Krievijas prezidenta Vladimira Putina raksts par Otro pasaules karu izraisīja tūlītēju un galēji negatīvu reakciju Baltijas valstīs. Baltijas valstu sašutums ir skaidrs, tā iemesli ir acīmredzami: Putins atteicās no jebkādiem kompromisiem un piekāpšanās Otra pasaules kara jautājumos, ka arī bez ierunām noraidīja Baltijas valstu “padomju okupācijas” doktrīnu. Latvija, Lietuva un Igaunija uz visiem laikiem var aizmirst par materiālo kompensāciju saņemšanu par pusgadsimta pavadīšanu PSRS sastāvā.
“1943. gada rudenī, risinot savus militāri-stratēģiskus, aizsardzības uzdevumus, Padomju Savienība uzsāka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas inkorporācijas procesu. Šo valstu iestāšanās PSRS tika realizēta uz vienošanas pamata, ar ievēlēto valdību piekrišanu. Tas atbilda tā laika starptautisko un valsts tiesību normām. Turklāt 1939. gada oktobrī Lietuvai tika atgriezta Viļņas pilsēta un pieguļošā teritorija, kura agrāk bija Polijas sastāvā. Baltijas valstis PSRS sastāvā saglabāja savu valdību, valodu, tām bija pārstāvniecība padomju augstākajās valsts institūcijās”, — raksta Vladimirs Putins prestižajā amerikāņu žurnālā par starptautiskajām attiecībām “The National Interest”.
Baltijas valstu reakcija uz šo rakstu bija paredzama.
Baltijas galvaspilsētas sarīkoja starptautisku skandālu un apvainoja Krievijas prezidentu vēstures pārrakstīšanā.
“Šie apgalvojumi — no sākuma līdz galam nav patiesi, un es tos nosodu”, — Putina vārdus komentēja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu un aicināja izveidot otro Nirnbergas tribunālu Krievijai kā Padomju Savienības tiesību pārņēmējai, lai starptautiskā sabiedrība dotu vērtējumu “noziegumiem pret cilvēci, kuri tika pastrādāti režīma laikā, kas atbalstīja Padomju Savienības komunistisko prethumānistisko ideoloģiju”.
“Krievijas varas iestādes joprojām nav gatavas objektīvi vērtēt padomju režīma atbildību par Otra pasaules kara izraisīšanu un neskaitāmiem noziegumiem pret Eiropas, Krievijas un tās kaimiņvalstu tautām”, — paziņo Latvijas Ārlietu ministrija.
Oficiālā Rīga uzskata, ka Baltijas valstis “tika nelikumīgi okupētas un anektētas ar draudu un kara provokāciju palīdzību”, bet PSRS “pārkāpa savas starptautiskos līgumos noteiktās saistības un veica agresijas aktu”. “Baltijas valstu iluzorā autonomija padomju okupācijas apstākļos bija tikai aizsegs padomju režīma noziedzīgajai politikai, ko noteica padomju valsts un komunistiskās partijas vadība Maskavā”, — apgalvo Latvijas ĀM.
Līdz nedēļas beigām tikai Lietuvas Ārlietu ministrija nekādi nav reaģējusi uz Krievijas prezidenta rakstu. Iespējams, Lietuvas diplomāti ļoti slikti strādā un līdz šim brīdim nevar atrast īstus vārdus, lai atbildētu uz neciešamu patiesību par Viļņas iestāšanas apstākļiem Lietuvas sastāvā, pēc Lietuvas diktatora Smetonas vienošanās ar padomju diktatoru Staļinu.
Kopumā Baltijas valstu reakciju uz Putina rakstu var droši saukt par trakumu no bezspēka.
Neapmierinātības iemesli ir skaidri redzami. Tie ir divi.
Pirmkārt, Putins ir traucējis Baltijas valstu monopolu par sava stāsta izklāšanu pasaules sabiedrībai. Baltijas valstu “padomju okupācijas” mitoloģija ir uzvarējusi Rietumos, jo neviens nav piedāvājis alternatīvu. Latvija, Lietuva un Igaunija ir maz zināmas, maz, kam interesantas un maz kas Ziemeļamerikā un Rietumeiropā nopietni ķersies pētīti to vēsturi. Tāpēc sabiedriskais viedoklis Rietumos ir iemācījies no galvas mantru par Baltijas “padomju okupāciju” un pat nenojauta, ka tā nav aksioma un par šo jautājumu pastāv arī citi viedokļi.
