ASV un Lielbritānija evakuēja no Ukrainas teritorijas savus militāros instruktorus. Un tā ir Krievijas lielā uzvara. Visaktuālākie draudi Krievijas nacionālajai drošībai no Ukrainas puses bija NATO militārās infrastruktūras klātbūtne Ukrainā, ņemot vērā, ka tā nav Ziemeļatlantijas alianses dalībvalsts. Tagad NATO karavīri bēg no Ukrainas, pierādot, ka negrasās karot ar Krieviju par Austrumeiropu.
Minskas vienošanās 10. punkts, kuru rietumu sabiedrotie jau astoto gadu nevar piespiest Ukrainu izpildīt, paredz "ārvalstu bruņoto formējumu, militārās tehnikas un algotņu izvešanu no Ukrainas EDSO uzraudzībā".
Pēc septiņiem gadiem Minskas vienošanās šajā daļā sāka realizēties pati no sevis.
Brīvdienās ASV un Lielbritānija uzsāka savu militāro instruktoru izvešanu no Ukrainas teritorijas.
ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins pēc sarunas ar Krievijas kolēģi Sergeju Šoigu pavēlēja izvest no Ukrainas amerikāņu karavīrus. "Ministrs Ostins devis rīkojumu uz laiku pārvietot 160 Floridas Nacionālās gvardes karavīrus, kuri kopš novembra beigām uzturējās Ukrainā," teikts Pentagona ziņojumā.
Pēc sarunas ar Sergeju Šoigu, arī Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas parlamentārā valsts sekretāra vietnieks Džeimss Hīpijs paziņoja par britu militāro instruktoru evakuāciju no Ukrainas. Lielbritānijas lēmums ir pat zīmīgāks par analoģisko ASV lēmumu. Galu galā, tieši Lielbritānija, kas pēc breksita cenšas apliecināt sevi pasaules arēnā, pēdējos gados ir bijusi visvairāk pretkrieviski noskaņotā NATO dalībvalsts.
Apvienotā Karaliste palielina savu militāro klātbūtni Polijā, Baltijas valstīs un Rumānijā, rīko militārās provokācijas Krimas krastos un aicina to darīt arī ukraiņu sabiedrotos...
Taču, tiklīdz situācija kļuva pārāk saspringta, Viņas Augstības padotie oficiāli paziņoja Apvienotajai Karalistei, ka militārā konflikta gadījumā Ukrainā "nebūs neviena britu karavīra".
Īsāk sakot, rīkojās tā, kā līdzīgās situācijās rīkojas lētie provokatori, jeb "pazūd krūmos".
Protams, NATO karavīru bēgšanu no Ukrainas teritorijas pavada apgalvojumi, ka evakuācija ir laicīga, un ka sabiedrotie tik un tā neatsakās no saviem principiem. Proti, NATO durvis Ukrainai nebūs ciet, un nekādas garantijas par tās neuzņemšanu Aliansē Putinam nedos.
Tomēr nepieciešamos starprezultātus Krievijai jau ir sasniegusi.
Ziemeļatlantijas alianses valstis pārtrauc savu militāro klātbūtni Ukrainā, kas daudzus gadus ir paplašinājusies pat bez šīs valsts dalības NATO.
Tas bija Krievijas Federācijas aktuālākais apdraudējums. NATO karabāžu slepenā izvietošana Ukrainā nebija Polišinela noslēpums: Krievijas mēdīji vēl oktobrī publicēja informāciju par NATO bāžu skaitu un to izvietojumu Ukrainā. Respektīvi, amerikāņu raketes zem Harkovas nebija nākotnes draudi – tās varēja tur parādīties tuvākajā laikā.
Tāpēc rudenī Maskava sāka uzstājīgi pieprasīt no Džozefa Baidena administrācijas stratēģiskās drošības garantijas Eiropā. Un Baltajā namā, ņemot vērā apdraudējumu, ko var radīt Krievijas militārā savienība ar Ķīnu, piekrita pārrunām par drošības garantijām.
Šī politiskā kaulēšanās ne tuvu nav beigusies – nav garantiju, ka tā noslēgsies ar stratēģisko vienošanos pirms 2024. gada, kad gan Krievijā, gan ASV notiks prezidenta vēlēšanas.
Tomēr Maskavai pietika vienreiz izdarīt labu diplomātisku spiedienu, un daudzus gadus pret Krieviju veidotā NATO militāra struktūra ieslēdza atpakaļgaitu.
Baltais nams paziņoja par gaidāmo Krievijas iebrukumu trešdien, 16. februārī, un uzreiz apliecināja, ka nedēļas nogalē, 12.-13. februārī, amerikāņu militāros instruktorus izveda no Ukrainas. Krievijas un Ukrainas karā ASV pilsoņi nekādā gadījumā nepiedalīsies, jo Savienotajām Valstīm Ukraina ir nepieciešama tikai Krievijas "atturēšanai". Ukrainas karš ar Krieviju ideāli nodrošina "atturēšanu", bet pati par sevi Ukraina ASV nav vajadzīga.
Tomēr šis noteikums neattiecas uz Ukrainu vien. Priekš kam, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm ir vajadzīgas Baltijas valstis ārpus Krievijas atturēšanas konteksta? Pašas par sevi Lietuva, Latvija un Igaunija nevienam nav vajadzīgas.
Ja kādu dienu Krievija izdarīs spiedienu uz ASV par NATO klātbūtnes paplašināšanu Baltijas valstīs un izprovocēs amerikāņos histēriju par "neizbēgamo karu", amerikāņu, britu un pārējie NATO karavīri aizbēgs no Baltijas tāpat, kā šodien bēg no Ukrainas.
Šodien Baltijas valstis, Krievijas un Rietumu attiecībās, ir tās pats, kas ir Ukraina. Militārais placdarms, NATO infrastruktūras paplašināšana, bet ārpus Krievijas konteksta Eiropai un ASV nevajadzīgā teritorija.
Tādējādi arī Maskavas metodēm jābūt tādam pašam kā Ukrainā, jo savu efektivitāti tās jau ir pieradījušas.