ES atteicās piešķirt finansējumu žogu būvēšanai uz ārējām robežām. Par to pēc apspriedes ar dalībvalstu līderiem paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Lukašenko "hidrīda agresijas" upuriem piedāvā visa veida palīdzību – no Frontex aģentūras darbinieku pakalpojumiem un humanitārai palīdzībai nelegāliem migrantiem. Bet finansēt žoga būvniecību apkārt "Eiropas pēdējai diktatūrai", neviens nepiekrīt.
"Bija diskusija par šo tēmu (žogu būvēšana uz ES ārējām robežām – piez. RuBaltic.Ru). Kā jums ir zināms, pastāv finansējums no ES budžeta, kas paredzēts ne tikai aprīkojumam, tai skaitā elektroierīcēm, daļēji personālam, bet arī infrastruktūrai. Runa bija par tā saucamo fizisko infrastruktūru. Mēs gan Eiropas Komisijā, gan Eiroparlamentā, piekrītam, ka dzeloņstieplēm un mūriem nav jābūt finansētiem no ES budžeta," paziņoja Urzula fon der Leiena.
Nav grūti uzminēt, kas pacēla šo jautājumu.
Žogi uz robežas ar Baltkrieviju tiek būvēti trijās Eiropas Savienības valstīs – Polijā, Lietuvā un Latvijā. Protams, tās visas cer saņemt Briseles finansiālo atbalstu.
Pirmais lietuviešu mēģinājums notika pirms četriem gadiem. Toreiz Sauļa Skverneļa valdībai radās ideja uzbūvēt 130 kilometru garu žogu uz robežas ar Kaļiņingradas apgabalu, bet Eirokomisija paziņoja, ka "nefinansē žogu vai barjeru būvniecību uz ārējām robežām".
Izskatās, ka Lietuvas valdošie konservatori par to ir aizmirsuši. Steigā uzsākot mūra būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju, viņi noteikti cerēja uz papildu dotācijām no Eiropas fondiem. Atbilde sekoja nekavējoties. "ES nefinansē žogus. Mūsu finansējums ir vērsts uz integrētiem risinājumiem robežu pārvaldīšanā, kuri garantē, ka nelikumīgā robežu šķērsošana nepaliks nepamanīta, un kuri ir saistīti ar efektīvu un ātru migrācijas un patvērumu piešķiršanas sistēmas pārvaldību," paziņoja Eiropas Komisijas preses dienestā.
Kopš tā laika Brisele burtiski "iekaļ" šo domu Lietuvas politiķu galvās.
ES pārstāvis Adabelrts Jāncs pēc "sīkākas informācijas par barjeras ideju" ieteica vērsties pie Baltijas republikas valdības pārstāvjiem, jo tā ir viņu iniciatīvā. Nedaudz vēlāk žurnālisti atkal uzdeva viņam jautājumus, par to, vai Eiropas Savienība piešķirs naudu "lielā Lietuva mūra" būvniecībai. Jāncs atkārtoja jau izskanējušo tēzi: "Eiropas Komisija neuzskata par pariezu finansēt žogu un barjeru būvniecību no ES fondiem. Tādējādi šī infrastruktūras objekta finansēšana nevar būt realizēta no ES fondiem".
Atliek tikai minēt, kāpēc Viļņa neizrādīja sašutumu par šo atbildi. Jo tēzi, ka "ES nefinansē žogus" ir viegli atspēkot. Par Eiropas naudu, piemēram, bija uzbūvēta Seutas siena. Turklāt, tas notika 1993. gadā pēc "aukstā kara" beigām, kad Rietumos uzvarēja "atvērto durvju" princips…
Lietuvas piemēram nolēma sekot kaimiņvalstis, kuras arī saskārās ar nekontrolējamās migrācijas problēmu.
Starp citu, Latvija projektēja žogu uz robežas ar Baltkrieviju vēl 2017. gadā. Vēlāk izrādījās, ka šīm projektam atvēlētā nauda tika izzagta, bet Krišjāņa Kariņa Ministru kabinets nolēma izlabot priekšteču kļūdas.
