Piespiedu vakcinācijas pretinieki Latvijā, Lietuvā un Igaunijā novadīja plašu akciju: demonstrācijas dalībnieki izveidoja dzīvu ķēdi pēc 1989. gada "Baltijas ceļa" piemēra. Daži politiķi par to bija sašutuši, apvainojot pasākumā organizatorus "zaimošanā". Latvijas "Tautas frontes" līderis Dainis Īvāns pat draudēja vērsties policijā. Šajā gadījumā būtu vērts uzrakstīt iesniegumu arī uz tiem, kas pirms gada iniciēja analoģisko pasākumu – "Baltijas ceļš Baltkrievijai".
"Mēs atsakāmies cīnīties viens pret otru, tā vietā mēs aicinām visus atkal apvienoties, cienīt un mīlēt vienam otru. Vēsture ir parādījusi, ka galu galā neviens nevar mūs sašķelt un nekad nesašķels!", - teikts "Baltijas ceļa – 2021" mājaslapas publicētajā paziņojumā.
Akcijas organizatori aicināja Baltijas valstu iedzīvotājus atbraukt ar mašīnu jebkurā ērtā vietā uz Tallinas–Rīgas–Viļņas šosejas un pievienoties "dzīvajai ķēdei". Tāpāt kā pirms 32 gadiem latvieši, lietuvieši un igauņi paziņoja par vēlmi būt neatkarīgiem.
Izvēlētais, datums, 23. augusts, nav nejaušība – šajā dienā tika atzīmēta Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas gada diena. Saskaņā ar paktu Baltijas valstis nonāca Padomju Savienības interešu zonā. "Baltijas ceļa" organzatori atkal vēršas pie vēstures, lai gan tam nav pamata. Agrāk Baltijas valstis dalīja Staļins un Hitlers, bet šodien Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotājus sašķeļ piespiedu vakcinācijas piekritēji. Viņu mērķis ir ierobežot tiesības veseliem cilvēkiem, kuri nevēlās vakcinēties pret koronavīrusu.
Atšķirībā no 1989. gada "Baltijas ceļa", "antivakseru" demonstrācija neguva vietējo valdību atbalstu.
Pat lielās opozīcijas partijas vairijās to atbalstīt. Deputāts Aldis Gobzems, kuru uzskatīja par pasākuma iespējāmo līdzorganizatoru, savu saistību noliedza. Tādējādi ar koronavīrusu saistīto ierobežojumu pretinieku diskreditācijas kampaņa Baltijas valstīs nepagāja bez pēdām.
Bet tomēr, cilvēki izgāja. Kopumā "Baltijas ceļam – 2021" piereģistrējas 93 tūkstoši cilvēku. Bet Rūdolfs Brēmanis – viens no kampaņas organizatoriem – atzīmēja, ka lielākā daļa dalībnieku nebija reģistrējusies un kopējais dalībnieku skaits bija ap 150-200 tūkstošiem.
Oficiālie avoti sniedz pavisam citus skaitļus. Pēc Latvijas Valsts policijas datiem, "Baltijas ceļā – pret obligāto vakcināciju" dalībnieku skaits bija vien 7 tūkstoši cilvēku. Ja pieņemsim, ka Lietuvā un Igaunijā izgāja tikpat daudz, skaitlis tik un tā nebūs liels.
Precīzu cilvēku skaitu neviens nevar nosaukt, jo dalībnieki bija izkliedēti lielā atālumā (simtiem kilometru). Dažās vietās viņi izveidoja garu dzīvu ķēdi, citur ielas un ceļi bija tukši. Tomēr pašu pasākuma organizēšanas faktu nevar ignorēt – negribot par to runāja pat Baltijas valstu lielākie mēdiji.
Viņiem pat nebija, pie kā pieķerties, jo "Baltijas ceļš", atšķirībā no 10. augusta protestiem pie Lietuvas Saeimas ēkas, izrādījās pavisam miermīlīgs pasākums.
Piemēram, Latvijas Valsts policijai bija tikai viena pretenzija pret demonstrantiem: dažās vietās viņi izgāja uz brauktuvi un apgrūtināja transportlīdzekļu kustību (administratīvais process attiecībā uz vienu nesankcionētu piketu uzsākts Vidzemes reģionā). Tādējādi "kovida" ierobežojumu pretinieki Baltijas valstīs parādīja sevi kā likumpaklausīgus pilsoņus, nevis kā draudīgus marginālus, kā viņus mēģina parādīt valdībai labvēlīgā prese.
Te varētu likt punktu.
Tomēr "antivakseru" oponenti atrada iemeslu sašutumam: viņi uzskata par nepieļaujamu zīmola "Baltijas ceļš" izmantošanu.
"To es varu saukt par tādu zaimošanu, ņirgāšanos par cilvēkiem, kas pirms 33 gadiem riskēja ar dzīvību. Šis ir viens no mēģinājumiem devalvēt to visu. Es varu izteikt tikai nicinājumu šādiem te ļaudīm, kas spekulē ar tautai, patiesībā arī starptautiski, svētiem jēdzieniem, kas pasaulē nozīmē pavisam kaut ko citu - solidaritāti, nevis sabiedrības šķelšanu un naidošanu," – paziņoja Latvijas "Tautas frontes" pirmais priekšsēdētājs, viens no "kanoniskā" "Baltijas ceļa" organizatoriem Dainis Īvāns.
Pie tāda paša viedokļa pieturās Boriss Rezņiks – dziesmas "Atmostas Baltija" autors. Dziesma tika aktīvi izmantota pretpadomju demonstrāciju laikā. Tagad to izmanto, lai reklamētu kustību pret ar koronavīrusu saistītiem ierobežojumiem.
"Es neredzu nekādu sakaru dziesmai Baltija ar vakcinēšanos, tas sakars nav, un saprotu, ka nekad nebūs. Un ja manam viedoklim ir kāda nozīme, es pat aizliedzu izmantot šo dziesmu vakcinēšnas kaut kādas akcijas. Pirmkārt, tam nav nekāds sakars, un, otrkārt, es neesmu pret vakcinēšanu, es esmu vakcinēts un tas ir normāli. Šaubos, ka tā var skanēt bez manas atļaujas," – paudis Rezņiks.
Dziesmas autori jau vērsās tiesībsargājošās iestādes. Dainis Īvāns draud vērsties ar iesniegumu policijā. Tomēr diez vai viņam izdosies pamatot savas pretenzijas.
Latvijā nav likuma, kas aizliedz izmantot "Baltijas ceļa" zīmolu politiskiem vai komerciāliem mērķiem.
Bet, ja šāds likums pastāvētu, tad jāsoda būtu ne tikai piespiedu vakcinācijas pretiniekus.
Atcerēsimies, kas notika Baltijas valstīs pirms gada. 23. augustā vietējie aktīvisti organizēja "Baltijas ceļu Baltkrievijai", lai izrādītu savu atbalstu kaimiņu tautai. Dzīvā ķēde veidojās no Viļņas līdz Lietuvas-Baltkrievijas robežai. Nevienaldzīgajiem latviešiem piešķīra atsevišķu posmu. "Sākumā mēs gribējām izveidot savu dzīvo ķēdi Latvijā, bet vēlāk nolēmām pievienoties organizatoriem Lietuvā," – teica Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga.
Kāds sakars 1989. gada "Baltijas ceļam" ar protestiem pret Lukašenko?
Kāpēc neviens nebija sašutis par to, ka tie, kam patīk iejaukties citās valsts darīšanās, ņirgājas par svētām lietām? Kur skatījās Latvijas "Tautas frontes" līderi? Vēsture to noklusē…