATO vēl ceturtdaļgadsimtu.
Jeb, runājot atklāti, uz visiem laikiem.
Tāpēc, ka "lai kādas ir mūsu vai Ukrainas vēlmes, tās vara nekad nav bijusi spējīga pilnībā pievienoties Rietumiem — tā ir ekonomiski pārāk vāja, iekšēji pārāk sašķelta un vienkārši atrodas neīstajā vietā un laikā".
Ukrainā šādu pieeju sauc "kas vienam lieks, tas otram prieks". Amerikāņu acīs Ukraina ir toksisks aktīvs, kuru Putins var paņemt sev.
Protams, nevar teikt, ka Rietumu publicistikā šādam publikācijām ir pārsvars.
Paralēli tam, publikācijās parādās "iekšējā" informācija, ka, piemēram, Vašingtona gatavojas pārmest vairākus tūkstošus amerikāņu karavīru pie Krievijas robežās – uz Baltijas valstīm.
ASV prezidents Džozefs Baidens izskata iespēju izvietot Baltijas valstīs amerikāņu aviāciju, jūras spēkus un kājniekus – raksta The New York Times atsaucoties uz saviem avotiem. Lēmumu var pieņemt līdz šīs nedēļas beigām.
Kādi avoti ir laikrakstam, kas faktiski ir ASV Demokrātiskās partijas mēdiju spārns, precizējumu neprasa. Un te ir svarīgs tas, ka tie paši Baltā nama darbinieki, kuri sniedz savam partijas ruporam informāciju par iespējamiem plāniem pārmest piecus tūkstošus amerikāņu karavīru uz Baltijas valstīm, izlaiž materiālus, kas faktiski gatavo Amerikas sabiedrības viedokli par Ukrainas nodošanu Putinam.
Skaidrs, ka abi The New York Times materiāli ir signāli Krievijai. Tas ir jūtams pat pēc teksta. "Šis solis [ASV karavīru pārmešana uz Baltijas valstīm] kļūs par pagrieziena punktu Baidena administrācijai, kas vel nesen ieņēma atturīgu pozīciju attiecībā uz Ukrainu," ziņo The New York Times avoti.
Bet kāpēc abi signāli ir tik pretrunīgi? Te mēs atkāpsimies no Ukrainas, te nosūtīsim 5 tūkstošus uz Baltijas valstīm. Kāds var būt šo abu vēstījumu kopsaucējs?
Tikai viens.
Austrumeiropas amerikāņu satelīti ir ciniskās tirgošanas objekts, un atkarībā no pārrunu rezultātiem ar Maskavu, ASV ir gatavi gan izmantot Ukrainu un Baltiju kā placdarmu uzbrukumam Krievijai, gan nodot abas teritorijas Putinam.
Turklāt otro scenāriju nebūt neatbalsta margināļi. The New York Times, USA Today, Forbes, National Interest… viņu autori ir Amerikas mēdiju ekspertu elite, un lielā mērā ir daļa no politiskās elites. Un šī elite pēc labu paziņu augstos valdības amatos lūguma izplata vienkāršu ideju: Austrumeiropa ir Amerikas impērijas perifērija, bet svarīgākais šobrīd ir apturēt Ķīnas izaugsmi, tāpēc ar noteiktām garantijām no Putina puses par Ķīnas jautājumu ar sabiedrotiem Krievijas pierobežā var un vajag upurēt.
Turklāt, lai Putins būtu pretimnākošāks, var izmantot šo teritoriju ģeopolitisko potenciālu un piedraudēt ar karaspēka izvietošanu Krievijas pierobežā.
Pašas teritorijas un to nākotne šajā aizraujošajā tirgošanas procesā ar Maskavu par Ķīnu amerikāņus neinteresē. Un visvairāk aizkar tas, ka Polijai, Ukrainai vai Baltijas valstīm te nav par ko sūdzēties. Viņi paši izvēlējās funkciju "visu ko vēlaties" un nostādīja savu ārējo un daudzējādā ziņā iekšējo politiku tā, lai kalpotu ASV interesēm.
Šodien ASV interesēm atbilst atteikšanās no šo valstu pretkrieviskās politikas turpmākas atbalsta un to atzīšana par Krievijas interešu sfēru.Saņemiet un parakstieties.