"Šobrīd mēs varam uzsākt dzeloņstieples žoga būvniecību uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Žoga garums būs 37 kilometri, tas nosegs kritiskākas vietas," septembrī paziņoja Latvijas iekšlietu ministre Marija Golubeva.
Tikmēr poļi vēl augustā paziņoja, ka saviem spēkiem uzcēla 100 kilometru garu nožogojumu. Tomēr nacionālās drošības ministra publicētajās fotogrāfijās, nekāds žogs nav redzams. Redzamas ir tikai divas rindas dzeloņdrāts spirāļu, kuras ir zemākas par cilvēka augumu. Stipriem afrikāņiem vai arābiem (tieši tādi mēģina šķērsot ES austrumu robežas) tas nebūs šķērslis.
Eiropā lieliski apzinās, ka žogu būvniecības laikā apetīte rodas ēdot.
"Lielā Lietuvas mūra" sākotnējā būvēšanas cena bija 15 miljoni eiro. Tad summa pieauga līdz 42 miljoniem, bet augustā Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonite nosauca jaunu summu: 150 miljoni eiro. Ja ES uzņemsies segt kaut daļu, pēc kāda laika izrādīsies, ka aizsardzībai no Lukašenko "hibrīdagresijas" ir nepieciešams augstāks žogs, izturīgāka dzeloņdrāts un jaudīgākas videokameras. Tas nozīmē, ka naudas nepieciešams vairāk.
Briseles reakcija ir likumsakarīgā. Urzula fon der Leiena nevelti atzīmēja, ka lēmumu atteikt finansiālā palīdzībā Polijai un Lietuvai pieņēma nevis eirobirokrāti, bet gan ES dalībvalstu līderi. Viņi uzskata par nelietderīgu tērēt simtiem miljonu eiro žoga būvniecībai uz robežas ar Baltkrieviju.
Naudas vietā Varšava un Viļņa saņēma tradicionālo "mierinošo balvu": Eiropas Savienība nosodīja Lukašenko "hibrīduzbrukumu" un draudēja Baltkrievijai ar kārtējām personiskām sankcijām.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda to uzskata par lielo uzvaru: Eiropa parādīja gatavību sevi aizstāvēt. Bet viņš piebilda: "Mēs nevaram atrisināt sekundāro imigrācijas problēmu, kamēr neesam atrisinājuši primāro, un primārā problēma ir pie mūsu robežas".
Kad lieta nonāk līdz konkrētu Eiropas Savienības austrumu robežu stiprināšanas projektu finansēšanas, Lukašenko "hibrīdagresijas" liecinieki nez kāpēc slēpj galvu smiltīs. Turklāt neviens no viņiem nesaka, ka siena – ir slikta ideja. Tieši otrādi, jau pieminētais Adalberts Jāncs lielīja Lietuvas iniciatīvu: "Te nav nekādu pretrunu. Eiropas Komisijas nefinansē barjeru būvēšanu, bet tas nenozīmē, ka robežas konkrētajā posmā, konkrētajā brīdi šāds infrastruktūras objekts nevar izrādītes efektīvs".
Šādu attieksmi pret Lietuvu var nosaukt tikai par paviršu.
Ja Eiropas Savienība tik tiešām sakārās ar nebijušu "hibrīduzbrukumu", tad kāpēc joprojām, nav izpētījusi jautājumu par žogu būvēšanas efektivitāti uz robežas ar Baltkrieviju?
"Lukašenko režīms tagad ieraudzīs, ka ES var reaģēt, var pieņemt lēmumus un ir gatava sevi aizsargāt," paziņoja Nausēda pēc notikušā samita. Par to ir grūti strīdēties: Lukašenko režīms, tik tiešām ieraudzīja, ka ES spēj pieņemt lēmumus. Piemēram, lēmumus nefinansēt aizdomīgus žogu būvēšanas projektus uz robežas ar Baltkrieviju.