No šī skatupunkta Putina raksts tik tiešām ir bīstams.
Krievijas prezidentam piemīt spēja pietuvoties rietumu sabiedriskajam viedoklim un ietekmēt to.
Pēdējos gados Vladimirs Putins ir kļuvis par pasaules informācijas telpas superzvaigzni, kura vārdus ar apetīti ķer gan tie, kuri uzskata prezidentu par nelabā iemiesojumu, gan tie, kuri uzskata viņu par varenu valstsvīru. Putina raksts National Interest izdevumā jau radīja diskusiju starp angļu valodā runājošiem žurnāla lasītājiem. Tajā skaitā arī par Baltijas valstu pagātni.
No diskusijām par savu pagātni un nākotni Baltijas valstis baidās kā no uguns.
Otrs nervozas reakcijas iemesls slēpjas Krievijas prezidenta stingrumā un nelokāmībā.
Vladimirs Putins vēršas pie Rietumu auditorijas, tomēr viņš necenšas panākt vienošanos ar Rietumu līderiem vēsturiskajos jautājumos.
Viņš vienkārši izsaka Krievijas viedokli Otrā pasaules kara jautājumā.
Padomju Savienība līdz pēdējam centās apturēt karu un izveidot prethitlera koalīciju. Tomēr lielas Eiropas valstis apvienošanai pret briesmīgu nacistu režīmu izvēlējas Hitlera nomierināšanas politiku cerot novirzīt viņa agresiju uz Austrumiem un uzkūdīt pret Padomju Savienību. Par šis politikas rezultātu kļuva Minhenes sazvērestība ar Čehoslovākijas sadali un daudzas vienošanās ar nacistisku Vāciju par neuzbrukumu, kuri tika noslēgti pirms bēdīgi slavena Molotova-Ribentropa pakta.
Trešā reiha un viņa biedru sakaušana bija ne tikai viena ģeopolitiska bloka uzvara pār citu, tā bija uzvara pār fašistiskas ideoloģijas absolūto ļaunumu.
Galvenais ieguldījums šajā uzvarā ir Padomju Savienībai, un padomju tauta par šo uzvaru samaksāja visaugstāko cenu. Tāpēc Krievijai un tās tautai atmiņas pa Lielo Uzvaru ir svētas.
Mēģinājumi pārrakstīt vēsturi — ir tās pasaules kārtības sagraušana, kura radās 1945. gadā. Padomju Savienība bija viena no šīs pasaules kārtības arhitektiem, tāpēc vēstures falsifikācija notiek ar mērķi vājināt, ideālā gadījumā izmest tās tiesību pēcteci — Krieviju — no starptautiskajām attiecībām. No cilvēciskā viedokļa tas, kas šobrīd notiek ar vēsturisko atmiņu, — ir nekrietnība, un Maskava šo nekrietnību neaizmirsīs un nepiedos.
“Mēs atbalstam patieso, neizlīdzināto vai nolakoto patiesību par karu”, — raksta Putins. Viņa raksts tam ir pierādījums, tajā nav nekādas diplomātiskās divdomības, nekādu “mēs cienām citus viedokļus”, nekādu “viss nebija tik viennozīmīgi” un kompromisa piedāvājumu.
Krievijas prezidents pierādīja, ka nekādas politiskās kaulēšanās ar viņa valsti par jautājumiem par Otra Pasaules kara vēsturisko patiesību nevar būt.
Turklāt nevar būt diskusiju par Baltijas valstu “padomju okupācijas” atzīšanu vai neatzīšanu un materiālo kompensāciju izmaksu Lietuvai, Latvijai un Igaunijai.
Nekādas Baltijas valstu “padomju okupācijas” nebija, un Krievija negrasās maksāt un nožēlot par to, kas nav noticis.
Putins par to paziņoja ne tikai Baltijai, bet visai pasaulei.